"Medicīnas centrā ARS" – datortomogrāfija jaunā līmenī
"Medicīnas centra ARS" radiologu-diagnostu rīcībā ir jaunākais 320 slāņu datortomogrāfs "Toshiba Aquilion One", kura inovatīvās tehnoloģijas nodrošina diagnostikas iespējas jaunā līmenī.
Datortomogrāfijas izmeklējums
Datortomogrāfija (DT) ir radioloģijas metode, kurā izmanto rentgena starojumu. Izmeklējuma laikā tiek iegūti cilvēka ķermeņa šķērsgriezuma attēli. Tie ir ļoti plāni, daudzslāņu DT izmeklējumā attēla slāņa biezums ir tikai 1–0,5 mm, tādēļ šī metode ir daudz informatīvāka nekā parastā rentgenogrāfija, kuras laikā iegūst izmeklējamās ķermeņa daļas visu ēnu summu uz viena attēla. Analizējot DT attēlus, var iegūt plašu informāciju, kas palīdz izvērtēt orgānu, asinsvadu un citu audu anatomiskās īpašības un uzbūvi, kā arī savstarpējās attiecības un patoloģisko procesu izplatību.
Kā tas notiek?
Izmeklējuma laikā pacients guļ uz speciāla galda ap kuru riņķo rentgenspuldze. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu diagnostiku, daudzos DT izmeklējumos izmanto kontrastvielu.
Vienīgais Baltijā
Datortomogrāfs "Toshiba Aquilion One", ko radījis Japānas medicīnisko iekārtu ražotājs "Toshiba Medical Systems Corporation", pašlaik ir vienīgais Baltijā. Tuvākajā reģionā ir divas DT iekārtas Skandināvijā – Karolinskas Universitātes slimnīcā Zviedrijā un Oslo klīnikā Norvēģijā.
"Toshiba Aquilion One" tehnoloģiju priekšrocības
- Salīdzinot ar standarta DT iekārtām, šī nodrošina 4 reizes platāku joslu skanēšanu, tas ievērojami samazina izmeklējuma laiku, saņemto starojuma devu un uzlabo iegūtā attēla kvalitāti.
- Speciāls gentrija atvērums ļauj mainīt leņķus +/-30° diapazonā, lai neapstarotu jutīgos orgānus.
- Līdz pat 40 % var samazināt starojuma devu. Piemēram, veicot plaušu DT ar īpaši zemu starojuma devu, pacients saņem tādu pašu starojuma devu kā rentgenā, bet diagnostikas iespējas ir ievērojami augstākas.
- Var veikt līdz šim neiespējamos izmeklējumus dažādām locītavām kustībā, kā arī komplicētus kardioloģijas izmeklējumus.
- Būtiski uzlabotas diagnostikas iespējas, apstrādājot iegūtos datus.
- Pacientu ērtībām: liels un ērts galds (47 cm plats), tā celtspēja ir līdz 220 kg, kā arī plašs gentrija atvērums (78vcm), – tagad tas ir piemērots arī liela auguma pacientiem, maksimālais skanēšanas garums 200 cm.
3 radiologu-diagnostu vērtējums:
Jaunās DT programmas nodrošina kvalitatīvus izmeklējumus:
- galvai (deguna blakusdobumi, galvaskausa kauli, smadzenes, vidusauss, aizauss pauguri, acu orbītas),
- kakla mīkstajiem audiem,
- mugurkaulam, ekstremitātēm un locītavām,
- krūšu kurvja orgāniem (plaušas, krūšu kurvja siena, videne, plēras dobumi),
- plaušu skrīninga izmeklējumiem,
- sirdij un sirds asinsvadiem – DT koronarogrāfija,
- lielajiem asinsvadiem – DT angiogrāfija,
- vēdera dobuma orgāniem un mazajam iegurnim (aknas, žultspūslis, žultsvadi, aizkuņģa dziedzeris, liesa, virsnieres, nieres, urīnvadus, urīnpūslis, limfmezgli),
- var iegūt informāciju arī par kuņģa-zarnu traktu, mugurkaulu un iegurņa kauliem, muskuļiem, vēdera dobuma priekšējo sienu u.c.
Pavasarīgs sirds vājums
Vai tiešām jāveic DT, skaidro radioloģe diagnoste Zanda Krastiņa:
DT sirdij nav profilaktiska izmeklēšanas metode. Uz to norīko ārstējošais ārsts, ja pacients nejūtas labi. Piemēram, ir atipiskas sāpes aiz krūšu kaula, elpas trūkums vai diskomforts fiziskas slodzes laikā, pieaug nogurums. Turklāt nereti tā mēdz būt arī jauniem cilvēkiem. Iespējams, ka šīs sūdzības rada ziemā pārslimota vīrusu infekcija, kas skārusi arī sirds muskuli, varbūt iedzimta vai iegūta sirds slimība, kas ar laiku progresē un liek par sevi manīt. Tāpēc nevajag gaidīt, kamēr kļūst pavisam slikti, un, ja ir kādas sūdzības un neskaidrības, jāiet pie ārsta, jo mūsdienās datortomogrāfijā ir iespējams pārbaudīt, kādā stāvoklī ir sirds dobumi, miokards, sirds vārstuļi, kā sazarojas sirds artērija, vai asinsvadu sieniņās nav izveidojušās aterosklerotiskās plātnītes. Veicot DT, reizēm sirdī atrodam dažādus defektus, ko nevar atrast ne ehokardiogrāfijā, kas ir kā skrīnings un pirmais izmeklējums sirdij, ne arī plaušu rentgenā. Dažas patoloģijas ir pat dzīvībai bīstamas un ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās vai medikamentoza terapija. Piemēram, ja atrodam, ka sirds dobumi nez kādu iemeslu dēļ ir paplašināti, un sirds muskulis ir iestiepts, sirds nevar normāli sarauties un strādāt pilnā apjomā.
Kāpēc vajadzīga kontrastviela?
DT attēlā audi izskatās diezgan līdzīgi, tāpēc vēnā ievada konstrastvielu, kas iekrāso asinis, lai atšķirtu, piemēram, sirdi veidojošās struktūras. Ja izmeklējumu veic ātri, kamēr kontrastētās asinis vēl ir sirds dobumos, var atšķirt sirds dobumus no muskuļa un redzēt vārstuļus, un asinsvadus. Ja pēc brīža veic atkārtotu skenēšanu, kontrastviela jau ir nonākusi kapilāros, kas iekrāso pašu sirds muskuli – miokardu –, un var novērtēt, vai apasiņošana sirds muskulim ir vienmērīga.
Ir svarīgi iepriekš sagatavoties:
- ja nieres strādā labi, kontrastvielu organisms caur nierēm un urīnceļiem sāk izvadīt jau apmēram pēc 3 minūtēm. Tāpēc pirms DT noteikti ir jāveic analīzes, lai noteiktu seruma kreatinīna līmeni. Tas ir svarīgs rādītājs, kas liecina par nieru funkcionālo stāvokli;
- 2 stundas pirms izmeklējuma vēlams neko neēst, bet ieteicams lietot daudz šķidruma;
- lai iegūtu augstas kvalitātes attēlus, pacienta sirdsdarbības ātrumam jābūt ap 50–55 reizēm minūtē. Ja ikdienā pacienta sirdsdarbība ir ātrāka, nepieciešams iepriekš sagatavoties, lietojot speciāli nozīmētus medikamentus.
Sirds izmeklējumus neveic:
- ja seruma kreatinīna līmenis pārsniedz normu;
- ja sirdsdarbība ātrāka par 60 reizēm minūtē;
- bez ārsta nosūtījuma;
- grūtniecēm, izņemot ārkārtas situācijas.
"ARS Diagnostikas klīnika"
Rīga, Jāņa Asara iela 3
Tālrunis 67 201 007
Publicitātes foto
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
