Mazulis mācās sēdēt
Nav noteikta vecuma, kad bērnam jāsāk stabili sēdēt. Taču, līdz mazais šo māku ir apguvis pats – viņu sēdināt nedrīkst! Sēžot bērniņam ir brīvas rokas, jo vairs nav jāpieturas, tad nu pasauli var pētīt un rotaļāties ar abām rokām.
Konsultē VITA LAKŠA, fizioterapeite, www.mazaisvingro.lv
Vispirms pareizi jārāpo
Ikviena kustība, ko mazulis apgūst, stiprina viņa muskuļus, tāpēc vecākiem jāmudina mazo kustēties, cik vien tas iespējams. Pirms bērns sāk mācīties sēdēt, viņam jāiemācās kārtīgi rāpot, jo tieši šī pozīcija ir pamats sēdēšanai. Kad mazulis rāpo, vecākiem jāraugās, lai viņš vienlīdz nodarbinātu abas ķermeņa puses, lai abas rokas un kājas kustētos simetriski. Rāpojot bērna muguriņai ir jābūt taisnai, plaukstām atvērtām, kājām 90 grādu leņķī. Ja mazais pareizi rāpos, visticamāk, pareizi pats iemācīsies apsēsties.
Vairākums mazuļu sāk mācīties sēdēt 7–8 mēnešu vecumā, bet deviņu mēnešu vecumā jau stabili var nosēdēt aptuveni 5 līdz 10 minūtes. Kad bērns sapratīs, cik brīvs var justies, sēžot un rotaļāties ar mantiņām, viņš gribēs arvien vairāk laika pavadīt sēdus. Turklāt, iemācījies sēdēt, mazulis kļūst pašapzinīgāks.
Vispirms – balstā uz sāna
Svarīgāk par pašu sēdēšanu mazajam būtu iemācīties no rāpus pozīcijas apsēsties uz viena sāna, balstoties pret grīdu ar vienu roku. Kad rāpojot bērns būs uztrenējis līdzsvaru un kustību koordināciju tā, ka spēs balstīties uz vienas rokas – tā ir ziņa vecākiem, ka viņš drīz spēs apsēsties uz viena sāna. Iespējams, pirmās reizes mazais uz sāna apsēdīsies nejauši, tā vienkārši gadīsies, bet tad viņš, apjautis šīs kustības priekšrocības, sāks šādi sēdēt jau apzināti. Ja bērns spēj nosēsties sānu pozā, viņam būs ļoti viegli piecelties sēdus.
No nejaušās apsēšanās balstā uz vienas rokas līdz stabilai sēdēšanai paiet aptuveni trīs nedēļas. Taču tas, cik ātri mazais iemācās sēdēt pats, nav tik būtiski – galvenais, ka bērns to dara bez vecāku palīdzības. Kad bērniņš spēj stabili noturēt muguru, nebalstoties ar rokām (rokas ir brīvas un abās rokās var paņemt rotaļlietu), tad ir pienācis ilgi gaidītais brīdis – mazais sēž. Kad bērns sāk sēdēt, vecākiem vēlams pavērot, kā viņš to dara. Labi būtu, ja bērniņš jau no paša sākuma sēdētu ar taisnu muguru. Ja tā nav, ieteicams konsultēties ar fizioterapeitu – iespējams, ir kāda kustība, ko mazulis veic nepareizi.
Pussēdus, pusguļus
Kamēr bērns pats nesēž, viņu nedrīkst sēdināt ne augstajā krēsliņā, ne uz šūpuļzirdziņa, ne staigulītī, ne kur citur – arī sporta ratiņos vai kulbiņā, kurā aiz muguras tiek aizlikts spilvens. Pastaigā mazais pavada ilgu laiku, un mugurai tā ir lieka un liela slodze.
Pirmajos trijos mēnešos mazulīti nav ieteicams sēdināt arī klēpī pussēdus, bet, kad mazais jau paaudzies, pieaugušie viņu šad un tad var paņemt klēpī, vien bērns jāatbalsta ar muguriņu pret sevi. Šādā pozā bērniņš nesēž, jo muguru pats nebalsta, to dara vecāki. Šāda pussēdus/pusguļus poza lielu ļaunumu mazuļa mugurkaulam parasti nenodara, turklāt, kad bērns būs piekusis, viņš par to skaļi paziņos.
Bēbītis drīkst atrasties vecumam atbilstošā autokrēsliņā, jo līdz gada vecumam bērns tajā ir pusguļus. Kad mazais jau iemācījies sēdēt un brauciena laikā cenšas sēdēt taisnu muguriņu, autosēdeklītis jānoregulē stāvāk. Ja tas nav iespējams – jāiegādājas cits, kuru iespējams viegli regulēt. Taču līdz gada vecumam braucienam automašīnā nevajadzētu būt garākam par pusstundu. Ja gadās kāds ilgāks pārbrauciens, tad bērnu laiku pa laikam ieteicams no autosēdeklīša izņemt.
Kāpēc dažiem neizdodas
* Bērns nevarēs pareizi apsēsties, ja pareizi nerāpos. Iemācoties pareizi rāpot, mazulim ar laiku izdosies arī pareizi apsēsties.
* Ja 9–10 mēnešu vecumā bērnam neizdodas apsēsties pašam, bet nosēdināts mazais gāžas vai arī saļimst, iespējams, gūžas vēl nav stabilas un viņš nespēj turēt līdzsvaru. Tad var palīdzēt fizioterapija.
* Mazais var nesēdēt, ja ir bijusi dzemdību trauma vai bērniņš ir piedzimis pirms laika. Taču, ja bērns prot rāpot, tad uztraukumam nav pamata – ar laiku viņš iemācīsies arī sēdēt.
* Bērns negrib sēdēt, ja viņam ir zems muskuļu tonuss, tad var līdzēt fizioterapija, masāža un ūdens procedūras.
* Vēl viens nesēdēšanas iemesls var būt iedzimtas vielmaiņas slimības, kuru dēļ organisms nesaņem vajadzīgos mikroelementus un vitamīnus, taču tās ir sastopamas reti.
Sēdināt nedrīkst!
Kad vecāki bēbīti stutē spilvenos vai pret dīvāna atzveltni un viņš negāžas, tas nebūt nenozīmē, ka mazais prot sēdēt. Viņš tikai tiek atstutēts pussēdus. Tā darīt nav ieteicams triju iemeslu dēļ: sēdēšana mugurai ir liela slodze, mazais vēl īsti nesaprot, kas tagad notiek, turklāt viņš vēl neprot noturēt līdzsvaru un itin viegli var apgāzties.
Zīdainīti sēdināt, kamēr viņš vēl nespēj noturēt muguriņu, nedrīkst, citādi vēlāk, pusaudža gados, var attīstīties nopietna muguras deformācija.
Edīte Valtere
