Foto: pixabay.com

Pareizs mazuļu uzturs ir nozīmīgs, pat svarīgs dzīvībai. Ēšanas paradumi, kuros vecāki veido mazulim, nosaka, cik labi bērniņš augs. Vecāku izveidota attieksme pret veselīgu uzturu ietekmēs ēšanas paradumus visa mūža garumā.

Jaunie vecāki droši vien uztraucas par bērniņa barošanu vairāk nekā par jebkuru citu mazuļa aprūpes aspektu. Kas notiks, ja bērniņu nebaros ar krūti? Kā zināt, ka mazulis ir pārēdies? Vai bērniņam vajadzētu dot vitamīnus? Kad mazulim jāsāk dot cieta barība? Vecāki ātri vien saprot, ka uz šiem jautājumiem labprāt vēlas atbildēt ikviens - vecvecāki, kaimiņi, pat svešinieki lielveikalā. Taču, kā jau varētu paredzēt, atbildes ir ļoti dažādas un tikai palielina vecāku apmulsumu un šaubas.

Tādēļ sāksim ar dažiem padomiem, kas palīdzēs tikt galā ar šīm raizēm.

• Iepazīstiet savu bērniņu. Nav divu vienādu mazuļu. Daži nāk pasaulē briesmīgi izsalkuši un vēlas, lai viņus barotu ik pēc stundas vai divām. Savukārt citi priekšroku dod gulēšanai, un dažreiz pat ir nepieciešams šos mazuļus pamodināt, lai pabarotu.
• Mēģiniet atslābināties. Jaunajiem vecākiem ir dabīgi justies nervoziem un bažīties par dažādām lietām, taču mazuļa audzināšanai vajadzētu būt patīkamai pieredzei.
• Uzticieties savam spriedumam un veselajam saprātam. Ja bērniņš aug un attīstās normāli, tas nozīmē, ka viņš ēd pietiekami.
• Neuztveriet ēdienu nepareizi. Ēdiens piedāvā bērniņa augšanai un attīstībai nepieciešamo enerģiju un barības vielas. Taču ēdienu nevajadzētu izmantot mierinoša apskāviena vietā vai kā atlīdzību par labu uzvedību. Pat pavisam mazs bērniņš ātri vien saprot, kā izmantot ēdienu ietekmēšanas rīku veidā. Tas var kļūt par pamatu ēšanas problēmām.
   

SĀKUMĀ MAZUĻI IR TAS, KO ĒDAT JŪS

Pareiza mazuļa barošana patiesībā sākas pirms dzemdībām, jo mātes uzturs grūtniecības laikā nosaka, cik veselīgs jau sākotnēji būs mazuļa uzturs. Labi paēdusi māte nodrošina uzturvielas, kuras nepieciešamas mazuļa augšanai un attīstībai dzemdē un kuras mazulis var izmantot arī vēlāk. Ja sieviete grūtniecības laikā kārtīgi neēd, bailēs iegūt lieko svaru, viņai var piedzimt pārāk viegls mazulis, kuram var būt īpašas uztura vajadzības vai nopietnas medicīniskas problēmas. Anēmijas slimnieču mazuļiem bieži vien ir trūcīgas dzelzs rezerves. Sievietēm, kuras uzturā nelieto pietiekami daudz folāta, var piedzimt bērniņš ar nopietnām neiroloģiskām problēmām. Ir novērots, ka liels A vitamīna daudzums, kas lietots pirms grūtniecības vai tā sākumā, var izraisīt iedzimtus defektus mazulim. Visām grūtniecēm ir ieteicamas regulāras pirmsdzemdību pārbaudes un daudzveidīgs, sabalansēts uzturs.

MĀTES PIENS - BĒRNIŅA PIRMAIS ĒDIENS

Ārsti ir vienisprātis, ka mātes piens ir labākais un pilnvērtīgākais uzturs pilnībā iznēsātiem mazuļiem, lai nodrošinātu viņu veselību, augšanu un attīstību. Pasaules Veselības organizācija iesaka iznēsātus, veselīgus bērniņus barot tikai ar mātes pienu līdz sešu mēnešu vecumam (neiznēsātus vai pārāk viegliem mazuļiem nepieciešams ne tikai mātes piens, bet arī īpaši veidots maisījums).

