Līdzšinējo pieeju veselības aprūpes finansēšanā plānots saglabāt arī nākamgad
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 1.decembrī, konceptuāli atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2023. gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām.
Iepriekš bija plānots, ka no nākamā gada personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai vai nepieder pie likumā minētajām personu grupām, saņemtu tikai veselības aprūpes minimumu, proti, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Veselības ministrijā, šīm personām būtu nevienlīdzīgas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus attiecībā pret citām personām.
“Lai nepieļautu kopējā sabiedrības veselības stāvokļa pasliktināšanos, atbildīgajām nozarēm ir jāturpina darbs, panākot konceptuālu vienošanos par visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas principiem,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Ar likumprojektu iecerēts līdz 2022.gada 1. oktobrim pagarināt termiņu Ministru kabinetam dotajam uzdevumam iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Komisija lūgs Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu un skatīt divos lasījumos, informēja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
