LM papildu līdzekļus nākamgad prasa sociālā nodrošinājuma pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem un minimālā ienākumu līmeņa palielināšanai
Rīga, 10.aug., LETA. Labklājības ministrija (LM) papildu līdzekļus nākamā gada budžetā prasa sociālā nodrošinājuma pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem, minimālā ienākumu līmeņa palielināšanai, kā arī citiem pasākumiem, aģentūru LETA informēja LM.
Kopumā labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem 2019.gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 64 miljoni eiro. Kopā ar papildu diviem starpnozaru pasākumiem - 88 miljoni eiro, skaidroja ministrijā.
No šiem līdzekļiem vairāk nekā 15 miljoni eiro ir paredzēti sociālā nodrošinājuma pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem. Pašlaik smagas saslimšanas gadījumā, kad bērns ir jau sasniedzis 14 gadu vecumu, vecākam vairs netiek izsniegta darbnespējas lapa un izmaksāts slimības pabalsts. LM rosina noteikt, ka bērna smagu diagnožu gadījumos darbnespējas lapa vecākam tiek izsniegta uz ilgāku laiku, jo ārstēšanās procesā bērnam nepieciešama nepārtraukta vecāka klātbūtne. Savukārt slimības pabalsta izmaksas ilgumu plānots noteikt 26 nedēļas. Šāds pasākums būtiski ietekmēs sociālo aizsardzību un nodarbinātības saglabāšanu darbspējīgiem vecākiem laikā, kad jākopj smagi slims bērns. Šīm mērķim nepieciešami 5,61 miljoni eiro.
Lai uzlabotu valsts materiālo atbalstu ģimenēm ar diviem bērniem, nākamgad iecerēts palielināt piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta apmēru no 10 eiro uz 20 eiro mēnesī. Šādu papildus atbalstu varētu saņemt aptuveni 72 000 vecāku un tam nepieciešami 11 miljoni eiro.
Alternatīvo ģimenes aprūpes formu attīstībai, LM ir pieteikusi pasākumu, kas skar arī izglītības jomu. Tas paredz no 2019.gada dubultot pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu, nosakot to divkāršā minimālo uzturlīdzekļu apmērā - 215 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem (ieskaitot) un 258 eiro mēnesī par bērnu vecumā no 7 līdz 17 gadiem (ieskaitot). Tāpat paredzēta sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešana aizbildņiem pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai (no 171 eiro). Vēl personām, kuras adoptējušas bērnu, līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai - paredzēts ikmēneša pabalsts minimālo uzturlīdzekļu apmērā - 107,50 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem (ieskaitot) un 129 eiro mēnesī par bērnu vecumā no septiņiem gadiem līdz 18 gadiem. Paredzēts arī atbalsts adoptētajiem bērniem augstākās izglītības iegūšanai.
LM prioritārajos pasākumos iekļāvusi jaunus pasākumus, kas vērsti uz pensionāru finansiālās situācijas uzlabošanu. No 2020.gada paredzēts ieviest piemaksu pie vecuma vai invaliditātes pensijas pensionāriem-vecākiem, bet uzkrājumu tam veidos jau 2019.gadā. Paredzēts, ka piemaksai tiks novirzīts 1% no nodarbināto veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Plānotais piemaksas apmērs ir 55 eiro gadā vidēji uz visiem vecuma pensijas saņēmējiem.
Vēl LM rosina 2019.gadā 120 senioriem vecumā virs 65 gadiem nodrošināt protezēšanas pakalpojums pilnībā zaudēto zobu aizvietošanai ar izņemamajām zobu protēzēm ar valsts līdzfinansējumu 70% apmērā. Savukārt no 2020.gada plānots šo pakalpojumu ieviest kā pastāvīgu atbalstu, paplašinot pensionāru loku, kuri var uz to pretendēt.
Vairāk nekā 19 miljoni eiro nepieciešami, lai pakāpeniski palielinātu minimālo ienākumu līmeni, nodrošinot atbalstu pensionāriem un personām ar invaliditāti. LM rosina palielināt atbalstu minimālo pensiju saņēmējiem, paaugstinot minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi līdz 94 eiro. Tāpat paredzēts palielināt pensijas vecumu sasniegušajiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, paaugstinot pabalstu apmēru līdz 94 eiro. Arī personām ar invaliditāti, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vispārējā gadījumā, iecerēts palielināt pabalsta apmēru III invaliditātes grupai līdz 94 eiro, I un II invaliditātes grupai - pabalsta aprēķina bāzi līdz 94 eiro. Gan vispārējā gadījumā, gan gadījumā, kad invaliditāte noteikta kopš bērnības, I invaliditātes grupai paredzēts palielināt piemērojamo koeficientu līdz 1,4.
Tāpat rosināts palielināt atbalstu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem-pensijas vecumu sasniegušajiem un personām ar invaliditāti, veicot pabalsta ikgadējo indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu.
Vēl iecerēts noteikt trūcīgas personas ienākumu līmeni 188 eiro apmērā līdzšinējo 128,06 eiro vietā, noteikt garantētā minimālā ienākuma līmeni kā pusi no trūcīgas personas līmeņa 94 eiro apmērā līdzšinējo 53 eiro vietā, kā arī noteikt vienotu maznodrošinātai personai atbilstošu ienākuma līmeni 1,5 apmērā no trūcīgai personai atbilstošā ienākuma līmeņa. Minētos atbalsta pasākumus minimālā ienākumu līmeņa palielināšanai īstenot plāno Labklājības ministrija, pašvaldības, Veselības ministrija un Tieslietu ministrija.
Sociālā atbalsta pilnveidošanai iedzīvotājiem papildus nepieciešami gandrīz deviņi miljoni eiro. No šiem līdzekļiem vairāk nekā miljons eiro paredzēts jaunu pakalpojumu iekļaušanai sociālās rehabilitācijas programmā personām ar dzirdes un redzes invaliditāti, kā arī jaunu pakalpojumu sniedzēju piesaiste pakalpojumam Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, Černobiļas AES avārijā cietušām un politiski represētām personām. Vēl 590 265 eiro nepieciešami tehniskajiem palīglīdzekļiem, nodrošinot, ka tos varēs saņemt par 1500 personām vairāk nekā iepriekš, bet vēl 7,055 miljoni eiro - ilgstošās aprūpes pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.
Tāpat LM plāno uzlabot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, stiprinot nozares iestāžu kapacitāti, kā veicinot nevalstiskā sektora iesaisti sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu ieviešanā u.c. atbalsta pasākumus. Piemēram, gan pašvaldībās, gan arī Valsts bērnu tiesību inspekcijā jāstrādā augtu kvalificētiem speciālistiem, kuru profesionālās darbības rezultātā samazinātos bērnu skaits, kas tiktu šķirti no ģimenes. Plānots, ka atbalstu saņemtu 511 pašvaldību sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem. Šim mērķim nepieciešami 898 000 eiro.
Jau ziņots, ka, neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šos ministriju pieprasījumus kopumā nodēvējis par vēlmju domāšanu, jo tie neesot reāli. Vienlaikus premjers atzinis, ka nevienu gadu ministriju budžeta pieprasījumi nav bijuši mazāki par vienu miljardu eiro.
Pēc valdības vadītāja teiktā, patlaban nav zināms, cik pieprasījumus un par kādu summu varētu atbalstīt, jo gala lēmumu par 2019.gada budžetu pieņems nākamā valdība un Saeima.
