LDDK aicina Veselības finansēšanas likumā noteikt minimālo iemaksu līmeni un deviņu mēnešu kvalificēšanās periodu
Rīga, 15.aug., LETA. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Veselības aprūpes finansēšanas likumā aicina noteikt minimālo iemaksu līmeni gan vispārējā darba nodokļu režīmā nodarbinātajiem, gan tajā nenodarbinātajiem, aģentūrai LETA pavēstīja konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Tāpat LDDK aicināja likumā noteikt deviņu mēnešu kvalifikācijas periodu, proti, sociālajām iemaksām, lai nokļūtu jaunajā veselības aprūpes sistēmā, vajadzētu tikt maksātām vismaz deviņus mēnešus iepriekšējā gada periodā.
Vienlaikus personām, kuras nav nodarbinātas vispārējā darba nodokļu režīmā, tika piedāvāti divi maksājuma varianti, proti, vai nu atvasināt veicamo maksājumu vidējām 2.līmeņa iemaksām uz vienu iedzīvotāju, kas vidēji ir 150 eiro gadā jeb 12,50 eiro mēnesī, vai arī saistīt maksājumu ar minimālo algu, nosakot procentuālu minimālo iemaksu līmeni.
Tāpat Veselības aprūpes finansēšanas likumā joprojām pastāv dilemma starp maksājuma nosaukumu personām, kuras nav nodarbinātas vispārējā darba nodokļu režīmā. Kaut arī lielāks atbalsts esot vārdam "nodeva", LDDK tomēr uzstājusi, ka maksājumu būtu jāsauc par "iemaksu".
Leiškalns skaidroja, ka LDDK neatbalstot vārda "nodeva" izmantošanu, jo veselības aprūpei tiks atvēlēts 1% no sociālajām iemaksām, tādējādi sanāks, ka viena daļa iedzīvotāju veiks iemaksas, bet otra - nodevas. Turklāt, ņemot vērā likumus, ja veselības pakalpojums netiktu izmantots, tad izdzīvotājiem būtu tiesības atgūt samaksāto. Savukārt, ja tiktu veikta iemaksa, Finanšu ministrijai (FM) varētu rasties papildu sarežģījumi, jo nāktos domāt par fonda vai speciālā budžeta izveidi. Pagaidām par šo jautājumu vēl īstas skaidrības neesot.
Jautāts, vai Leiškalns atbalsta likumprojekta virzīšanu izskatīšanai steidzamības kārtā divos lasījumos vai tomēr "normālai" trīs lasījumu izskatīšanai, viņš skaidroja, ka atbalsta likumprojekta izskatīšanu trijos lasījumos, jo, viņaprāt, likumprojektā ir runa par pietiekami nopietnu un sociāli jūtīgu sistēmu, turklāt lielai steigas neesot pamata, jo trijos lasījumos likumprojektu varētu paspēt izskatīt līdz noteiktajam termiņam.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja veselības ministre Anda Čakša, kritērijus, lai persona varētu kvalificēties veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, Veselības ministrija varētu piedāvāt nākamajā nedēļā.
Politiķe sacīja, ka pēc šodien notikušās sanāksmes ar sadarbības partneriem ir jāapkopo izteiktie priekšlikumi, tos piedāvājot nākamajā nedēļā paredzētajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.
Čakša uzsvēra, ka patlaban galvenais jautājums ir politiska vienošanās, kādā veidā iedzīvotājs kvalificējas veselības apdrošināšanas sistēmai. Tas nozīmē nolemt, kāds ir sociālo iemaksu periods, kā arī kāda ir summa, lai kvalificētos sistēmai, ja persona nav nodokļu maksātājs. Patlaban nolemts, ka nākamajā gadā tiks ieviests pārejas periods, kurā kvalificēšanās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai notiks neatkarīgi no nomaksātajiem nodokļiem. Savukārt sistēma spēkā stāsies 2019.gadā.
Čakša atzina, ka patlaban likumprojekta izstrāde notiek raiti. Viņa neuzstāj, lai likumprojekts tiktu virzīts trīs lasījumos, kā to pieprasa sadarbības partneri.
Jau ziņots, ka patlaban Veselības aprūpes finansēšanas likuma izstrādes darba grupa ļoti intensīvi strādā pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, turklāt šajā izstrādes procesā tiek uzklausīti sociālie partnerei un visi iesaistītie.
Patlaban likumprojektā precīzi atrunāts, ka 2020.gadā veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nozares finansējuma pieaugums līdz 2020.gadam, kā arī mediķu atalgojuma pieaugums, ir pārejas noteikumi, kas pievienoti likumam.
