Loģika homeopātijas vārtos
"Vērojot pašreizējo stāvokli medicīnā, no vienas puses, jānorāda uz nešaubīgiem panākumiem akūtu stāvokļu ārstēšanā, augsto tehnoloģiju attīstībā un nodrošināšanā (kur tas ir iespējams), bet, no otras puses, ir jādomā par hronisku slimību progresēšanu, kuru ārstēšanai mūsdienu medicīnā vēl nav efektīvas pieejas. Pierasts runāt, ka viena vai otra slimība tiek kontrolēta..." (Citāts no starptautiskiem normatīviem un analītiskiem materiāliem.)
Homeopātijas terapija ir viena no pazīstamākajām visā pasaulē – gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā. Daudzi jaunie ārsti šodien pat pauž savus uzskatus, ka "ir nepieklājīgi ārstam nezināt, kas ir homeopātijas terapija". Laiku pa laikam tiek plaši runāts presē un TV par homeopātiju – gan apstrīdot, gan lielot –, bet parasti tas ir diezgan pavirši, jo apspriešana notiek starp cilvēkiem, kuri nav iedziļinājušies ne homeopātijas teorijā, ne arī guvuši kādu homeopātijas praktisko pieredzi. Un biežāk par to spriež cilvēki, kuri vispār nav ārsti un paši nekad nav sastapušies ar slimībām vai ir tik nopietni slimi mentāli, ka nespēj vairs vērtēt.
Biežāk cilvēki sāk interesēties par homeopātiju, ja kāds no tuviniekiem ir atbrīvojies no ieilgušas kaites, kas līdz šim tika ārstēta citādākos veidos. Tas notiek gan ar ārstiem, gan ar cilvēkiem, kuri nav mediķi. Daudzi runā par placebo efektu, kas, protams, medicīnā ir pazīstams neatkarīgi no homeopātijas, bet tas nestrādā pēc homeopātijas likumiem. Tas biežāk tiek lietots medicīnā, ja nav nekādu draudu cilvēka veselības stāvoklim. Ja kāds vēlas, var lietot placebo pie gangrēnas vai pie žults pūšļa kolikām, bet diez vai ilgi to spēs izturēt. Nācies dzirdēt, ka arī dzīvniekiem ir placebo efekts pēc homeopātijas lietošanas, bet laikam šie cilvēki neizprot placebo efekta būtību, jo tas var būt tikai tiem, kuri ir viegli ietekmējami. Kā zināms, dzīvnieki un zīdaiņi nav no tiem.
Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā ārstiem-veterinārārstiem tiek pasniegts homeopātijas kurss jau vairāk nekā 10 gadus, un ārsti-veterināri ir loti laimīgi par iespēju izmantot papildus terapiju, kura ir efektīva gan lieliem, gan maziem dzīvniekiem. Pēdējā veterinārārstu-homeopātu konferencē 2016. gadā Jelgavā tika ziņots, ka pie "tesmeņa iekaisumiem govs ganāmpulkam tika lietota homeopātiskā Phytolacca 12C, un nepieciešamība lietot antibiotikas atkrita". Vai tas varētu būt placebo efekts? Un cik lieliski dzert pienu, kas ir bez antibiotikām! Vai to nevaram iekļaut zinātnisko pierādījumu krātuvē? Diez vai būtu racionāli homeopātiem meklēt īpašas izejvielas, kuras ir tikai Āfrikā vai tikai Indijā, lai iegūtu placebo. Un vai tiešām tam ir nepieciešams tik garš homeopātiskā preparāta sagatavošanas ceļš, kuram ir stingri noteikti izgatavošanas likumi, jo citādāk nav iespējams atbrīvot to spēku, ko satur augs vai metāls.
Daudzi nespēj pieņemt mazās devas iedarbības spējas, bet mēs taču labi zinām, ka viens vārds var būt daudz efektīvāks par garu runu, un par to nebrīnāmies. Ir arī labi pazīstams Arndta-Šulca likums, kurā tiek pierādīts, ka maza elektrības deva ir daudz efektīvāka par spēcīgāku devu, jo tā nomāc neiromuskulatoro darbību. Tāpat arī labi zināms, ka kodolspēks ir viens no iespaidīgākajiem, jo tā enerģija, kura izvēršas, pārraujot saiknes, ir milzīga. Visi to saprot un pat baidās no tās. Jautājums ir tikai par tās iegūšanu, pie tā strādā milzīgi pasaules koncerni.
Pierādījumi homeopātijas efektivitātē ir daudz un ir sastopami katru dienu katra homeopāta praksē. Tāpat ir arī daudz zinātniski pierādītu darbu, kaut homeopātijā to ir grūtāk izdarīt pēc pieņemtajiem pētījumu standartiem, jo devas taču ir minimālas un darbojas citādāk.
Sen jau tiek runāts par pētījumu standartu pārskatīšanu. Vissvarīgāk ir pieņemt to, ka homeopātiskās zāles nekad netiek nozīmētas bez pamatojuma, jo tās jau ir izpētītas pirms sākt lietot terapiju. Ir speciāla pētījumu nozare homeopātijas farmācijā un likumi, kā to veikt, vēl vairāk – jau izpētīto vielu "prūvingi" tiek atkārtoti ik pēc laika, lai apstiprinātu vēlreiz jau zināmo informāciju par vielu, kura jau ir sīki aprakstīta Materia medica krājumos. Bez šīm zināšanām ārsts homeopāts nevar ķerties pie darba, jo tā ir speciāla mācība. Ir ilgi jāmācās, kā atpazīt patoloģiskos slimības simptomus, kuri atbilst slimnieka sūdzībām un slimībai. Paradoksāli izskan runas par pētījumu trūkumu homeopātijā, jo pats ārsta homeopāta darbs nevarētu eksistēt bez izpētītās zāļu iedarbības, tāpēc ka homeopāts piemeklē līdzību slimnieka sūdzībām. Ar ko tad ārsts varētu salīdzināt, ja tādas zināšanas nebūtu jau iekrātas?
"Atsaucoties uz iepriekšminēto, šķiet, ka ir lietderīgi izklāstīt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) nostāju. Vismaz pēdējos 20 gadus PVO ir aktīvi iesaistījusies tradicionālās un komplementārās medicīnas (TKM) attīstībā iesaistītajās valstīs. Ne tik sen tika publicēta "PVO tradicionālās medicīnas attīstības stratēģija 2014.-2023. gadam". Šis darbs vēlreiz uzsver TKM nozīmi cilvēku veselības aizsardzībā. Vēl agrāk PVO paziņoja par TKM par "veselības aprūpes resursu" vismaz primārās veselības aprūpes nodrošināšanai. Šajā sakarā daudzās valstīs tika izveidotas atbilstošas valsts struktūras un sākti pētījumi šajā jomā. Homeopātiskā ārstēšanas metode aizņem vienu no vadošajām pozīcijām šajā nišā, daudzkārt pieminēta vairākos dokumentos. Tai veltīti īpaši PVO dokumenti, kas saistīti ar klīniskajiem pētījumiem un homeopātisko zāļu drošumu (1)." (Citāts no starptautiskiem normatīviem un analītiskiem materiāliem.)
Homeopātijas terapija ir pierādījusi savu spēju palīdzēt cilvēkiem, kuri sirgst ar akūtām un hroniskām kaitēm, un nerada blaknes ne mazam, ne lielam, kā arī padara cilvēku laimīgāku, atraisītāku un radošāku.
Dr. T. Pokatova, ārste-homeopāte, neiroloģe
