Mediķu arodbiedrība nosoda Saeimas komisijas lēmumu likumā neiekļaut konkrētas finanšu garantijas algu pieaugumam 2019. un 2020.gadā
Rīga, 23.nov., LETA. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nosoda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu Veselības aprūpes finansēšanas likumā neiekļaut konkrētas finanšu garantijas nozares darbinieku atalgojuma pieaugumam 2019. un 2020.gadā.
Kā aģentūru LETA informēja arodbiedrības pārstāve Inga Rudzīte, tieši minētā prasība par darba samaksas palielināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc LVSADA padome 19.septembrī nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts valdībai pēc trīspusējas vienošanās, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 24.augusta sēdē, un saskaņošanas NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē 31.augustā.
Saskaņotā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117 miljoniem eiro 2018.gadā, 185 miljoniem eiro 2019.gadā un 253 miljoniem eiro 2020.gadā.
Vienlaikus Rudzīte atgādināja, ka pirms likumprojekta virzīšanas uz Saeimu valdība nolēma minētos skaitļus svītrot, tomēr arodbiedrībām izdevās panākt, ka valdības solītais finansējuma pieaugums gan veselības aprūpes nozarei kopumā, gan darba samaksas palielināšanai vismaz 2018.gadā joprojām paliek spēkā.
Pēc LVSADA paustā, lai būtu drošība par solījumu pildīšanu arī 2019. un 2020.gadā, bija svarīgi atjaunot konkrētās garantijas likumprojektā. "Tieši to ar savu lēmumu nevis atbalstīja, bet gan bloķēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Divas reizes balsis sadalījās sešas pret sešām, un līdz ar to priekšlikums tika noraidīts," skaidroja Rudzīte.
Viņa informēja, ka starp deputātiem, kuri neatbalstīja garantijas darba samaksas palielināšanai veselības aprūpē, bija komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) un komisijas loceklis ārsts Hosams Abu Meri (V). "Komisijas balsojums skaidri parādīja, kuri no deputātiem nevēlas Latviju ilgtermiņā nodrošināt ar kvalificētiem veselības aprūpes darbiniekiem. Tas ir jāpatur prātā," uzsvēra LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas izstrādāts ar mērķi veicināt veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā likumprojektā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.
Paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
Tāpat plānots no 42 līdz 70 dienām pagarināt iespēju grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā saņemt atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājuma, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi.
Komisija arī atbalstīja priekšlikumu ar 2021.gadu no pacienta līdzmaksājuma atbrīvot otrās grupas invalīdus. Nolemts šo soli veikt nākamā vidēja termiņa budžeta posmā, jo pēc provizoriskām prognozēm tas varētu prasīt papildu ap 10 miljonu eiro.
Par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai otrajā un pēc tam arī galīgajā lasījumā.
