Cilvēka organisms ir veidots no visdažādākajiem ķīmiskajiem elementiem un to salikumiem, kuriem jāatrodas līdzsvara stāvoklī, lai mēs justos labi un būtu veseli. Viena no cilvēka organisma normālas un saskaņotas darbības nodrošināšanai nepieciešamajām minerālvielām ir magnijs (Mg) – tas ir vajadzīgs enerģijas „ražošanai”, pilnvērtīgai nervu un muskuļaudu darbībai, kā arī organismā esošo ķīmisko reakciju norisei. „Ģimenes aptieku” farmaceite Astra Višņevska stāsta, ka magnijs iesaistīts arī visu uzturvielu - tauku, olbaltumvielu, ogļhidrātu - vielmaiņas procesos.

Lielākā daļa no cilvēka organismā esošā magnija atrodas kaulos (60-65%), ievērojamā daudzumā tas ir arī muskuļos (25%), kā arī citās ķermeņa šūnās un šķidrumos. Tāpat kā citas minerālvielas, arī magnijs neveidojas organismā, tādēļ to pietiekamā daudzumā ir jāuzņem ar uzturu vai pārtikas piedevām situācijās, kad ir izveidojies vai draud magnija deficīts.

Kā norāda „Ģimenes aptieku” farmaceite, magnija uzsūkšanās galvenokārt notiek tievajās zarnās un tikai nedaudz - resnajās. Tievajās zarnās uzsūcas 30% (aptuveni 100 mg) no kopējā magnija daudzuma, kas uzņemts ar uzturu, pārējie 70% tiek izvadīti ar izkārnījumiem. B6 vitamīns, piens un piena olbaltumvielas veicina magnija uzsūkšanos gremošanas traktā, savukārt magnija absorbciju kavē alkohols, kalcijs, fosfors, tauki un olbaltumvielas, kā arī B1 un B6 vitamīnu deficīts organismā. Zinātniskos pētījumos noskaidrots, ka magnijs un B6 vitamīns mijiedarbojoties palielina viens otra efektivitāti. Magnijs veicina B6 vitamīna pāreju aktīvā formā, bet B6 vitamīns palīdz magnijam iekļūt šūnā un tur noturēties. Kā optimāli sabalansēts līdzeklis ir pieejams kombinēts medikaments, kas satur abus komponentus.

Magnijs labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, baro nervu šūnas, palīdz novērst depresiju un mazina stresa negatīvo ietekmi uz organismu. Tas palīdz saglabāt E vitamīnu, nostiprina kalcija iedarbību, mazina ādas alerģiskumu. Pietiekama magnija uzņemšana sekmē koncentrēšanos, tāpat samazina nervozitāti un atslābina muskuļus, tādējādi sekmējot iekšējo līdzsvarotību.

Galvenais magnija izvadīšanas ceļš ir caur nierēm. Ar urīnu izdalās vidēji 30% magnija jeb apmēram 100 mg, kuru uzņemam ar uzturu. Nieres ir nozīmīgākais magnija pastāvīga līdzsvara uzturēšanas regulators organismā.

Ja organismā ir magnija nepietiekamība, tā izvadīšana samazinās vai nenotiek vispār. Svarīgi zināt, ka stresa stāvoklī palielinās magnija izvadīšana ar urīnu, ko īpaši pastiprina adrenalīns un kortizons (virsnieru hormons), kuri stresa laikā veidojas pastiprināti.

„Ģimenes aptieku” farmaceite Astra Višņevska atgādina, ka normālā stāvoklī nedaudz magnija tiek izvadīts ar sviedriem. Ikdienas situācijās šo daudzumu var neņemt vērā, taču sportistiem, kā arī cilvēkiem, kas regulāri apmeklē saunu, magnija zudums ar sviedriem var būt daudz lielāks - izteikti paaugstinātā gaisa temperatūrā magnija zudumi ar sviedriem pat veido 15% no kopējā daudzuma. Šajos gadījumos zudums jākompensē ar magniju saturošiem vitamīniem un uztura bagātinātājiem vai ar īpašu maltīti, kas bagātināta ar magniju saturošiem produktiem.

Magnijs atrodams arī matos, taču tā koncentrācija ir neliela, un tādējādi zūd tikai ļoti neliela magnija daļa - apmēram 7,5 mg diennaktī.

Magnija deficīta gadījumā pirmie simptomi ir bezmiegs, nervozitāte, viegla aizkaitināmība, nogurums, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, muskuļu spazmas un vājums, krampji, roku trīce, grūtības kontrolēt muskuļu darbību, var kļūt trausli mati, nagi un zobi.

Magnija nepietiekamības klīniskās izpausmes var iedalīt četrās simptomu grupās: sirds un asinsvadu (stenokardija, tahikardija, visu veidu aritmija, pastiprināta nosliece uz trombozēm, asinsrites traucējumi), cerebrālā (spiedošas sāpes galvā, reibonis, bailes, depresija, vāja koncentrēšanās spēja, atmiņas traucējumi, apziņas traucējumi, halucinācijas), viscerālā (difūzas sāpes vēderā, kuņģa un zarnu spazmas, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums, aknu spazmas, rīkles, dzemdes un bronhu spazmas), muskulatūrā (muskuļu krampji pakauša apvidū, mugurā, sejā, kurlums, kāju ikru muskuļu un pēdas krampji).

Taču, lai šādas situācijas nebūtu jāpiedzīvo, „Ģimenes aptieku” speciāliste iesaka regulāri rūpēties par organisma apgādi ar magniju. Tas atrodams zaļo lapu dārzeņos, kartupeļos, gaļā, pienā un piena produktos, maizē, riekstos, lēcās, žāvētos augļos un graudaugu produktos. Var dzert arī minerālūdeni, kurš bagāts ar magniju. Taču pārtikas produktos magnijs nav pietiekamā daudzumā, tādēļ tas ir papildus jāuzņem ar vitamīniem un uztura bagātinātājiem. Ja regulāri un vienlaicīgi jālieto vairāki medikamenti, tad, uzsākot lietot magnija preparātus, obligāti nepieciešama ārsta vai farmaceita konsultācija.


Elīna Junolainena