Lietuvā samazinājusies alkohola pārdošana, tomēr secinājumi par patēriņa kritumu būtu pāragri
Viļņa, 1.aug.., LETA--BNS. Lietuvas Valsts nodokļu inspekcijas publiskotie dati par akcīzes nodokļa ieņēmumiem liecina, ka valstī ir samazinājies alkohola pārdošanas apjoms un, iespējams arī patēriņš. Tomēr eksperti norāda, ka informācija ir nepietiekama, lai secinājumi būtu uzticami, jo netiek ņemta vērā nelegālā alkohola aprite un iepirkšanās ārvalstīs.
"Sākotnējie dati, kas iespējams norāda uz alkohola patēriņa samazinājuma tendenci, ir optimistiski un raisa cerības, ka cīņa pret šo problēmu nākotnē būs vēl iedarbīgāka. Tomēr priecāties un uzteikt rezultātus ir pāragri. Lai varētu izdarīt secinājumus, ir jāveic rūpīgāka analīze, nevis tikai jāskatās uz vienu rādītāju, kas, iespējams, liecina par kritumu," ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas veselības ministra Aurēlijus Verīgas padomniece Lina Bušinskaite–Šrjubiene.
Viņa norādīja, ka ir svarīgi ņemt vērā citus faktorus un pasākumus, kas veikti alkohola patēriņa samazināšanai. Kopš pagājušā gada novembra Lietuvā ir aizliegts reklamēt atlaides alkoholiskajiem dzērieniem, organizēt spēles, kampaņas, konkursus un loterijas, kas mudinātu uz alkohola iegādi vai patēriņu.
Arī Lietuvas bankas SEB vecākais analītiķis Tads Povilausks sacīja, ka Valsts nodokļu inspekcijas dati ļauj izdarīt sākotnējos secinājumus par alkohola patēriņa valstī samazinājumu.
"Uzskatu, ka Veselības ministrijas mērķis samazināt alkohola patēriņu ir sasniegts, protams, mēs nezinām un joprojām nevaram izvērtēt izmaiņas Lietuvas ziemeļu iedzīvotāju iepirkšanās paradumos Latvijā un izmaiņas Lietuvas dienvidrietumos, kas robežojas ar Poliju. Fakts, ka iepirkšanās ārvalstīs ir palielinājusies, tomēr [alkohola patēriņš] joprojām ir zināmā mērā samazinājies," viņš teica sarunā ar BNS.
Pētījumu kompānijas "Nielsen" apkopotie dati liecina, ka mazumtirdzniecības veikalos Lietuvas iedzīvotāji iegādājušies mazāk alkohola. Pēc "Nielsen" pētījuma datiem, veikalos pārdotā alkohola apmērs šogad bijis par 11,8% mazāks nekā pirms gada, bet iegādātā alkohola vērtība pieaugusi par 2,4%, kas saistāms ar cenu pieaugumus.
Nodokļu ieņēmumu dati liecina, ka stipro alkoholisko dzērienu iegādes vairumtirdzniecībā apmērs šā gada pirmajā pusē pieaudzis par 14,4%, bet vīna pārdošana sarukusi par 0,4%, starpproduktu, piemēram, stiprinātā vīna, pārdošana samazinājusies par 3,4%, bet alus pārdošana - par 14,3%. Martā-jūnijā, kad Lietuvā pieauga akcīzes nodoklis alkoholam, gada izteiksmē starpproduktu iegāde vairumtirdzniecībā samazinājās par 86,7%, stipro alkoholisko dzērienu - par 56,5%, vīna - par 53,6% un alus - par 12,9%.
Lietuvas Statistikas departamenta dati liecina, ka pērn katrs vismaz 15 gadu vecumu sasniegušais valsts iedzīvotājs patērēja 13,2 legāla absolūtā alkohola litrus, kas ir par 0,8 litriem mazāk nekā 2015.gadā. ANO Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka alkohola patēriņš vismaz 15 gadu vecumu sasniegušo Lietuvas iedzīvotāju vidū ir 16,3 litri, tomēr šajos datos nav iekļauts nelegālā alkohola patēriņš.