BAROŠANA AR PUDELĪTI

Lai gan 80-90 procentu sieviešu vismaz dažas pirmās nedēļas baro savus mazuļus ar krūti, dažas mātes izvēlas barošanu ar pudelīti. Viņām jābūt pārliecinātām, ka piena maisījumos būs visas nepieciešamās uzturvielas un, lietojot tos pēc ražotāja instrukcijām, bērns pilnvērtīgi attīstīsies. Ieteicams izvēlēties piena maisījumus, kuros ir daudz dzelzs. Bērniem, kas vēl nav sasnieguši viena gada vecumu, nevajadzētu dot govs pienu, jo mazuļiem to ir grūti sagremot, turklāt tajā nav atbilstoša olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu daudzuma. Lielākajā daļā zīdaiņiem paredzēto piena maisījumu govs piens tiek apstrādāts, lai tas būtu vieglāk sagremojams. Dažiem mazuļiem, kuriem ir alerģija pret govs piena olbaltumvielām, var būt nepieciešams īpašs piena maisījums.

Mazuļi, kas tiek baroti ar pudelīti, parasti ēd vairāk nekā ar krūti barotie. Viņu svars var palielināties ātrāk, taču ar laiku arī ar krūti barotie mazuļi sasniedz tādu pašu svaru. Lielākajai daļai mazuļu 4-5 mēnešu laikā svars ir divreiz lielāks, nekā tas bija piedzimšanas brīdī, savukārt, sasniedzot viena gada vecumu, tas jau trīskāršojies.

Barošana ar pudelīti ir darbietilpīgāks process nekā barošana ar krūti - pudelītes, knupīši un pārējais aprīkojums ir jāsterilizē. Daži piena maisījumi jau ir pieejami šķidrā veidā, savukārt citi ir koncentrēti vai pulvera veidā, tādēļ tiem ir jāpievieno novārīts ūdens. Šķidrā veidā nopērkamo piena maisījumu var uzglabāt ledusskapī, taču ne ilgāk par 24 stundām. Ja maisījums ir bijis ledusskapī ilgāk par diennakti, to lietot vairs nedrīkst. Maisījumu, kas palicis pudelītē pēc barošanas, vairs nedrīkst izmantot, jo tajā pa knupīša caurumu var nonākt mikroorganismi.

JAUNU ĒDIENU IEVIEŠANA UZTURĀ

Cietu pārtiku vajadzētu ieviest uzturā, kad mazulis sasniedzis 6 mēnešu vecumu. Jaunākiem bērniņiem cieta pārtika var būt kaitīga, jo gremošanas sistēma vēl nevar tikt ar to galā. Agra cietas pārtikas ieviešana uzturā var palielināt pārtikas alerģiju veidošanās risku. Līdz sešu mēnešu vecumam mazulim pilnībā pietiek ar mātes pienu, pēc tam tas vairs nenodrošina pietiekami daudz atsevišķu uzturvielu, kas nepieciešamas mazuļa normālai augšanai.

Pirmajai cietajai pārtikai jābūt viegli sagremojamai un tādai, kas neizraisa alerģiskas reakcijas. Ļoti laba izvēle ir rīsu pārslas. Pirmajās barošanas reizēs ielieciet karotē pavisam nelielu devu daudzumu pārslu, viegli pieskarieties mazuļa lūpām, lai iedrošinātu viņu atvērt muti, un novietojiet pārslas mēles aizmugures daļā. Negaidiet, ka pirmās piebarošanas reizes noritēs mierīgi - mazulis parasti daudz spļaudās un nevēlas pieņemt ēdienu.

