Starptautiskās Māsu dienas ietvaros organizētajā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) konferencē “Mūsu māsas, mūsu nākotne – aprūpes ekonomiskais spēks” tika akcentēta arī māsu vadītas slimnīcas jeb nurse-run hospital koncepcija, kas paredz māsām būtisku vadības un lēmumu pieņemšanas funkciju uzņemšanos. Par ieguldījumu māsu profesijas attīstībā un Austrumu slimnīcas aprūpes procesu pilnveidošanā, iesaisti izglītībā un pētniecībā, kā arī darbu slimnīcas labā tika apbalvoti 36 darbinieki: 2023. gada izcilākās māsas un aprūpes darbinieki nominācijās “Dzīvības Zvaigzne”, “Gudrā Pūce” un piešķirot īpašas pateicības.

Austrumu slimnīcas rīkotajā konferencē  “Mūsu māsas, mūsu nākotne – aprūpes ekonomiskais spēks” tikās slimnīcas ārstniecības un aprūpes personāls, lai aktualizētu māsu profesijas nozīmi un iespējamās perspektīvas veselības aprūpes sistēmā. Konferencē ar lasījumiem uzstājās vadošie nozares speciālisti, kuri klātesošos iepazīstināja ar māsu būtisko nozīmi veselības aprūpes sistēmas attīstībā.

Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs klātesošos iepazīstināja ar savu redzējumu par veselības aprūpi Latvijā un māsas lomu tajā. “Māsas ik dienas ir blakus mūsu pacientiem, ārstiem un slimnīcas administrācijai, un veic lielu ieguldījumu izglītībā, profesionālajā pilnveidē un zinātnē. Mēs lepojamies ar mūsu māsu iesaisti izglītības programmās gan ārstniecībā un aprūpē, gan vadības zināšanu apguvē.”

Šajā kontekstā N. Staņēvičs norādīja uz māsu vadītu slimnīcas jeb nurse-run hospital modeli, ko nākotnē plāno attīstīt Austrumu slimnīca: “Es skaidri redzu māsu lomas tālāko izaugsmi multidisciplinārā komandā. Tieši te ir jārunā par māsu vadītu slimnīcu. Tā ir pieeja pacientu aprūpē, kur māsas ir šīs multidisciplinārās komandas centrā. Šādā modelī lēmumu pieņemšana, komunikācija un pacientu iesaiste notiek, tieši pateicoties māsām. Māsu vadīta slimnīca šodien var skanēt tikai kā vārds, bet esmu pārliecināts, ka nākotnē Austrumu slimnīca būs pionieris, un šo māsu vadīto slimnīcas modeli ieviesīs visā Latvijā.”

Arī Austrumu slimnīcas valdes loceklis profesors Haralds Plaudis savā lekcijā izvērsa tēmu “Māsu vadīta (nurse run) slimnīca – viens no veselības aprūpes sistēmas transformācijas stūrakmeņiem”, atzīstot, ka māsu vadīta slimnīca ir svarīgs posms veselības aprūpes attīstībā: “Māsu vadīta slimnīca ir veselības aprūpes iestāde, kuras pārvaldē ļoti plaši iesaistītas māsas. Tas nozīmē, ka māsu loma ir ievērojami paplašināta – māsa ir līderis un pieņem lēmumus līdztekus ārstam par pacientu aprūpes politikas veidošanu un realizēšanu slimnīcā. Māsa var vadīt slimnīcu, struktūrvienību –, pārņemt daudzas funkcijas, ko kādreiz darīja ārsti. Māsu kompetencēm tiek pievienota plānošana, iesaistīšanās operatīvajā pārvaldē, finanšu plānošana, utt. Māsu vadīta slimnīca ir inovācijas veselības aprūpes modeļos, slimnīcas kļūst par aprūpes inovāciju laboratorijām.”

Raksturojot šā brīža situāciju ar māsu vadību Austrumu slimnīcā, profesors H. Plaudis uzsvēra: “Mēs esam ceļā un lielā atrāvienā. Mēs esam pirmie Latvijā, kas jau tagad nodrošina, ka aprūpe ir nodalīta no ārstniecības. Tāpat norisinās māsu izglītības un mentoringa programmas.”

Austrumu slimnīcas Internās medicīnas galvenais speciālists profesors Aivars Lejnieks savā stāstījumā atskatījās uz māsu profesijas vēsturi, stāstot par Florences Naitingeilas sasniegumiem, kura tiek uzskatīta par māsas profesijas aizsācēju, un uzsvēra izglītības nozīmi māsu profesijas attīstībā: “Māsām ir jābūt iespējai saņemt vismaz maģistra grādu un par savu zināšanu celšanu jāsaņem arī atbilstošas piemaksas.” Profesors A. Lejnieks savas runas laikā pievērsās arī Nobela prēmijas laureātiem, kuru vidū nav atrodamas māsas, lai gan prēmija paredzēta tiem, kuri aizvadītajā gada laikā devuši ieguldījumu cilvēces labā. A. Lejnieks uzskata, ka māsas ir pelnījušās šādu godu  – saņemt Nobela prēmiju.

