Lauku ģimenes ārsti rosinās ārsta palīgiem noteikt iespēju izrakstīt spēcīgas iedarbības zāļu receptes

Rīga, 13.jūl., LETA. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) rosinās ārsta palīgiem piešķirt tiesības izrakstīt arī spēcīgas iedarbības medikamentus, kā arī paredzēt iespēju izrakstīt receptes e-veselības sistēmā, aģentūrai LETA sacīja asociācijas vadītājā un Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS).

Šī iecere ir viena no vairākām, ko LLĢĀA iesniegusi Veselības ministrijā (VM) saistībā ar sabiedriskajai apspriedei nodoto noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kuram no 1.septembra jāaizstāj patlaban spēkā esošie ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība". Šie noteikumi spēkā vairs tikai līdz šī gada 31.augustam.

Kozlovska norādīja, ka patlaban ar veselības ministri Andu Čakšu (ZZS) panākta vienošanās, ka ārstu palīgiem varētu ļaut izrakstīt spēcīgas iedarbības medikamentus gadījumos, kad notiek darbs ar hroniski slimiem pacientiem.

Pēc LLĢĀA vadītājas paustā, asociācijā notiek domu apmaiņa par jaunajiem noteikumiem. Asociācijai esot informācija, ka noteikumi tiks mainīti, tāpēc LLĢĀA jau pagājušajā nedēļā VM iesniedza vairākus priekšlikumus, tostarp rosināts noteikumos paredzēt ikgadēju mediķu atalgojuma palielināšanu par 20%, kā arī finansējuma palielināšanu rindu mazināšanai un tarifu palielināšanai.

Tāpat, pēc Kozlovskas teiktā, svarīgi jaunajos noteikumos paredzēt iespēju ģimenes ārstiem pacientiem nodrošināt attālinātas konsultācijas elektroniski vai pa telefonu, ņemot vērā datu drošības jautājumus, nosakot arī samaksu par tiem.

Kozlovska uzskata, ka noteikumos būtu jāparedz arī valsts apmaksāta mājas vizīte pie pacientiem ar smagām psihiskām saslimšanām, jo nereti šiem pacientiem nav citu saslimšanu, bet aprūpe nepieciešama. Tagad ģimenes ārsta valsts apmaksāta vizīte pie šādiem pacientiem netiek paredzēta, norādīja Kozlovska.

Savukārt, vērtējot ministrijas piedāvāto valsts apmaksātās medicīnas pamata grozu, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, Kozlovska sacīja, ka ģimenes ārstiem nekam daudz nevajadzētu mainīties, jo tagad pamata grozs papildināts ar onkoloģiskām saslimšanām, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku. "Gandrīz nav pacientu, kurus nevarētu pieņemt ģimenes ārsts," sacīja asociācijas vadītāja.

Viņa piebilda, ka par daļu no šiem jautājumiem plānots runāt īpaši izveidotā darba grupā, kurā piedalīsies ģimenes ārsti un VM pārstāvji.

Jau ziņots, ka VM sabiedriskajai apspriedei nodevusi jauno noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", un priekšlikumi tam iesūtāmi līdz 19.jūlijam.

Patlaban spēkā ir ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31.augustam. Savukārt no 1.septembra spēkā jāstājas jaunajai kārtībai, kas patlaban nodota sabiedriskajai apspriešanai.

Kā ziņots, VM plāno veikt virkni dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, piemēram, iecerēts noteikt, ka nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs.

Ka norāda ministrija, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajos noteikumos veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.

Likumprojektā, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.

Pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.