Meitiņ, nesēdi uz auksta akmens!
"Tu taču tikko pačurāji."
"Bet man atkal gribas."
Pēc brīža, kad mazā atkal nāk laukā no tualetes.
"Vai tev kaut kas iztecēja?"
"Nē, bet man gribējās... Mammu, čurājot man sāpēja."
Un pēc brīža atkal tiek vērtas tualetes durvis, jo it kā gribas, tomēr laukā nekas netek.
Ja šādi notiek, nevilcinies meitu vest pie ārsta. Vēlme bieži pačurāt un sāpes procesa laikā ir raksturīgākā urīnpūšļa iekaisuma jeb cistīta pazīme. Līdz viena gada vecumam ar to vienlīdz bieži slimo gan zēni, gan meitenes, bet pēc tam cistīts jau kļūst par klasisku meiteņu slimību. Tas saistīts ar urīnceļu anatomiskajām īpatnībām – meitenēm tie ir platāki un īsāki, tāpēc arī, rodoties nelabvēlīgiem apstākļiem, infekcija urīnceļos nokļūst vieglāk.
Lai izsargātos no šādām likstām, vecmāmiņas savām mazmeitām bieži piekodina: nemesties uzreiz šortiņos un skriet basām kājām pa vēsu zemi, jo tā var apsaldēties... Mana vecmamma pat teica: "Meitenes drīkst sākt peldēties tikai tad, kad upe nozied," – ir tādi ūdens augi, kas ap Jāņiem upi pārklāj gaišiem zaļganiem ziediem. Tad ūdens ir īsti sasilis, un var baudīt ūdens priekus.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģijas profila virsārste Edīte Jeruma, protams, kā klasiskās medicīnas pārstāve par visiem šiem prātojumiem pasmaida, taču tos nenoliedz, sakot, ka urīnceļu iekaisums ir slimība, kas iet roku rokā ar saaukstēšanos, tāpēc cistīts var piemeklēt jebkurā gadalaikā, atliek vien apaukstēt jutīgās vietas – kājas un dupsi, lai nepatīkamā vaina būtu klāt.
"Tas var notikt gan rudenī, gaidot skolas autobusu, gan pavasarī, draugu kompānijā sēžot uz aukstām kāpnēm vai akmeņiem, gan vasarā pārpeldoties vai ziemā nosalstot uz kalna,» stāsta daktere. Viņa arī nevilcinoties nosauc vecumu, kad visbiežāk slimo ar urīnpūšļa iekaisumu – bērnudārza laiks un pusaudžu gadi. "Mazi bērni nespēj paši par sevi parūpēties. Ja mamma vai kāds cits neuzrauga, viņi var visu dienu nospēlēties aukstās smiltīs vai jūras malā slapjās bikšelēs celt smilšu pilis. Viņi nesaprot, ka ir auksti."
Dodoties ar bērnu uz tuvējo smilšu kasti, pieaugušajam vispirms vērts ar savu roku pataustīt, vai smiltis nav vēsas un mitras. Tādās bērnam nevar ļaut sēdēt. Arī jūras malā visu dienu celt pilis, kad gar bikšelēm skalojas ūdens, nebūtu prātīgi.
Ar urīnceļu iekaisumiem bieži slimo arī pusaudzes. Bikses ar pazeminātu jostas vietu gada vēsajos mēnešos, stringi, pārāk plānas zeķbikses lielā salā – tas viss var kairināt jutīgās ķermeņa vietas. Pavasaros un vasarās meitenes bieži vien sagrēko kompānijas dēļ: sēž kopā ar draugiem uz betona soliem, akmeņiem, aukstas zemes. Protams, ne jau visas, kas tā rīkosies, saslims ar cistītu, taču kādai sekas var būt nejaukas.
Nevar gluži apgalvot, ka urīnceļu iekaisums ir dzimtas slimība – ja bija mammai, būs arī meitai. Taču dažkārt šādu saistību ārsti saskata: iztaujājot mammu, kuras meita ik pa laikam slimo ar urīnceļu iekaisumu, atklājas – arī viņai pašai bērnībā bijušas līdzīgas problēmas. Pozitīvā ziņa: cistīts nav nolemtība visas dzīves garumā – pieaugot un ar savu dzīvesveidu to lieki netracinot, slimība norimst.
Miltenāji nelīdzēs
Daktere Edīte Jeruma bilst: būtiski nepalaist garām pašu pirmo urīnpūšļa iekaisuma reizi. "Pirmajā reizē cistīts parasti noris visvētraināk – var tā sāpēt, ka nav iespējams pat pačurāt. Ja vecāki tad mēģina izlīdzēties ar pašārstēšanos un iekaisums tiešām nomierinās, nākamreiz tas izpaužas jau daudz mierīgāk. Taču risks ir tāds, ka šādi cistīts pamazām var pāriet hroniskā formā, un tad jau to ārstēt ir daudz grūtāk." Ja ir kādas sūdzības, pats pirmais – jānodod urīna analīze, kas parādīs: ir palielināti iekaisuma rādītāji vai nav. Reizēm cistīta laikā ne vien grūti pačurāt, urīnā parādās arī asiņu piejaukums – tad, protams, ārsta palīdzību visi meklē nekavējoties.