Savukārt Anestezioloģijas klīnikas vadītāja profesore Agnese Ozoliņa, sniedzot savu redzējumu konferences vadmotīvam “Mūsu māsas – mūsu nākotne”, uzsvēra, ka vēlas motivēt un iedvesmot māsas: “Mūsdienās mēs runājam par terminu – uz pacientu vērsta veselības aprūpe. Tas nozīmē, ka pacients saņem individuālu pieeju, tiek vairāk iesaistīts lēmumu pieņemšanā un ārstēšanas procesā. Tieši māsas nodrošina galvenās funkcijas, kas saistītas ar veselības aprūpi, kas vērsta uz pacientu. Ja mēs šādu pieeju vēlamies attīstīt, māsas profesija ir jāizvirza priekšplānā.”

Austrumu slimnīcas aprūpes direktore Inese Budzila informēja, ka Austrumu slimnīcas māsas veido lielu daļa no visu Latvijas māsu kopskaita: Latvijā patlaban praktizē 9192 māsas, bet Austrumu slimnīcā strādā 1379 māsas un 1038 māsu palīgi. “Mums ir iespēja Latvijai sniegt savu ieguldījumu un mainīt māsu lomu veselības aprūpē. Māsas dēvē par veselības aprūpes mugurkaulu, tajā pašā laikā saskaramies ar sabiedrības nenovērtēšanu,  birokrātiskiem un finansiāliem ierobežojumiem. Šī gada Māsu dienas sauklis vērš uzmanību uz nepieciešamo pārmaiņu politiku un koncentrēties uz ekonomisko ieguldījumu kā stratēģiskas investīcijas māsu jomā. Kopumā veselības aprūpe saskarās ar tendenci, ka pieprasījums pēc pakalpojuma ir lielāks, nekā to spējam nodrošināt. Un viens no neizmantotajiem resursiem ir tieši māsas.”

Konferences gaitā tika pasniegtas Austrumu slimnīcas balvas par ieguldījumu slimnīcas darbā un pacientu aprūpē. Balvas nominācijā “Dzīvības Zvaigzne” – par ieguldījumu māsu profesijas attīstībā un Austrumu slimnīcas aprūpes procesu pilnveidošanā  –  tika pasniegta 12 māsām: Anita Kadiševska (stacionārs “Biķernieki”), Guna Gerķe (“Biķernieki”), Ilze Legzdiņa (stacionārs “Gaiļezers”), Irina Oļehnoviča (“Gaiļezers”), Zita Kustova (“Gaiļezers”), Anna Zatirka (“Gaiļezers”), Ella Černomorska (stacionārs “Latvijas Infektoloģijas centrs”), Inta Slaidiņa (stacionārs “Latvijas Onkoloģijas centrs”), Larisa Vikļuka (“Latvijas Onkoloģijas centrs”), Ņina Uvarova (“Latvijas Onkoloģijas centrs”), Iluta Aleksandrova (stacionārs “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”), Ināra Preise (“Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”).

Savukārt nominācijā “Gudrā Pūce” – par aprūpes personāla iesaisti izglītībā un pētniecībā – tika apbalvoti 11 mediķi: Evita Biraua (“Biķernieki”), Marta Spure (“Biķernieki”), Genādijs Ričards Rusanovs (“Gaiļezers”), Guna Gerķe (“Gaiļezers”), Kristīne Bondareva (“Gaiļezers”), Lāsma Garanča (“Gaiļezers”), Valentīna Grigutiene (“Gaiļezers”), Janīna Greidāne (“Latvijas Infektoloģijas centrs”), Gundega Āmara (“Latvijas Onkoloģijas centrs”), Ilvija Uzuliņa (“Latvijas Onkoloģijas centrs”), Ingūna Rozentāle (“Latvijas Onkoloģijas centrs”).

Īpašas pateicības par darbu slimnīcas labā saņēma vēl 13 Austrumu slimnīcas darbinieki: Antons Pogostins (“Biķernieki”), Svetlana Grigorjeva (“Biķernieki”), Līga Fjodorova (“Gaiļezers”), Ņina Cvetkova (“Gaiļezers”), Sallija Rodiņa (“Gaiļezers”), Māris Tīlans (“Gaiļezers”), Ilva Grāvelsone (“Latvijas Infektoloģijas centrs”), Agrita Balode-Stokova (“Latvijas Onkoloģijas centrs”), Kristīna Mežecka (“Latvijas Onkoloģijas centrs”), Maija Bite (“Latvijas Onkoloģijas centrs”), Marina Stulpiņa (“Latvijas Onkoloģijas centrs”), Margarita Borisēviča (“Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”), Valentīna Kapanska (“Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”).