Tīklene ir acābola iekšējais apvalks, uz kura nonākot gaismai, uz smadzenēm tiek sūtīti nervu impulsi, kas liek uztvert attēlu. Tīklenes centrā atrodas makula – neliels apgabals, kurš atbildīgs par centrālo redzi, tas ir, redzes asumu, krāsu redzi un sarežģītu formu atpazīšanu. Makulas deģenerācijas rezultātā cilvēkam kļūst grūti saskatīt smalkas detaļas un objektus, kas atrodas redzeslauka centrā.

Parasti makulas deģenerācija tiek novērota gados vecākiem cilvēkiem, tāpēc visbiežāk tiek runāts tieši par vecuma izraisīto makulas deģenerāciju (VMD), taču acs novecošanās nav vienīgais makulas deģenerācijas iemesls. Tai par iemeslu var būt arī acu traumas, infekcijas un iekaisumi, un mūsdienās tā tiek novērota gados arvien jaunākiem pacientiem.

Par papildu riska faktoriem tiek uzskatīta iedzimtība, smēķēšana, liekais svars un sirds un asinsvadu slimības.

Makulas deģenerācija viena neizraisa pilnīgu aklumu, jo neskar perifēro redzi, taču jūtami tiek apgrūtināta lasīšana, autovadīšana, rokdarbu un citu smalku darbu veikšana. Smagākos gadījumos centrālā redze var tikt zaudēta pilnībā, kā rezultātā pacients acu priekšā redz tumšu, izplūdušu plankumu.

Bieži vien makulas deģenerācijas agrīnajā fāzē pacientam var nebūt nekādu sūdzību, tāpēc ir ļoti svarīgi vismaz reizi gadā doties pie acu ārsta uz profilaktisku pārbaudi, jo speciālists spēj diagnosticēt slimību arī tās sākumstadijā.

Simptomi

Bieži vien makulas deģenerācija sākas tikai vienā acī, un, ja otra acs ir labā stāvoklī, tad tā spēj kompensēt iztrūkstošo centrālās redzes asumu, un pacientam ilgu laiku var nebūt sūdzību.

Simptomi mēdz būt dažādi, bet, ja novērota kaut viena no tālāk minētajām parādībām, nekavējoties vērsies pie ārsta!

• Grūtības saskatīt smalkas detaļas kā tuvumā, tā tālumā;
• Lasot saplūst burti;
• Redzeslauka centrā esošie objekti liekas miglaini vai deformēti;
• Taisnas līnijas izskatās izliektas;
• Krāsas izskatās nespodras;
• Redzeslauka centrā attēlu aizsedz tumšs, izplūdis plankums.

Cēloņi

• Novecošana;
• Acu traumas;
• Infekcijas;
• Acu iekaisumi;
• Sirds un asinsvadu slimības.

Makulas deģenerācijas paveidi un to ārstēšana

Tiek nošķirtas divas makulas deģenerācijas formas – sausā un mitrā.

Makulas sausā deģenerācija notiek, pakāpeniski atmirstot daļai makulas šūnu. Sākumā var netikt novērotas nekādas būtiskas redzes izmaiņas. Makulas deģenerācijas sausā forma praktiski nav ārstējama, taču tā progresē lēni un nav agresīva, tāpēc ar to iespējams sadzīvot, ja regulāri apmeklē acu ārstu, ievēro ārsta ieteikumus un veic redzes izmaiņu paškontroli.

Mitrā slimības forma ir daudz agresīvāka un bieži atstāj smagas sekas, taču tā attīstās tikai apmēram 10% makulas deģenerācijas gadījumu. Makulas mitrajai deģenerācijai raksturīga pastiprināta defektīvu asinsvadu veidošanās makulas apkārtnē. Šie asinsvadi plīst un sulo, radot aklos plankumus. Vēlākās deģenerācijas stadijās makulas tuvumā izveidojas asinsvadiem caurvīti rētaudi, kas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus. Makulas mitrā deģenerācija var progresēt ļoti strauji un novest pie pilnīga centrālās redzes zuduma. Makulas deģenerācijas mitro formu ārstē, injicējot acābolā medikamentus, kas kavē jaunu asinsvadu veidošanos. Šīs injekcijas ir jāveic atkārtoti. Reizēm mitrās deģenerācijas ārstēšanai izmanto lāzerprocedūru, kas piededzina liekos asinsvadus, novēršot to sulošanu un tālāku augšanu.

Kaut arī neviens ārstēšanas veids negarantē pilnīgu makulas atjaunošanos un nenovērš atkārtotas deģenerācijas iespējamību, ārstēšana nodrošina, ka centrālā redze netiks zaudēta visā pilnībā. Lai samazinātu makulas deģenerācijas risku, ieteicams ēst sabalansētu uzturu, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, nesmēķēt, ārpus telpām valkāt saulesbrilles un ievērot citus redzes saudzēšanas pamatprincipus.