Līdz šim iemaksas veselības apdrošināšanai veikuši vairāk nekā 3000 cilvēku 415 000 eiro apmērā
Rīga, 28.dec., LETA. Brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas līdz šim veikuši vairāk nekā 3000 iedzīvotāju, kuri nav automātiski apdrošināti, un viņi iemaksājuši vairāk nekā 415 000 eiro, piektdien žurnālistus informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča.
Viņa norādīja, ka iemaksas veic gan fiziskas personas, gan juridiskas personas, kuras maksā par saviem darbiniekiem.
NVD dati liecina, ka dienā tiek veikti apmēram 30 līdz 50 maksājumi, taču decembrī bijušas dienas, kad saņemti vairāk nekā 100 maksājumi dienā. Maksājumi tiek veikti internetbankā, bankā, pasta nodaļās vai NVD nodaļās.
Dienests saņem arī zvanus no iedzīvotājiem saistībā ar apdrošināšanas ieviešanu. Dienā vidēji tiekot saņemti apmēram 60 zvani, kā arī kopumā NVD sniedzis gandrīz 4000 konsultāciju par šo jautājumu.
Iedzīvotāji izmanto arī iespēju aizpildīt tiešsaistes testu vietnē "www.apdrosinaties.lv", lai noskaidrotu savu apdrošināšanas statusu un to, vai ir jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz šim tests ir aizpildīts jau vairāk nekā 67 000 reižu.
Milaševiča informēja, ka patlaban sagatavoti un izsūtīti dažādi informatīvie materiāli iedzīvotājiem un speciālistiem, skaidrojot apdrošināšanas būtību. Vienlaikus plašāka informatīvā kampaņa par jauno kārtību tiks izvērsta no 1.janvāra, piebilda NVD direktore.
Kā ziņots, ja nākamgad radīsies kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ nebūs iespējams noskaidrot personas apdrošināšanas statusu, valsts visa veida veselības aprūpi šai personai apmaksās neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav apdrošināta, informēja Milaševiča.
Pēc viņas paustā, gadījumos, kad rodas kādas tehniskas problēmas saistībā ar personas apdrošināšanas statusa noskaidrošanu, ārstniecības iestādei pakalpojums jāsniedz atbilstoši patlaban spēkā esošajai kārtībai, proti, valsts šai iestādei veiks apmaksu par pacienta aprūpi neatkarīgi no tā, vai persona ir apdrošināta.
Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
