Letarģija: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Letarģija izraisa miegainību vai nogurumu un gausumu, un tās cēloņi var būt kā fiziska, tā arī psiholoģiska rakstura. Medicīnā šo terminu lieto, lai aprakstītu stāvokli, kad cilvēks ir pārmērīgi noguris. Letarģisks miegs, savukārt, ir patoloģisks, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā samazinātas organisma dzīvības fiziskās izpausmes un palēninās vielmaiņa.
Letarģija un letarģiskais miegs – cēloņi
Letarģijas cēloņi ietver virkni slimību un apstākļu, kas galvenokārt ietekmē smadzenes; tā var izpausties daudzu akūtu slimību rezultātā, tai skaitā arī gripas vai vēdera vīrusa dēļ. Letarģijai var būt arī dažādi citi fiziska vai medicīniska rakstura cēloņi, piemēram, saindēšanās ar oglekļa monoksīdu (tvana gāzi), dehidratācija, drudzis, hipertireoze, hipotireoze, hidrocefālija (smadzeņu šķidruma pārmērīga uzkrāšanās) vai smadzeņu pietūkums, nieru mazspēja, Laima slimība, meningīts, dažādas hipofīzes slimības, nepilnvērtīgs uzturs, miega apnoja, insults, smadzeņu trauma.
Letarģija var būt saistīta arī ar psihiskās veselības izmaiņām, piemēram, smagu depresiju, pēcdzemdību depresiju, premenstruālais sindroms (PMS). Letarģija var būt arī blakusparādība, ja tiek lietoti noteikti medikamenti, kā arī narkotiskās vielas.
Letarģiskais miegs rodas saistībā ar dziļu difūzu kavēšanu smadzeņu garozā un tuvākajos zemgarozas rajonos. Letarģiskais miegs mūsdienās novērojams reti, tas var būt viena no histērijas izpausmēm, var rasties pēc ārkārtīgi stipra noguruma; to iespējams ierosināt ar hipnozi. Letarģiskais miegs ilgst no dažām minūtēm vai stundām līdz dažām dienām, pat nedēļām.
Simptomi
Letarģija var izraisīt dažus vai visus no šiem simptomiem: garastāvokļa izmaiņas, samazinātu modrību vai apgrūtinātu spēju domāt, paaugstinātu nogurumu, zemu enerģijas līmeni, gausumu.
Letarģiskais miegs, savukārt, parasti sākas pēkšņi un tikpat pēkšņi beidzas, tā dziļums var būt mainīgs, tomēr dzīvību tas neapdraud. Piemēram, dziļā letarģiskā miega stāvoklī (novērojams ļoti reti) saslimušais atgādina mirušu: āda ir bāla un auksta, acu zīlītes nereaģē uz gaismu, pulss un elpošana konstatējama ar grūtībām, kā arī trūkst reakcijas uz sāpju kairinājumiem. Vieglāka letarģiskā miega stāvoklī slimnieku var daļēji pamodināt (aktīvi iedarbojoties, viņu var pabarot, padzirdīt), tomēr, atstāts viens, slimnieks no jauna iemieg.
Ārstēšana
Letarģijas ārstēšana ir atkarīga no tās pamatcēloņa, un tādēļ var būt ļoti dažāda. Vienkāršu cēloņu gadījumā, piemēram, esot pārmērīgai slodzei, var būt nepieciešama tikai atpūta, šķidruma uzņemšana pietiekamā daudzumā, kā arī kārtīgas, pilnvērtīgas maltītes.
Hroniskas letarģijas ārstēšanā, kas saistīta ar kādu konkrētu slimību, uzmanība tiek vērsta uz šī pamatcēloņa ārstēšanu, lai novērotu simptomu uzlabošanos.
Letarģiskā miega gadījumā slimniekam nepieciešams miers, kā arī pareiza kopšana; ārstē pamatslimību.
