Malnutrīcija jeb uzturvielu nepietiekamība: Kas jāņem vērā, lai ārstēšana noritētu veiksmīgi?

Ārsti mēdz teikt – vislabākā operācija ir tā, kura nav notikusi. Tomēr nereti, lai uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti, no tās izvairīties nevar. Veiksmīgas operācijas pamatā ir ne tikai pati procedūra, bet arī sagatavošanās posms, kā arī pēcoperatīvā atkopšanās. Viens no šo procesu galvenajiem draudiem ir uzturvielu nepietiekamība jeb malnutrīcija, kad pacients ir pārāk novārdzis, lai operāciju veiktu, vai lai veiksmīgi atkoptos pēc tās. Uztura nepietiekamību iespējams ārstēt ar medicīnisko papilduzturu, kurš no 1. aprīļa iedzīvotājiem tiek apmaksāts par valsts budžeta līdzekļiem. Speciālisti iepazīstina ar galvenajām lietām, kas jāņem vērā, lai ārstēšana noritētu veiksmīgi.

Ilgi gaidītu operāciju atcelšana uzturvielu nepietiekamības dēļ

Uzturvielu nepietiekamība organismā jeb malnutrīcija nozīmē, ka cilvēka organisms neuzņem nepieciešamo uzturvielu (piemēram, olbaltumvielu, minerālvielu, vitamīnu) daudzumu, kas nepieciešams organisma pilnvērtīgai darbībai. Visbiežāk malnutrīcijas riskam pakļauti seniori pēc 70 gadu vecuma, cilvēki ar hroniskām vai onkoloģiskām slimībām.

Ārsti uzsver, ka malnutrīcijas novēršana īpaši svarīga, ja cilvēkam paredzēta kāda nopietna operācija. “Jāsaprot, ka katra operācija ir milzīgs stress cilvēka organismam, kas patērē ļoti daudz iekšējo resursu. Jo lielāka operācija, jo vairāk resursu nepieciešams. Ikviens ir ievērojis, ka pat vesels cilvēks pēc operācijām mēdz novērot svara samazinājumu. It īpaši, ja operācija saistīta ar kuņga-zarnu traktu vai aizkuņģa dziedzeri. Cilvēks, kura organisms pirms operācijas bijis spēcīgs, kā arī tā svars bijis nemainīgs, varēs veiksmīgi pēc tās atgūties. Ja pirms sarežģītās procedūras cilvēks jau zaudējis svaru, viņam ir hroniskas slimības vai neuzsūcas visas ķermenim nepieciešamās uzturvielas, atveseļošanās process ir daudz sarežģītāks un ilgāks. Tādēļ gan pirms, gan pēc operācijas, ja tas nepieciešams, ārsts var izrakstīt medicīnisko papilduzturu, kura saturā ir visas organismam nepieciešamās uzturvielas sabalansētos daudzumos,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja asociētā profesore Dr. med. Laila Meija.

Uzturvielu nepietiekamība var paaugstināt risku pēcoperācijas periodā saslimt ar infekcijas slimībām. Tāpat paildzinās ārstēšanās un atveseļošanās process, brūces dzīst lēnāk, palielinās lietoto zāļu skaits, kā arī slimnīcā pavadītais laiks. Papilduzturs var būt nepieciešams arī tad, ja pēc operācijas cilvēks kādu laiku nevar sakošļāt, norīt vai sagremot “parastu” ēdienu.

Ja svara zudums tiek novērots vēl pirms lielām operācijām, steidzami jāvēršas pie ārsta un jāapsver medicīniskā papilduztura lietošana. Diemžēl gadās situācijas, kad cilvēkam uz operāciju ir jāgaida ilgāks posms, kura laikā veselība var pasliktināties. It īpaši tas attiecas uz senioriem, kuri vairāk pakļauti uzturvielu nepietiekamības riskam. Ja, ierodoties uz operāciju, ārsts noteiks, ka cilvēks nav pietiekami spēcīgs, lai operāciju pārciestu ar minimāliem riskiem veselībai, tā visdrīzāk tiks pārcelta un pacients saņems pirmsoperācijas “barošanu”.

Uzturvielu nepietiekamības pazīmes

Ārsti iesaka pievērst uzmanību piecām galvenajām pazīmēm, kas liecina par uzturvielu nepietiekamību.

• Neplānots svara zudums. Ja cilvēks, nemainot uzturu vai nesākot pastiprināti sportot, 3 mēnešu laikā zaudē vairāk nekā 5% no ķermeņa masas, svarīgi saprast šo pārmaiņu iemeslus.
• Hronisks nogurums. Cilvēks var būt miegains, samazinājušās viņa koncentrēšanās spējas, vērojams izteikts nespēks.
• Lēnāka brūču dzīšana, salīdzinot ar citiem laika periodiem.
• Drēbes vai rotaslietas kļūst par lielu. Līdz ar svara zudumu, samazinās arī muskuļu masa. To visvieglāk atklāt, pateicoties rotaslietām vai apģērbam, kas pēkšņi kļuvuši par lielu.
• Samazināta apetīte. Zudusi interese par ēdienu, mainījusies iecienīto ēdienu garšas uz smaržas izpratne. Konstants apetītes trūkums un cilvēks ēd mazāk, nekā iepriekš.

Valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu saņēmuši jau vairāk nekā 1200 pacientu

Kopš 1. aprīļa iedzīvotājiem pieejams valsts apmaksāts, mājas apstākļos pieejamais, medicīniskais papilduzturs. Līdz šim brīdim to saņemt pieteikušies 1200 pacienti. Pēc ārstiem pieejamajiem statistikas datiem visvairāk palīdzību saņēmuši ir onkoloģiskie un neiroloģiskie pacienti, vecāka gada gājuma cilvēki un tie ķirurģiskie pacienti, kuriem specializētā pārtika ir nepieciešama pirms vai pēc operācijas.

“Diemžēl joprojām redzam, ka bieži Klīniskās barošanas kabinetā nonāk pacienti ar ielaistu un jau ļoti smagu uzturvielu nepietiekamību, kad mājās lietojamais medicīniskais papilduzturs vairs palīdzēt nevar. Pacienti varētu izvairīties no stacionēšanas pielietošanas, ja pie ārsta vērstos savlaicīgi. Tāpēc svarīgi savlaicīgi vērsties pie ārsta un saņemt nepieciešamo palīdzību,” skaidro profesore.

Medicīniskā papilduztura saturā ir visas organismam nepieciešamās uzturvielas (ogļhidrāti, tauki, olbaltumvielas, vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas) sabalansētos daudzumos. Tam pieteikties ir iespējams, saņemot ārstējošā ārsta (speciālista) vai ģimenes ārsta norīkojumu uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu, kur speciālisti parūpējas par papilduztura izsniegšanu un piegādi, kā arī piedāvā uztura speciālista un medicīnas māsas klātienes un attālinātās konsultācijas pacientiem un to tuviniekiem. Pacientu tālrunis: 22034606.