Mazulim jābūt izsalkušam, taču viņš nedrīkst būt izbadējies. Daži speciālisti iesaka sākt maltīti ar dažu minūšu ilgu barošanu ar krūti vai no pudelītes, pēc tam piedāvāt nedaudz rīsu pārslu tumes (ne vairāk kā vienu vai divas tējkarotes) un noslēgt ēdienreizi ar pienu. Pēc pāris šādām maltītēm varat sākt ēdienreizi ar tumi un ar laiku palielināt cietās pārtikas daudzumu. Ideālā gadījumā turpiniet barot mazuli ar krūti, dodot arī cietu pārtiku, līdz mazulis sasniedzis 12 mēnešu vecumu.

Sāciet lēnām, pievienojot mazuļa uzturam vienu vai divus jaunus produktus nedēļā. Ja izmantojat mājās gatavotu ēdienu, saberziet to vai sasmalciniet, izveidojot biezeni. Izmēģiniet ne tikai rīsu pārslas, bet arī auzu un miežu pārslas, augļus un dārzeņus, kā arī cāļa un liellopu gaļas biezeni. Augļu sulu nevajadzētu dot bērniem, kas nav sasnieguši 6 mēnešu vecumu un kas paši vēl neprot rīkoties ar krūzīti. Ja ģimenes locekļiem ir kādas alerģijas, līdz 9 mēnešu vecumam vai pat vēlāk mazulim nevajadzētu dot pārtikas produktus, kas var izraisīt alerģisku reakciju, piemēram, sieru, saldējumu, jogurtu, zivis un kviešu pārslas. Pārstājiet mazuļa uzturā lietot jebkādus produktus, kas izraisa izsitumu rašanos, iesnas, neierastu rosīšanos, caureju vai citas pazīmes, kas liecina par iespēju alerģisku reakciju vai jūtību pret konkrēto produktu.

PATSTĀVĪGA ĒŠANA

7-8 mēnešu vecumā lielākajai daļai mazuļu ir attīstījusies acu un roku koordinācija - viņi spēj paņemt ēdienu rokās un ielikt to mutē. Šajā vecumā arī sāk augt zobi. Mazulim var iedot maizes vai sausiņa gabaliņu - tā košļāšana mazinās smaganu sāpes, turklāt bērns mācīsies ēst pats. Iesākumā derēs arī citi produkti, kurus bērns var paņemt rokās, piemēram, banāns, ābola vai bumbiera šķēles, zirņi, vārīti burkāni un nelieli vārītas vai ceptas vistas gaļas gabaliņi. Gabaliņiem vajadzētu būt pietiekami lieliem, lai tos varētu noturēt rokā, taču ne pārāk lieliem, lai bērns ar tiem neaizrītos.

Tiklīdz bērns spēj nosēdēt augstajā barošanas krēsliņā, viņam vajadzētu piedalīties kopīgajās ģimenes maltītēs un sākt ēst tos pašus ēdienus, kurus ēd pārējie, pat ja nepieciešams kādas sastāvdaļas samīcīt vai sagriezt sīkākos gabaliņos. Iedodiet bērnam karoti, taču neesat vīlušies, ja viņš tomēr izvēlas izmantot rokas. Šajā posmā bērnam ir svarīgāk iesaistīties ģimenes aktivitātēs un apgūt patstāvīgu ēšanu, nevis iemācīties pareizu uzvedību pie galda. To bērns iemācīsies laika gaitā, jo īpaši, ja vecāki un vecāki brāļi vai māsas rādīs labu piemēru.

ATRADINĀŠANA NO KRŪTS

Atteikšanās no krūts vai pudelītes ir svarīgs posms bērna attīstībā, taču to nevajadzētu steidzināt. Tas, kad sieviete pārtrauc barošanu ar krūti, lielākoties ir personīga izvēle, taču ideālā gadījumā mazuli vajadzētu barot ar krūti, līdz tas sasniedzis 12 mēnešu vecumu. Daži mazuļi 9-10 mēnešu vecumā paši atsakās no pudelītes, savukārt citi to joprojām vēlas, īpaši pirms gulētiešanas. Ja bērns, kurš vēl nav gadu vecs, spēj dzert pienu no krūzes, tam tik un tā vajadzētu būt atslauktam mātes pienam vai piena maisījumam.