LM: Latvijā vērojams stabils nodarbinātības līmeņa pieaugums
Labklājības ministrijas (LM) speciālisti šodien, informējot Saeimas deputātus par Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nodarbinātības politiku izvērtējumu, uzsvēra, ka Latvijā pēdējo gadu laikā vērojams stabils nodarbinātības līmeņa pieaugums.
"Pērn nodarbinātības līmenis mūsu valstī sasniedza 66,3%, kas ir par 2 procentpunktiem lielāks nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Minētās izmaiņas darba tirgū pozitīvi ietekmē pēdējos gados vērojamā ekonomikas attīstība, iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kā arī valsts īstenotie nodarbinātības pasākumi," Nodarbinātības apakškomisijas sēdē atzina LM speciālisti.
Informējot Saeimas deputātus par nodarbinātības progresu atbilstoši Lisabonas stratēģijai, speciālisti uzsvēra, ka vairāki nodarbinātības rādītāji jau šobrīd pārsniedz vai tuvojas Latvijas politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem. Tā, piemēram, nodarbinātības līmenis sievietēm ir 62,4%, kas ir par 5,2 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES, gados vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis 53,3% ir par 9,8 procentpunktiem augstāks nekā ES vidējais rādītājs.
Tāpat ievērojami samazinājies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto bezdarbnieku skaits, šī gada septembrī sasniedzot 5,1%.
Tomēr, neskatoties uz atsevišķu nodarbinātības rādītāju uzlabošanos, LM speciālisti atzīst, ka joprojām viena no Latvijas darba tirgus lielākajām problēmām ir bez darba esošie jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem un ilgstošie bezdarbnieki. Jauniešiem tas skaidrojams ar darba pieredzes trūkumu, zemo izglītības līmeni, prasmēm un iemaņām, kas neatbilst darba tirgus prasībām. Savukārt ilgstošiem bezdarbniekiem grūtības atrast darbu ir saistītas ar nepietiekošām profesionālām iemaņām un dažādām psiholoģiskām problēmām.
Tāpat satraucoša tendence ir arī pieaugošais skolu pametušo jauniešu skaits, uz ko norāda arī Eiropas Komisija (EK). Pērn skolu pametuši 19% jauniešu.
Lai veicinātu jauniešu aktīvāku integrāciju darba tirgū, NVA organizē aktīvos nodarbinātības pasākumus, kuri īpaši domāti bez darba esošiem jauniešiem, t.sk., pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai, modulāro apmācību, darba prakses pie darba devēja, subsidētās nodarbinātības pasākumus. Prakse rāda, ka pērn 84% jauniešu, pusgada laikā kopš reģistrēšanās NVA, ir iesaistīti kādā aktīvajā nodarbinātības pasākumā, bet darbā iekārtojušies vairāk kā 10 tūkstoši no jauniešiem bezdarbniekiem.
Savukārt, lai paplašinātu aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku loku, kā arī ieviestu jaunus atbalsta pasākumus bezdarba mazināšanai, šogad apstiprināti grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tā, piemēram, sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un narkoloģijas speciālistiem plānots organizēt atsevišķus aktīvos nodarbinātības pasākumus arī tiem bezdarbniekiem, kuriem izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām vielām.
Turklāt, lai palīdzētu bezdarbniekiem un darba meklētājiem pēc iespējas ātrāk integrēties darba tirgū, NVA papildus saviem līdz šim sniegtajiem pakalpojumiem bezdarba mazināšanas jomā kopš šī gada 1.septembra konsultē arī par karjeras jautājumiem.
Informējot Saeimas deputātus, LM speciālisti uzsvēra, ka pērn uzmanības lokā bija arī vairākas ar elastdrošības politikas ieviešanu saistītas iniciatīvas. Lai veicinātu elastību darba tiesiskajās attiecībās, apstiprināti vairāki grozījumi Darba likumā. Piemēram, no diviem uz trīs gadiem pagarināts laiks, kad darba līgumu iespējams noslēgt uz noteiktu laiku. Savukārt, lai pārskatītu atsevišķas likuma normas attiecībā uz elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās, patlaban LM notiek darbs pie Darba likuma pilnveidošanas.
LM vēstīja, ka turpmākie nodarbinātības politikas izaicinājumi ir saistīti ar mūžizglītības sistēmas praktisku ieviešanu, palielinot mūžizglītības apmācību pasākumos iesaistīto cilvēku skaitu, darba tirgus piedāvājuma palielināšanu no iekšējā darba tirgus rezervēm, elastdrošības ieviešanu, no vienas puses nodrošinot pietiekošu elastību darba devējiem, no otras – aizsardzību darbiniekiem.
Izvērtējot Latvijas nodarbinātības politiku, arī EK rosina mūsu valsti īpašu uzmanību turpmāk pievērst tādiem nodarbinātības politikas aspektiem, kā, drošības un elastības līdzsvaram, nelegālās nodarbinātības apkarošanai, mūžizglītības plāna izstrādes pabeigšanai, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām, ātrāk uzlabojot nodrošinājumu ar vietām bērnudārzos. Tāpat, saistībā ar migrācijas pieaugumu, EK aicina panākt vienošanos par migrācijas politikas principiem un pasākumiem.
Atgādinām, ka 2005.gada oktobrī valdība apstiprināja Latvijas nacionālo programmu 2005.-2008. gadam. Tās mērķis ir veicināt valsts izaugsmi un nodarbinātību. Programmas ietvaros atbildīgajām institūcijām katru gadu ir jāizstrādā informatīvais ziņojums, kurā tiek izvērtēts progress Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā.
