Atopiskais dermatīts ir hroniska, niezoša dermatoze, kas veidojas atopiskiem indivīdiem ar iedzimtām pārmaiņām imūnsistēmā, neiroveģetatīviem un ādas (gļotādas) funkcionāliem traucējumiem, par slimību stāsta SIA Lāzerplastikas klīnika dermatoveneroloģe Anita Ābelīte. Atopiskais dermatīts ir daļa no atopiskā sindroma, ko veido jau pieminētais atopiskais dermatīts, bronhiālā astma, siena drudzis, alerģiskais konjunktivīts, rinīts un uztura alerģija.

Dermatoloģe norāda, ka gandrīz 90% slimnieku atopiskais dermatīts sākas pirmajā dzīves gadā. Visbiežāk – sestajā mēnesī. Zīdaiņiem atopiskais dermatīts var sākties dažādi – var parādīties sausa āda, sārti plankumi, mitrojoši izsitumi uz sejas, galvas, rokām un kājām saloču virsmās. Ātri vien šiem izsitumiem pievienojas sekundāra infekcija. Vecākiem un reizēm arī ārstiem ir jāuzmanās, jo šāda veida izsitumus var sajaukt ar kašķi, kontakta dermatītu vai pārtikas alerģijas radītiem izsitumiem.

Atopiskā dermatīta izpausmes

*Zīdaiņa vecumā, tas ir, no 3-4 mēnešiem līdz diviem gadiem, izsitumi vairāk lokalizējas uz sejas - vaigiem, pieres, galvas ādā, ķermeņa ādas krokās, atloku virsmās, autiņu zonā. Izsitumi ir ļoti niezoši, tie ir sārti, virs ādas pacelti vai pūslīšveida.
 * Vecākiem bērniem apmēram 2 līdz 12 gadu vecumam izsitumi lokalizējas uz sejas, kakla, paceļu, elkoņu un plaukstu ielocēs un atlocēs.
 * Jauniešiem atopiskais dermatīts galvenokārt lokalizējas ķermeņa augšdaļā. Reizēm, īpaši meitenēm, atopiskais dermatīts jeb bērnu ekzēma sastopama sēžas apvidū un uz apakšējo ekstremitāšu atlieču virsmām.
 * Pieaugušiem cilvēkiem raksturīga sausa, raupja āda un nieze ar izteiktu ādas zīmējumu, nokasījumiem uz sejas, kakla, elkoņu saliecēs un pacelēs. Šādi simptomi raksturīgi norobežotam atopiskam dermatītam, kura gadījumā ar gadiem var iestāties pat pilnīga remisija. Savukārt difūzam atopiskam dermatītam raksturīgi izsitumi sejas un kakla ādā, plecu joslā, kā arī elkoņu salieces virsmās, uz plaukstu locītavām, pacelēs u.c. Process skar gandrīz visu ādu – tā ir sausa, ar krevelītēm, zvīņām, ādas zīmējumiem. Tam ir agresīvāka gaita, un pēc 20 gadu vecuma atopiskā dermatīta simptomi – stipra nieze, apsārtums, ādas tūska un ādas zīmējumi – bieži sastopami galvenokārt uz rokām.

Noteikta gēnos

Reiz paziņa dalījās pieredzē: "Mazā Rebeka atopisko dermatītu un sauso ādu ir mantojusi no manis. Būtībā sākumā viņai slimību nediagnosticēja, bet pēc viņas grandiozas dzimšanas dienas ballītes, kas sakrita arī ar vēl neapēstajām Ziemassvētku un Jaungada konfektēm, Annai alerģija pārgāja slimībā. Sevi šaustīju, ka nevajadzēja ļaut tik daudz ēst saldumus, bet ārsts mani mierina, ja tā bija lemts, tad tas notiktu agrāk vai vēlāk."

Dermatoveneroloģe Anita Ābelīte stāsta, ka divas trešdaļas atopiskā dermatīta slimnieku šo slimību ir mantojuši no kāda no saviem vecākiem, savukārt 70% slimnieku anamnēzē vai kādam tuvam radiniekam ir kāda saistītā slimība, piemēram, polinoze, bronhiālā astma vai alerģisks rinīts.

Ārste no savas prakses zina teikt, ka cilvēki biežāk uztraucas, ka atopiskais dermatīts ir lipīgs, īpaši gadījumos, kad slimība skar gandrīz visu ķermeņa ādu. Slimības attīstību ietekmē gan ģenētiskie, gan apkārtējās vides faktori, taču tā nelido pa gaisu kā vīrusi un nav lipīga.

Kā bērnam palīdzēt?

Ārstēšanās visās vecuma grupās ir līdzīga, atšķirība ir tikai lietoto medikamentu pieļaujamajās devās. Anita Ābelīte uzsver, ka slimības ārstēšana ir kompleksa. Mazo slimnieciņu vecākiem ir jāsaprot, ka ārkārtīgi būtiska ir pavadošās slimības ārstēšana. Un ārkārtīgi lielu lomu spēlē pozitīvs noskaņojums, stresa un raižu pārvarēšana, emocionāla sadzīvošana ar šo slimību.

