LDDK: Ģimenes valsts atbalsta sistēmu nedrīkst uzlabot uz nodokļu vai nodevu paaugstināšanas "rēķina"
Rīga, 14.sept., LETA. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā valstij ir jāuzlabo ģimenes valsts atbalsta sistēma, bet tas nedrīkst notikt, paaugstinot nodokļus vai nodevas, kas ir īslaicīgs risinājums, aģentūrai LETA, komentējot Demogrāfisko lietu padomes lēmumu par papildus finanšu līdzekļu novirzīšanu daudzbērnu ģimeņu pabalstiem, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
"Sociālie partneri ir pret jaunām nodevām un nodokļiem, kā arī uzskata, ka nedrīkst atņemt naudu citām jomām, lai novirzītu to sadalīšanai pabalstiem. Darba devēji uzskata, ka valstij jāuzlabo ģimenes valsts atbalsta sistēma, bet tas nedrīkst notikt, meklējot īslaicīgus risinājumus - paaugstinot nodokļus vai nodevas," uzsvēra LDDK.
LDDK arī informēja, ka uzņēmēji sagaida stabilu un nemainīgu valsts nodokļu politiku vismaz trīs gadus, kā to paredz 2016. gada 9.augustā LDDK un valdības noslēgtā vienošanās par jauno nodokļu politikas sistēmu, kopīgi veicamajiem darbiem, sadarbības un sociālā dialoga principiem.
LDDK arī uzsvēra, ka visas valdības prioritātes, ieskaitot demogrāfisko jautājumu risināšanu, var tikt īstenotas, tikai veicinot ekonomisko izrāvienu. Konkrēti demogrāfisko jautājumu risināšanai esot ilglaicīga ietekme, jo tā iespaidos Latvijas ekonomikas attīstību un darbaspēka pieejamību pēc 10-20 gadiem.
LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns aģentūrai LETA pastāstīja, ka 7.septembra sēdē Demogrāfisko lietu padome izskatīja "Demogrāfisko lietu centra" otro ziņojumu, kurā ir ietverts komplekss pasākumu plāns ar neatliekami darāmajiem darbiem, lai uzlabotu ģimenes atbalsta sistēmu. "Pasākumu plāna izmaksas nākamajam gadam ir iezīmētas 100 miljoni eiro. Budžeta iespējas ir ievērojami mazākas," sacīja Leiškalns.
Viņš piebilda, ka šobrīd ir panākta vienošanās par aptuveni trešo daļu no Ģimenes valsts pabalsta reformai nepieciešamās summas, kas tostarp paredz piešķirt 100 eiro par trešo un nākamajiem bērniem, palielināt pabalstu par otro bērnu un maksāt pabalstu arī par bērniem, kuri mācās ar profesijas apguvi saistītās izglītības iestādēs.
Pēc viņa teiktā, starp būtiskākajiem neatrisinātajiem jautājumiem ir tas, ka mikrouzņēmumos nodokļa režīmā strādājošie vecāki ar citviet gūtiem ienākumiem, zaudē ievērojami vairāk nekā identiskā dubultrežīmā ar identisku ienākumu līmeni nodarbinātie bez apgādājamajiem. Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja mikrouzņēmuma darbinieks vienlaikus gūst ienākumus citā vietā, viņam nepiemēro atvieglojumus par apgādībā esošajām personām, taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis mikrouzņēmuma darbinieks. Nevienlīdzību un nabadzības risku ģimenēm ar bērniem palielina arī likuma norma, kas nedod iespēju mājsaimniecībām ar bērnu vecumā līdz trīs gadiem, trīs bērniem, tostarp vismaz vienu jaunāku par astoņiem gadiem, vai pieciem bērni vecumā līdz 18 gadiem, saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto.
Leiškalns piebilda, ka tāpat būtu jānodrošina iespēja visiem daudzbērnu vecākiem pensionēties pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas, ko šobrīd var darīt tikai vecāki ar pieciem vairāk bērniem. Būtu vēlams arī personām ar invaliditāti nodrošināt iespēju uzturēt apgādībā esošos bērnus. Tāpat valstij būtu jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas par aizbildņiem un audžuvecākiem.
Visbeidzot problēma, kas jārisina ir tas, ka vecāku pabalstu izmaksas ir sasaistītas ar legālo nodarbinātību, kas ir pretēja dzimumu līdztiesības principam. Patlaban gadījumos, kad abi vecāki ir nolēmuši samazināt darba slodzi līdz, piemēram, 20 stundām nedēļā, ģimenei tiek atņemti 70% no vecāku pabalsta. Lai to risinātu būtu jāatsaista pabalsta izmaksas atkarība no vecāku legālās nodarbinātības. Samērīgākais risinājums būtu to atvasināt no abu vecāku iemaksu algas vidējā lieluma.
Jau ziņots, ka Demogrāfisko lietu padome 7.septembrī lēma daudzbērnu ģimeņu pabalstiem 2018.gadā papildus novirzīt 28 miljonus eiro, bet no 2019.gada - 32 miljonus eiro.
