LSB: 75% reģionālo slimnīcu valsts apmaksātie pakalpojumi nav pieejami jau no septembra
Lielākajā daļā jeb 75% ārpus Rīgas esošo slimnīcu valsts apmaksātie pakalpojumi lielākoties nav pieejami jau no septembra, norāda Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB).
Kā apgalvo biedrības vadītāja vietniece Egija Širova, kvotas medicīnā šogad tikpat kā ir beigušās, līdz ar to lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vismaz līdz decembra beigām nebūs pieejama valsts apmaksāta veselības aprūpe. Cilvēkiem, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, esot trīs iespējas - maksāt par pakalpojumu pašiem, gaidīt rindā vairākus mēnešus vai tālu no dzīvesvietas mēģināt atrast citu veselības aprūpes iestādi, kur kvotas vēl nav iztērētas. Izmaksu ziņā iespējas ir vienlīdz dārgas, piebilda Širova.
LSB secinājusi, ka 75% ārpus Rīgas esošo slimnīcu valsts apmaksātie pakalpojumi lielākoties nav pieejami no septembra līdz pat nākamajam gadam. Vēl vairāk, atsevišķos gadījumos gada kvotas tiek izsmeltas jau pavasarī, apgalvoja Širova.
Kvotu trūkstot dažādās medicīnas jomās, piemēram, vizītēm pie otolaringologa, traumatologa, ortopēda, neirologa, ginekologa, pediatra un citiem speciālistiem. Šāda situācija izveidojusies, jo valsts piešķirtais kvotu apjoms ir krietni mazāks nekā pacientu pieprasījums pēc attiecīgā pakalpojuma.
LSB apkopotā informācija liecina, ka dažādas kvotas beigušās Bauskas, Dobeles un apkārtnes, Ģintermuižas, Jūrmalas, Kuldīgas, Ogres rajona, Preiļu, Rēzeknes, Siguldas un Vidzemes slimnīcās, kā arī Saldus medicīnas centrā.
Kā norāda biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, "ironiski var teikt, ka iedzīvotāji diemžēl slimo vairāk, nekā tas paredzēts valsts budžetā, turklāt situācija bez izmaiņām atkārtojas gadu no gada. Vēl jo vairāk, reģionos šogad ir īpaši smaga situācija - pateicoties iepriekšējā ministra lēmumam reģionu iedzīvotājiem paredzēto finansējumu novirzīt Rīgas slimnīcām".
Kā sacīja biedrības vadītājs, kad cilvēku piemeklējušas veselības problēmas, viņš nevar gaidīt vairākus mēnešus, lai saņemtu palīdzību. Viena vizīte pie ārsta izmaksā no 20 līdz 40 eiro, bet, ja jāveic manipulācijas, izmaksas var pieaugt pat pieckārt. Tie pacienti, kuriem ir iespēja, paši apmaksā ārstēšanu, bet kā rīkoties cilvēkiem ar zemiem ienākumiem - gaidīt, līdz situācija kļūst tik kritiska un ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo tas ir vienīgais veids, kā saņemt valsts apmaksātu ārstniecību, jautā Kalējs.
Kalējs arī norāda, ka valstij ir jāatrod risinājums, kā nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt medicīnas pakalpojumus savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā. "Zinām, ka jaunā ministre intensīvi strādā pie šī jautājuma, bet iedzīvotāji gaidīt nevar - nevaram pacientam pateikt, lai viņš uzgaida ar savu slimību, jo tam vēl nav atrasts finansējums," uzsver Kalējs.
LETA
2016.gada 11.oktobrī
