Mediķu arodbiedrība iesniegusi NMPD kolektīva tiesību strīda prasības (papildināts)
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir iesniegusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) kolektīva tiesību strīda prasības un uzaicinājumu uzsākt sarunas izlīgšanas komisijā.
Vēršoties pie NMPD šā gada 20. novembrī, LVSADA izvirzīja konkrētu prasību - atcelt NMPD direktores L. Cipules 1. novembrī izdoto rīkojumu Nr. 1-3/2024/416 “Par izmaiņām darba organizācijā” (turpmāk – rīkojums). Ar rīkojumu noteiktas vairākas būtiskas izmaiņas darba organizācijā, tajā skaitā par brigādes darbinieka darba vietu, darba laiku, brigāžu skaitu naktīs un darbinieku skaitu brigādēs, paredzot virkni attiecīgu grozījumu darba līgumos.
LVSADA atgādināja, ka spēkā esošā NMPD darba koplīguma mērķis ir nodrošināt dialogu starp darba devēju un arodbiedrībām, ievērojot uzticības, saprašanās un atklātības principus. Turklāt koplīgums cita starpā nosaka, ka savstarpējās konsultācijas par reorganizāciju (datumiem, iemesliem, sekām un pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā pret darbiniekiem) notiek ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms reorganizācijas uzsākšanas.
Taču bija noticis citādi. Tiekoties ar arodbiedrību pārstāvjiem 11. novembrī, NMPD vadība mutiski informēja par izdoto rīkojumu un paziņoja, ka izmaiņas tajā vairs nav iespējamas. Konsultācijas ar arodbiedrību pārstāvjiem rīkojuma tapšanas laikā nenotika. Rīkojuma izdošanu L. Cipule sākotnēji pamatoja ar valdības lēmumiem par NMPD finansējuma samazināšanu.
Turpretī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 12.11.2024. sēdē L. Cipule apgalvoja ko citu. Proti, minētais rīkojums esot tapis nevis tāpēc, ka valdība lēmusi 2025. gadā samazināt finansējumu NMPD pamatfunkcijām, bet gan tāpēc, ka to paredzot jau pirms gadiem uzsākta NMPD darba reformēšana. Līdzīgu viedokli L. Cipule pauda, 20. novembrī tiekoties ar Latgales pašvaldību vadītājiem (https://www.lsm.lv, 20.11.2024.).
Dīvaini, ka, 22. novembra vēstulē atsakoties pildīt LVSADA iesniegto prasību, NMPD vadība atkal mainīja pamatojumu un apgalvoja: “Rīkojumā noteiktās izmaiņas darba organizācijā no 2025. gada nebija vienpersoniska Dienesta iniciatīva, šie lēmumi tika pakārtoti valdības dotajiem uzdevumiem un to izpildes termiņiem.”
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Šāda NMPD vadības nekonsekvence, mēģinot pamatot paslepus sastrādāto, pastiprina šaubas gan par rīkojuma tapšanas patiesajiem iemesliem, gan par tā atbilstību pacientu un NMPD darbinieku reālajām vajadzībām!”
Ja uzsākto strīdu neizdosies atrisināt sarunu ceļā, LVSADA ir gatava vērsties tiesā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta komentārs
NMPD uzsver – LVSADA prasībai atcelt dienestā plānotās darba organizācijas izmaiņas nav pamata. Operatīvā darba organizācija ir dienesta atbildība, brigāžu darba laika grafiku izmaiņas, izmaiņas brigāžu sastāvā un izvietojumā, kas notiek regulāri, nav jāskaņo ar arodbiedrībām. Jāpiebilst, ka NMPD ir noslēgts koplīgums ar četrām arodbiedrībām, no kurām pārējās nav izteikušas šāda veida prasību. NMPD turpinās sarunas ar LVSADA un ir atvērts sarunām ar sociālajiem partneriem, ko apliecina arī iepriekšējo gadu veiksmīgā sadarbība vairāku dienestam nozīmīgu jautājumu risināšanā.
NMPD ir valsts iestāde, kam ir pienākums un atbildība efektīvi izlietot piešķirtos budžeta līdzekļus savu uzdevumu izpildei un atbilstoši tam plānot darbību. Tāpat jāuzsver, ka Dienests ievēro visas Darba likuma prasības attiecībā uz darbinieku tiesībām, tostarp arī koplīgumā ar arodbiedrībām noteikto.
No 1. janvāra plānotās darba organizācijas izmaiņas dienestā ir vairākos virzienos un turpina jau iepriekšējos gados uzsākto ar mērķi uzlabot kopējo dienesta reaģētspēju ikdienā un gatavību ārkārtas situācijām.
Šobrīd jau 94% brigāžu darbinieku ir parakstījuši vienošanos par grozījumiem darba līgumā, kas apliecina, ka darbinieki izprot darba organizācijas izmaiņu mērķus. Jāuzsver, ka šonedēļ parakstīšanas process vēl turpinās. Izmaiņas paredz, ka darbinieka darba vieta turpmāk būs lielāka reģionālā struktūrvienība – brigāžu atbalsta centrs ar visiem tā brigāžu punktiem, kas dos iespēju uzlabot brigāžu nodrošinājumu ikdienā un savlaicīgāk reaģēt uz iedzīvotāju izsaukumiem.
Otrs izmaiņu virziens paredz starptautisku standartu ieviešanu dienesta dispečercentra darbā, lai uzlabotu pacientu drošību un darba kvalitāti, kā arī mazinātu dispečercentra mediķu izdegšanu.
Savukārt trešais virziens ir saistīts ar brigāžu tīkla sakārtošanu. Ik gadu dienests izvērtē brigāžu tīklu, pārskatot gan atsevišķu brigāžu darba laikus, gan sastāvu. Nākamajam gadam dienestam plānotā finansējuma apjoms un tā samazinājums šobrīd liek atsevišķas darba organizācijas izmaiņas īstenot straujāk, taču tās ir pamatotas un ir izvērtētas. Jāuzsver, ka dienests saglabā visas brigādes un visus to lokalizācijas punktus – izmaiņas skar atsevišķu brigāžu darba laikus vai to sastāvu, Jāpiebilst, ka brigāžu sastāvs dienestā tiek komplektēts un pilnībā atbilst visām Ministru kabineta prasībām. Tāpat jāuzsver, ka darbiniekiem, kuru amata vietas skar šī izmaiņas, visiem ir iespēja turpināt darbu dienestā.