Slimības gaita ir atkarīga no saskares ar alergēnu. Tas nozīmē, ka, piemēram, no uztura jāizslēdz daudzi uzturprodukti - citrusaugi, šokolāde, piens, cukurs, olas. Jāizvēlas kokvilnas apģērbs, nevis vilnas un sintētiska auduma, jo tie var kairināt un provocēt ādas niezi. Ļoti daudz slimības gaitā nosaka emocionālie stresa faktori, piemēram, kaut kāds nervu uzbudinājums vai trauksme var provocēt atopiskā dermatīta uzliesmojumu. Liela nozīme ir sadzīves ķīmijai, kas tiek izmantota mājas uzkopšanai, veļas un trauku mazgāšanai. Tuvojoties vasarai, atopiskā dermatīta slimniekiem kļūs nedaudz vieglāk, jo pozitīvu efektu var iegūt ar saules vannām, jūras peldēm, dūņu, minerālūdens un klimata terapiju.

Kā stāsta paši vecāki, kuru ģimenē aug mazulis ar šo slimību, jācer, ka vienā brīdī slimība būs prom uz neatgriešanos. Anita Ābelīte atzīst, ka mūsdienās ir strauji pieaugusi iespēja izārstēt atopiskā dermatīta slimniekus. Tāpat ir palielinājušās iespējas samazināt ādas problēmas, kontrolēt slimību un uzlabot bērna pašsajūtu. Taču viņa arī norāda, jo biežāki ir atopiskā dermatīta paasinājumi, jo lielāks risks, ka slimība var pāriet hroniskas ekzēmas formā pusaudža gados vai vēlāk. Tikpat liela ir iespējamība, ka slimība, pusaudzim augot lielākam, var praktiski izzust un ka turpmākā dzīves gaitā ādas atopiska dermatīta problēmas vairs neparādīsies. Visbiežāk atopiskais dermatīts iestājas laika periodā no 10 līdz 20 gadu vecumam. Tomēr vairāk nekā 50% slimnieku turpmāk rodas kādas no atopiskā dermatīta vai ekzēmas pazīmēm, tāpēc ir tik ārkārtīgi svarīgi pareizi kopt ādu - mazgāt un mitrināt! Izrādās, ka tieši neregulāra vai nepietiekama ādas kopšana ir viena no biežākajām ārstēšanās kļūdām.

Kā kopt ādu?

* Ādu mazgāt ar mazattaukotām ziepēm un dušas eļļām.
 * Ik pa laikam izmantot ārstnieciskās peldes 36-37 °C grādu temperatūrā 15 minūtes ar vannu eļļām, jūras sāli, kliju novārījumu un citiem mīkstinošiem līdzekļiem.
* Pareizi mitrināt un mīkstināt ādu ar kopšanas līdzekļiem. To galvenais uzdevums ir atjaunot bojātās ādas aizsargbarjeru. Kopšanas līdzekļa izvēle atkarīga no slimības stadijas (akūta vai hroniska), kā arī bojātās ādas rajona (seja, ķermenis vai ekstremitātes). Biežāk ieteicamā ādas mitrinātāja forma atopiskā dermatīta pacientiem ir krēms (emulsija - eļļa ūdenī). Ādu mitrinošo un mīkstinošo līdzekļu darbības ilgums ir līdz četrām stundām, tāpēc regulāri pēc 3-4 stundām jāveic atkārtota ķermeņa kopšanas līdzekļa uzklāšana. Atopiskā dermatīta gadījumā ieteicams emolientus un ādas mitrinātājus lietot ne tikai slimību paasinājumu laikā, bet arī remisiju laikā, kad āda izskatās labi. Emolienti ilgstoši mitrina ādu, padara to mazāk jutīgu pret kairinājumu un iekaisumiem. Tie mazina ādas izžūšanu un reģenerē hidrolipīdu slāni uz ādas virsmas izveidojot aizsargslāni. Emolienti spēj saistīt ādā esošo ūdeni, piegādāt tai nepieciešamos starpšūnu lipīdus un mīkstina ādas epidermu, padara to elastīgāku. Emolientus saturoši līdzekļi palīdz arī mazināt niezi pacientiem ar izteiktu ādas sausumu. Īpaši šī regularitāte jāievēro atopiskā dermatīta paasinājumu laikā. Pareiza ādas kopšana remisijas periodā šo posmu pagarina, bet, ja nekas netiek darīts, lielāka iespējamība, ka atopiskā dermatīta uzliesmojums pienāks ātrāk.
* Bērniem ieteicamais ādas kopšanas līdzekļa daudzums nedēļā ir 250-500 gramu, pieaugušajiem - apmēram 600 gramu.

Informāciju sagatavoja "Aptiekāra žurnāls"