Līdzšinējo veselības aprūpes organizēšanas kārtību aizstājuši jauni noteikumi

Rīga, 3.sept., LETA. No septembra ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošos noteikumus "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" aizstājusi jaunā Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība.

Līdzšinējie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" ilgstoši bijusi mediķu "rokasgrāmata", kas tagad, pēc VM paustā, padarīta pārskatāmāka, kompaktāka un vieglāk rediģējama. Drukātā formā jaunās kārtības apjoms samazināts par 1000 lapām.

Ka norāda ministrijā, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajā kārtībā veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu, tostarp vairākas izmaiņas saistītas ar nākamgad paredzēto valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Kā teikusi veselības ministre Anda Čakša (ZZS), jaunie noteikumi iet roku rokā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Šī iemesla dēļ jaunajā kārtībā noteikti tie veselības aprūpes pakalpojumi, kuri iekļauti valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu minimumā, kā arī pakalpojumi, kurus personai ir tiesības saņemt valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem no nākamā gada pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā iekļauta arī onkoloģiskā ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, proti, pienāksies Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji var sākt maksāt no šī gada 1.septembra.

Vienlaikus noteikumos, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.

Noteikumu projektā veiktās konceptuālās izmaiņas paredz arī noteikt vispārīgus principus tarifu aprēķināšanai un samaksas nosacījumiem. Līdz šim noteikumu pielikums, kurā apkopoti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem, bijis apjomīgs un jebkāda izmaiņu veikšana tajā radīja lielu administratīvo slogu valsts pārvaldei, uzsver ministrijā.

Šī iemesla dēļ noteikumi paredz informāciju apkopotā veidā par tarifiem publicēt NVD mājaslapā. "Šādas izmaiņas būtiski paātrinātu iespēju veikt nepieciešamās izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu tarifu sarakstā, tādējādi nodrošinot ātrāku jaunu veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanu un to nodrošināšanu pacientiem," uzskata VM.

Tāpat noteikumi paredz no 15 līdz 12 minūtēm saīsināt laiku, kurā uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem NMPD brigādei jāierodas republikas pilsētās. Republikas pilsētām tiek noteikts ātrāks reaģēšanas laiks, tomēr uz izsaukumiem novadu pilsētās arī turpmāk NMPD būs jāierodas ne vēlāk kā 15 minūšu laikā. Arī parējās teritorijās paredzēts saglabāt līdzšinējo prasību par 25 minūtēm.

Ar jaunajiem noteikumiem VM plašākam mediķu lokam piešķir tiesības izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, proti, turpmāk šādas tiesības ir ne tikai ārstiem, bet arī ģimenes ārsta praksē nodarbinātiem ārsta palīgiem un māsām, ja šādas tiesības noteiktas starp NVD un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā.

Ar noteikumiem paplašināts arī valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts, nosakot kritērijus pozitronu emisijas datortomogrāfijas jeb PET izmeklējuma veikšanai arī bērniem, kā arī pacientiem ar limfoīdo audu ļaundabīgo audzēju un mielomas ekstramedulāras diseminācijas gadījumos. Rezultātā vēža slimniekiem būšot iespējams piemērot precīzāku ārstēšanu, norāda VM.

Paplašinātas arī ģimenes ārsta aprūpes iespējas, proti, pacientiem ar psihiskām slimībām nodrošināt mājas vīzītes. Tāpat jaunums - pēc HIV pozitīva eksprestesta veikšanas kādā no HIV profilakses punktiem persona var vērsties HIV līdzestības kabinetā pie infektologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Kā ziņots, meklējot veselības nozarei akūti nepieciešamo papildu finansējumu, pērn diskusiju rezultātā tapa Veselības aprūpes finansēšanas likums, kurā tika nostiprināts lēmums par valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Likums paredz, ka no nākamā gada veselības aprūpes saņemšana tiks sasaistīta ar sociālo iemaksu veikšanu. Tas nozīmē, ka visiem iedzīvotājiem pienāksies valsts veselības aprūpes pakalpojumu minimums, bet pilna pakalpojumu klāsta saņemšana būs atkarīgā no tā, vai iedzīvotājs ir apdrošināts.

VM un valdība norāda, ka jaunā valsts veselības apdrošināšanas sistēma būs taisnīgāka un izdevīgāka tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo un legāli strādā Latvijā, un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas.