Masāža – veselības, funkcionālā stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanai
"Veselība ir tā, kas ļauj pilnvērtīgi darīt darbu, kvalitatīvi dzīvot un audzināt bērnus. Tikai vesels cilvēks var baudīt visu to, ko dzīve var sniegt. Tikai veseli cilvēki veido patiesi veselu valsti un veselu sabiedrību. Tikai veselā valstī aug veseli bērni, kas veido perspektīvām bagātu nākotni. Mēs visi kopā esam valsts, tāpēc Latviju mums jāsāk atveseļot katram individuāli – ar rīta rosmi, veselīgām ēdienreizēm, rūpēm par veselībai kaitīgu ieradumu iznīdēšanu. Latvija pēc piecdesmit gadiem kā veselīgākā valsts pasaulē? Tas ir iespējams, taču šī mērķa sasniegšanai katru dienu ir jāveic konkrēti soļi," norāda veselības ministrs Guntis Belēvičs [1].
Savukārt pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012–2013" dati liecina, ka Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, var novērot pārmaiņas biežāk diagnosticēto arodslimību struktūrā. Visstraujāk pēdējo 13 gadu laikā Latvijā ir pieaugusi saslimstība ar muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas arodslimībām. Atklāto arodslimību skaita ziņā šī slimību grupa ieņem pirmo vietu no 2000. gada. 2012. gadā muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas arodslimības veidoja jau 56,2% no kopējā šajā gadā reģistrēto arodslimību skaita. Salīdzinājumam – 1993. gadā balsta un kustību aparāta arodslimības veidoja tikai 10,2% no kopējā arodslimību skaita [2].
Šādu slimību gadījumu ārstēšanā un rehabilitācijā bieži kopā ar citiem terapijas veidiem, piemēram, ar siltuma terapiju vai ārstniecisko vingrošanu, izmanto masāžu. Masāžu var izmantot kā monoterapiju, gan kā ārstēšanas un rehabilitācijas procesa komponenti. Masāža ir viens no vecākajiem ārstniecības un profilakses veidiem, un mūsdienās tā ir nozīmīga, atzīta medicīniskā tehnoloģija, kur tiek veikta dozēta mehāniska iedarbība uz mīkstajiem audiem ādu, zemādu un muskulatūru.
Masāža iedarbojas gan uz cilvēka organismu mehāniskā, neirohumorālā, humorālā un neiroreflektorā ceļā, uzlabojot perifēro cirkulāciju, gan arī uz saistaudiem, locītavām, saitēm, muskuļiem, ietekmējot muskuļu vielu maiņu, pazeminot laktātu līmeni muskuļu šķiedrās un mazinot muskuļu spazmas.
Masāžas iedarbības efekti ir apasiņošanas uzlabošana, muskuļu tonusa normalizācija, sāpju, uzbudinājuma, sasprindzinājuma mazināšana, kas labvēlīgi ietekmē orgānu darbību un cilvēka psiholoģisko stāvokli. Būtisks ir reflektorās (neirālās) iedarbības mehānisms, ko ierosina mehanoreceptoru uzbudinājums, kur masāžas mehāniskā iedarbība pārtop nervu uzbudinājuma enerģijā, kas ir sākotnējais posms reflektorās reakcijas ķēdē. Receptoru uzbudinājums pa centrtieces (aferentajām) šķiedrām tiek novadīts uz CNS (muguras smadzenēm, smadzenītēm, stumbra funkcionālajiem veidojumiem, sasniedzot galvas smadzeņu lielo pusložu garozu), kur ierosina sarežģītu atbildes reakciju, izsaucot dažādas funkcionālas pārmaiņas organismā. Dažādie masāžas veidi lielākā vai mazākā mērā iedarbojas uz neirālo regulāciju segmenta līmenī, panākot attālo iedarbību uz iekšējiem orgāniem, asinsvadiem, veģetatīvo nervu sistēmu [3].
Saskaņā ar LR likumdošanu, masieris ir "ārstniecības persona, kura praktizē ārstniecībā, profilaksē, rehabilitācijā, un, pielietojot dažādus masāžas veidus, veicina pacienta vai klienta veselības un funkcionālā stāvokļa, kā arī ar veselību saistītās dzīves kvalitātes un labsajūtas uzlabošanos". [4].
Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā krusta medicīnas koledža (turpmāk – Koledža) ir viena no nedaudzajām augstākās izglītības iestādēm, kas piedāvātā 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu masieriem – "Ārstnieciskā masāža".
"Pēdējo gadu laikā masiera profesija Eiropā ir ievērojami mainījusies – tā ir ieguvusi plašu atpazīstamību un ir izveidojusies kā neatkarīga, kvalitatīva disciplīna citu fizikālās terapijas un rehabilitācijas profesiju vidū. Arī Latvijā šīs pārmaiņas ir sekmējušas izmaiņas Ārstniecības likumā, kurā kopš 2012. gada ir noteikts, ka masieris ir ārstniecības persona, kas savukārt nozīmē, ka masierim ir nepieciešama medicīniskā izglītība, līdzīgi kā citām ārstniecības personām, kas jaunietim sniegs iespēju īsākā laika periodā – divos gados –, iegūt nepieciešamo medicīnisko izglītību un dinamiski iekļauties darba tirgū jau kā augsti kvalificētam speciālistam," stāsta Ināra Upmale, Koledžas direktore.
Koledžā ir iekārtots mūsdienīgs un pilnībā iekārtots praktisko nodarbību kabinets, kā arī noslēgti sadarbības līgumi ar vairākiem rehabilitācijas centriem un fizioterapeitu privātpraksēm, lai nodrošinātu studentiem nepieciešamās prakses vietas.
Uzņemšana šajā un arī citās Koledžas realizētajās studiju / mācību programmās – "Māszinības" (māsa), "Ārstniecība" (ārsta palīgs), "Māszinības" (māsas palīgs) un "Bērnu aprūpe" (auklis) norisināsies no 2015. gada 1. līdz 20. jūlijam.
Sīkāka informācija par jauno programmu un uzņemšanas noteikumiem pieejama Koledžas mājaslapā – www.rcmc.lv.
Par Rīgas Stradiņa Universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžu
RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža ir dibināta 1920. gadā kā Latvijā pirmā Žēlsirdīgo māsu skola. Koledžai ir 95 gadu bagāta vēsture un pieredze veselības aprūpes izglītībā. Koledža sniedz iespēju iegūt augsti kvalificētu medicīnisko izglītību par valsts budžeta un privātiem līdzekļiem trīs 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās – "Māszinības", "Ārstniecība" un "Ārstnieciskā masāža", kā arī arodizglītības programmās – "Māszinības" un "Bērnu aprūpe".
Foto: I. Upmale, Koledžas direktore, un L. Veitnere, Studiju nodaļas vadītāja, izrāda programmas "Ārstnieciskā masāža" jauno mācību laboratoriju.
RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Publicitātes foto
Foto: I. Upmale, Koledžas direktore, un L. Veitnere, Studiju nodaļas vadītāja, izrāda programmas "Ārstnieciskā masāža" jauno mācību laboratoriju.
RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
J.Asara 5, Rīga, LV-1009
Tālrunis 67296929
E-pasts: rsuskm@rsu.lv
Publicitātes foto
Atsauces:
