Mākslu terapija ir veselības aprūpes joma, kurā pacientu/klientu daudzveidīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai individuāli vai grupā terapeitiskās vides un terapeitisko attiecību kontekstā izmanto: mākslas (vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas, dejas un kustību, drāmas) līdzekļu, tehnikas un paņēmienus.

Mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (maģistra grādu) veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju mākslas terapeits ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastikas māksla, mūzika, deja un kustība, drāma).

Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes vai izglītības jomā, ar pacientiem/klientiem, kuriem ir somatiski, psihiski traucējumi vai psiholoģiskās grūtības.

Drāmas terapija (DT) ir viena no mākslu terapijas specializācijām, kurā klienti vai pacienti veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai individuāli vai grupā terapeitiskā vides un terapeitisko attiecību kontekstā izmanto dažādas teātra tehnikas, lomu spēles, sociodrāmu un psihodrāmu, izvērstu dramatizējumu, stāstus, pasakas, metaforas, simbolus, sapņus, maskas, grimu, priekšmetus, lelles un marionetes, fotogrāfijas un video, lai kreatīvā veidā nonāktu pie izmaiņām emocionālajām stāvoklī un domāšanas veidā, pie pilnīgākas fiziskas, emocionālas, sociālas integrācijas, personības izaugsmes, kā arī simptomu mazināšanās.

Drāmas terapijā var strādā, lai:
1. primāri mazinātu saslimšanas, traucējuma simptomus (piemēram, depresiju, trauksmi, fobijas u.c. ar garīgām funkcijām saistītus traucējumus, kā arī hroniskās sāpes);
2. sekundāri, izmantojot integratīvu pieeju, uzmanību fokusētu uz pacienta domāšanu, jūtām un uzvedību, dzīves veidu, kas ietekmē viņa pamatproblēmu. Šajā gadījumā DT darbība ir saistīta ar sevis apzināšanos, emociju izpausmi un regulāciju, mijiedarbības un komunikācijas pilnveidošanu, kognitīvo iemaņu attīstības veicināšanu, uzvedības izpausmju uzlabošanu. Ja nepieciešams, uzmanība var tikt fokusēta uz attīstību sekmējošām metodēm, tādejādi mēģinot ietekmēt problēmu netiešā veidā. Uzmanība nav fokusēta uz problēmu (traucējumu, simptomu) tieši, bet uz to iespējami ietekmējošiem faktoriem;
3. terciāli, izmantojot atbalstošo pieeju, uzmanību vērstu uz personības izaugsmi, lai palīdzētu pacientam tikt galā ar esošo problēmu, mazināt problēmas sekas vai mazināt problēmas attīstību preventīvā kontekstā. Hronisku un nedziedināmo saslimšanu gadījumos DT uzmanība tiek vērsta uz samierināšanos, skumju pārstrādi un situācijas pieņemšanu.

Pēc Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijas (SFK) DT darbību var attiecināt uz ķermeņa funkciju, aktivitātes un dalības, vides un personālo faktoru komponentēm, darbojoties ar izvērtēšanu, attīstības veicināšanu, funkciju uzlabošanu, traucējumu novēršanu un mazināšanu sekojošos domēnos:
1. ķermeņa funkciju līmenī:
a. garīgās funkcijas;
b. maņu funkcijas un sāpes;
c. nervu, muskuļu un skeleta sistēmas un ar kustībām saistītās funkcijas;

2. aktivitātes un dalības līmenī:
a. mācīšanās un zināšanu lietojums;
b. vispārējie uzdevumi un vajadzības;
c. komunikācija;
d. mobilitāte;
e. pašaprūpe
f. interpersonālā mijiedarbība un attiecības;
g. dzīve kopienā, sociālā un pilsoniskā dzīve;

3. vides faktoru līmenī:
a. atbalsts un savstarpējās attiecības;
b. attieksmes;
c. personālie faktori – personas īpašību ietekme.

Drāmas terapijas indikācijas:
- Psihiskas saslimšanas (depresijas, t.sk. pēcdzemdību depresija, šizofrēnija, maniakāli depresīvā psihoze, alkoholisms, narkomānija, azartspēļu atkarība, ēšanas traucējumi, izņemot akūtus stāvokļus).
- Funkcionāli sindromi un hronisks noguruma sindroms
- Kustību un balsta sistēmas slimības (dažāda rakstura sāpes u.c.)
- Sirds un asinsvadu, un vielmaiņas slimības (arteriālā hipertensija, stāvokļi pēc insulta u.c. izņemot akūtus stāvokļus, hiperlipidēmija, insulīna rezistence)
- Elpošanas orgānu slimības (bronhiālās astma)
- Ādas slimības (psoriāze, neirodermīts)
- Kuņģa un zarnu trakta slimības (hroniskas vēdera dobuma augšdaļas slimības bez organiska cēloņa).

Drāmas terapijas kontrindikācijas:
- Akūti stāvokļi (ķirurģiskās iejaukšanās nepieciešamība, akūta psihoze),
- Hroniskas saslimšanas paasinājums,
- Nekompensēta arteriālā hipertensija,
- Akūtas muskuļu un skeleta sāpes,
- Dezorientācijas laikā un telpā,
- Paaugstināts spiediens acīs
- Redzes nerva bojājums ar izteiktu redzes bijājumu, dzirdes nerva bojājums ar izteiktu dzirdes bojājumu,
- Grupā kontrindicēts piedalīties personām, kuras nespēj kontrolēt savus agresīvos impulsus un var apdraudēt citus grupas dalībniekus.

Īpaša piesardzība nepieciešama strādājot ar sekojošām slimību grupām:
1. Ļaundabīgi audzēji. Iedzimtas hemolītiskas anēmijas
2. Asinsrites traucējumi
3. Neskaidras etioloģijas (izcelsmes) infekcijas slimības un drudža stāvokļi
4. Hroniskas infekciozas saslimšanas akūtā (paasinājuma) stadijā (tuberkulozes, bruceloze, u.c.)
5. Sirds, plaušu u.c. saslimšanas dekompensācijas stadijā.

Drāmas terapijas lietošanas iespējas pacientu grupām:
- bērniem, sākot no 4 gadu vecuma;
- pieaugušiem līdz 80 gadu vecumam;
- grūtniecēm un mātēm bērna zīdīšanas laikā




SIA „Primārās veselības aprūpes centrs ”Ziepniekkalns”
Valdeķu iela 57, Riga
Reģistratūra: 67677515, 67677516
www.ziepniekkalns.lv