Urīnpūšļa iekaisumu var izārstēt tikai ar antibiotikām. "Ja radies nopietns iekaisums, dzērveņu koncentrāts, ko pašlaik tik ļoti reklamē, nepalīdzēs – jāiet pie ārsta, kas izmeklēs un nozīmēs antibakteriālu terapiju." Turklāt antibiotikas jālieto tiešām tik dienas, cik norādījis ārsts. Ja pēc pāris dienu lietošanas, kad kļūst labāk, pārtrauc dzert zāles, cistīts sevi var pieteikt ar dubultu spēku. Turklāt, šādi nepārdomāti rīkojoties, mikrobi pierod pie antibiotikām un kļūst daudz dzīvotspējīgāki. Nākamreiz ārstēt iekaisumu ir jau daudz grūtāk.
Vēl biežākā vecāku kļūda esot dažādu zāļu tēju lietošana cerībā, ka tās mazinās cistītu. "Mammas bieži uzskata: ja ir urīnceļu iekaisums, jādzer nieru tējas – miltenāji, brūklenāji. Taču šajā situācijā tās neko neārstē! Šīs tējas ir urīndzenošas – meitene vairāk čurās, urīns vairāk atšķaidīsies, līdz ar to tajā mazināsies arī iekaisuma rādītāju koncentrācija, tāpēc šķitīs, ka urīna analīze kļūst labāka. Taču būtībā – iekaisums saglabājas, vienīgi urīns ir vairāk atšķaidīts," tā daktere Edīte Jeruma.
Ciešas līdz pēdējam
Ja meitenei kaut reizi ir bijis urīnpūšļa iekaisums, ar peldēšanos vasarā tiešām nevajag forsēt. Ieteicams peldēties tikai karstās vasaras dienās, kad ūdens upēs, ezeros ir kārtīgi sasilis. Pelde nedrīkstētu būt arī gara – pāris minūtes, un jānāk no ūdens laukā. Uzreiz jāpārģērbj sausas drēbes. Staigāt slapjā peldkostīmā vispār nav ieteicams nevienam bērnam! Ļaujot drēbēm izžūt uz ādas, tiek kairinātas reflektorās ķermeņa zonas, iznākumā: vienai var sākties cistīts, citai – iesnas. Ja cistīta paasinājumi mēdz atkārtoties, no ūdens priekiem vasarā diemžēl labāk atturēties vispār.
Iemesli, kāpēc urīnpūšļa iekaisums sevi piesaka atkal un atkal, meklējami urīnpūšļa tonusā – tas ir vai nu pazemināts, vai paaugstināts. "Meitenes, īpaši bērnudārzā un sākumskolā, jāmudina uz tualeti iet pačurāt regulāri – ik pa divām trim stundām. Reizēm viņām raksturīgi ciesties līdz pēdējam. Vai nu skolā tualete nepatīk, vai bērnudārzā visiem liek obligāti iet un tad ciešanās veidojas kā protesta forma, taču labi tas nav. Ja ļoti reti iet pačurāt un regulāri ciešas, urīnpūslis pamazām izstiepjas un tajā krājas atlieku urīns – čurājot visu neizčurā, tādējādi veidojas labvēlīga vide, kur baktērijām vairoties. Tas tad arī veicina urīnpūšļa iekaisumu."
Ja meitene no rīta var piecelties, paēst brokastis un gandrīz vai aiziet uz skolu, mājās nepačurājusi, tas var būt simptoms, lai pārbaudītu urīnpūsli. Urīnpūšļa tonusu nosaka ar speciālu izmeklējumu – uroflaumetriju, ultrasonogrāfijā to precīzi diagnosticēt nav iespējams. Uroflaumetrijas laikā bērns iet pačurāt uz īpaša podiņa, kas savienots ar pierakstu sistēmu.
Nav arī labi, ja meitene iet pačurāt pārāk bieži – ik pēc pusstundas. Tas, savukārt, var liecināt, ka urīnpūslis ir pārāk uzbudināts un mazs, kas arī var veicināt iekaisumu.
Tāpat ārsti neiesaka mazgājoties lietot intīmgelus, jo tie ir sārmaini. Taču mazām meitenēm organisms vēl neizstrādā sievišķos hormonus, kas aizsargā ārējos dzimumorgānus, tāpēc sārmainie intīmgeli un ziepes var radīt ārējo dzimumorgānu iekaisumus un sīkas plaisiņas gļotādā. Vienreiz nedēļā intīmo zonu mazgāšanai var izmantot bērnu ziepes, citādi jānoskalojas vienīgi ar tīru ūdeni.
Kā izvairīties no urīnpūšļa iekaisuma?
* Galvenais, lai kājas siltas! Centies, lai meita neapaukstējas.
* Piekodini, lai viņa nesēd uz vēsiem akmeņiem, betona kāpnēm, aukstas grīdas.
* Un – lai vasarā nestaigā slapjā peldkostīmā.
* Lai neizvēlies asu, piparotu ēdienu.
* Lai nemazgājas ar taviem intīmgeliem, kas satur smaržvielas.
* Rosini meitu regulāri iet pačurāt.
Zane Timpare
Foto: Stock.XCHN
Komentāri
-
But Latina xxx pics isn’t only about looking good—these Latinas love to get wild. They’re down for anything at all, from sucking magicstick for you to get drenched in cum. Their enthusiasm for sex is usually so intense, an individual can feel it in every shot, the site a must-see.