Mediķi konferencē diskutēs par celiakijas izplatību un ārstēšanu Latvijā
Konferenci rīko Latvijas Internistu biedrība sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīcas) Atbalsta fondu un Latvijas Universitātes īstenoto Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu "Ģenētisko un seroloģisko biomarķieru diagnostikas metodes izstrāde paaugstināta vēždraudes riska autoimūnas gastrointestinālas slimības savlaicīgai noteikšanai pacientiem ar autoimūnām saslimšanām".
Konferencē tiks pārrunāta Latvijas mediķu pieredze celiakijas diagnostikā, notiks diskusija par celiakijas izplatību, ārstēšanu un pacientu aprūpi. Tāpat tiks pārrunāta pacientu organizāciju loma un tiks apskatīti spilgti saslimšanas ar celiakiju simptomi bērna vecumā. Konferencē būs iespēja iepazīt ārvalstu pieredzi celiakijas diagnostikā un ārstēšanā, noklausoties Tamperes Universitātes slimnīcas pediatrijas profesora un Celiakijas izpētes grupas vadītāja Markku Maki lekciju.
Konferences mērķa auditorija ir internisti, ģimenes ārsti, gastroenterologi, pediatri, bērnu gastroenterologi, kā arī patologi un citi interesenti. Kopumā plānots, ka konferencē piedalīsies ap 600 dalībnieku.
Konference 25.novembrī plkst. 14 notiks Rīgas Stradiņa universitātes Aulā (Dzirciema ielā 16).
Rīgas Austrumu slimnīcas internās medicīnas galvenais speciālists, Latvijas Internistu biedrības priekšsēdis prof. Aivars Lejnieks skaidro, ka celiakija ir hroniska gremošanas sistēmas disfunkcija un glutēna nepanesamība. Pēc mediķu novērtējuma ar celiakiju Latvijā varētu būt slimi līdz 1% iedzīvotāju. Būtiski ir šo slimību pareizi diagnosticēt, jo tās simptomi nereti ir līdzīgi citām gremošanas saslimšanām.
Biedrības "Dzīve bez glutēna" pārstāve Irina Rubinčika akcentē: lai nesaslimtu ar citām autoimūnām vai onkoloģiskām slimībām, celiakijas slimniekiem mūža garumā ir jāievēro stingra bezglutēna diēta. "Tas nozīmē, ka jāizvairās no simtiem produktu, kuros var būt kviešu, rudzu vai miežu olbaltums. Celiakijas pacienti ikdienā saskaras ar daudziem izaicinājumiem: speciālā pārtika ir vairākas reizes dārgāka par parasto, sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, bērnu dārzos un skolās to nenodrošina,", norāda I.Rubinčika.
Tā kā sabiedrība ir maz informēta par šīm celiakijas slimnieku speciālajām vajadzībām, biedrība "Dzīve bez glutēna" strādā pie vairākiem pacientu socializācijas un atbalsta pasākumiem: regulāri notiek "Diētas skolas", bērnu pasākumi, ministrijām tiek sniegti likumdošanas izmaiņu priekšlikumi, notiek interneta portāla izstrāde", stāsta biedrības pārstāve I.Rubinčika.
Informāciju sagatavoja Dace Kārkliņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre.
Foto: Fotolia
