medicine.lv skaitļos

Lietotāji online86
Aktīvie uzņēmumi12808
Nozares raksti1624
Ekspertu atbildes21477
Latvijas vēža pacientu aprūpē gaidāmas pārmaiņas : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Latvijas vēža pacientu aprūpē gaidāmas pārmaiņas

Projekta līdzpriekšsēdētājs Latvijā, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors prof. Mārcis Leja
Foto: Projekta līdzpriekšsēdētājs Latvijā, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors prof. Mārcis Leja; autors: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments

Latvijas iedzīvotājus sagaida uzlabots vēža skrīnings, personalizētāka medicīna, uzlabota piekļuve mērķterapijai, paliatīvajai aprūpei, un plašākas pacientu iespējas. Īpašā Eiropas Savienības finansētā projektā pēc atbilstošas izpētes ir atrasta virkne risinājumu izaicinājumiem vēža slimnieku aprūpē Latvijā. 8. – 9. martā projektā iesaistītie starptautiskie eksperti savas rekomendācijas prezentēja Latvijas veselības nozarē iesaistītajiem. Ieviešot šīs rekomendācijas, gaidāma vēža sloga mazināšanās Latvijā – labāki izdzīvotības rādītāji un labāka dzīves kvalitāte. 

Kopš 2022. gada sākuma Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras (IARC/WHO), Eiropas Vēža institūtu organizācijas (OECI) un Erasmus Universitātes Medicīnas centra (EMC) eksperti vairākkārt viesojušies Latvijā, lai izstrādātu īpaši Latvijai paredzētus rīcības plānus, stratēģiskos ceļvežus un praktiskus norādījumus par to, kā uzlabot dažādu vēža aprūpes elementu efektivitāti. Eiropas Komisija ir definējusi cīņu pret vēzi par savu galveno prioritāti veselības jomā. Uzlabojumus vēža jomā par prioritāti ir uzstādījusi arī Latvijas Veselības ministrija. 

Projektu “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā” Latvijā iniciējis un koordinē Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI). Vadoties pēc projektā iesaistīto starptautisko ekspertu ieteikuma, tika izveidota projekta Pārraudzības komiteja (Steering Committee). Tās sastāvā veselības ministres Līgas Meņģelsones vadībā strādājuši vairāku iesaistīto ministriju – Veselības, Izglītības un zinātnes, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un to pakļautības iestāžu, arī pacientu un citu institūciju pārstāvji. Tik daudzpusīga institucionālā iesaiste bijusi nepieciešama, jo visas šīs puses ir saistītas ar vēža aprūpes procesu uzlabošanu. 

Projekta ekspertīze ir sadalīta trīs vienlīdz būtiskās jomās, kurās uzlabojumi ieviešami savstarpēji sasaistīti. Pirmkārt, Latvijā ir nepieciešams ieviest efektīvu populācijā balstītu vēža reģistru. Ar šī reģistra palīdzību tiek aprēķināti un analizēti dati, kas raksturo vēža slogu un palīdz pieņemt lēmumus saslimšanas kontrolei – noteikt prioritātes, resursu sadali un izvērtēt vēža pacientu aprūpes progresu. Reģistra izveidē un uzturēšanā jāievēro starptautiski standarti, kas ļauj iegūt rādītājus, kuri ir salīdzināmi starptautiskā līmenī. Būtisks priekšnoteikums labi funkcionējošam vēža reģistram ir medicīnas iestāžu un speciālistu, kuriem šie dati ir jāievada, pilnīga iesaiste, nodrošinot datu pilnvērtīgu ievadi. “Bez vēža reģistra ar vēža aprūpi saistītos procesus nav iespējams uzlabot – mēs gluži vienkārši nezinām, ko ir jāuzlabo. Tāpēc tieši laba reģistra izveide ir pirmais un būtiskākais solis visu turpmāko rekomendāciju ieviešanai,” skaidro projekta līdzpriekšsēdētājs Latvijā, LU KPMI direktors, prof. Mārcis Leja. 

Banner 280x280

Otrkārt, Latvijā ir nepieciešams uzlabot vēža skrīninga efektivitāti. Iesaistītie starptautiskie eksperti norāda – pārdomāti organizēts vēža skrīninga ir izmaksu efektīvs. Arī šajā jomā nepieciešams nodrošināt sistemātisku, starptautiskiem standartiem atbilstošu skrīninga kvalitātes parametru reģistrāciju, turklāt tādā datu bāzē, kas ļautu šos datus sapludināt ar vēža reģistrā fiksētajiem. “Pateicoties Veselības ministrijas un tās pakļautības iestāžu – Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta – atsaucībai, jau šobrīd ir panākts būtisks progress šādas datu sistēmas plānošanā. Tagad mūsu uzdevums ir šādu reģistru izveidot un panākt, ka to izmanto visas iesaistītās organizācijas, pēc tam – sasniegt minimālos kvalitātes rādītājus, kas ir obligāts organizēta vēža skrīninga priekšnoteikums,” komentē prof. Mārcis Leja. 

Treškārt, Latvijai ir jāveic mērķtiecīgi soļi ceļā uz Visaptveroša Vēža centra un Visaptveroša vēža tīkla izveidi, kas iekļautos arī attiecīgajā Eiropas Vēža centru tīklā. Šāds centrs būtu uz vispusīgu sadarbību orientēta institūcija, kurā pacienti varētu saņemt ne tikai augstākās kvalitātes vēža ārstniecību un aprūpi, bet kurā koncentrētos arī visu iesaistīto organizāciju – pētniecības institūtu, universitāšu, laboratoriju - vēža pētniecības un izglītības procesi. Paralēli šajā laikā uzsākts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ceļš uz starptautiski akreditēta Vēža centra izveidi, un tas galarezultātā varētu kalpot par Visaptveroša Vēža centra kodolu. Savukārt Visaptveroša vēža tīkla izveide nozīmētu to, ka vienlīdz kvalitatīvu vēža ārstēšanu pacienti saņemtu ne tikai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet arī Liepājā, Daugavpilī un citās Latvijas slimnīcās.

autors: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments
Foto: Projekta vadītājs, Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras zinātnieks Andrē Karvalju (Andre Carvalho); autors: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments

Kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem rekomendāciju ieviešanā Latvijā iesaistītie eksperti norāda pašlaik zemo organizāciju sadarbspēju, kas saistīta ar veselības datu pieejamību klīniskā līmenī. “Latvijā ir prasmīgi speciālisti. Pozitīvi vērtējama “zaļā koridora” sistēma, kurā simptomātiskie pacienti saņem ārstēšanu ārpus gaidīšanas rindas. Lai uzlabotu vēža aprūpes efektivitāti, ārkārtīgi būtiski ir uzlabot datu aprites sistēmu un integrēt visus izstrādāto rekomendāciju elementus. Lai projekta rezultāti būtu ilgtspējīgi, ir svarīga vietējo ieinteresēto pušu apņēmība. Mēs redzam, ka Latvijas politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji ir gatavi mūsu sagatavotās rekomendācijas ieviest praksē, tādēļ raugāmies uz pozitīvu turpmāko attīstību,” padarīto komentē projekta vadītājs Andrē Karvalju (Andre Carvalho, IARC/WHO).

Projekta gaitā, ekspertiem regulāri komunicējot ar Latvijas veselības nozares speciālistiem, ekspertu sniegto rekomendāciju ieviešana praksē jau ir sākusies. Eiropas Komisija turpinās sekot rekomendāciju ieviešanas gaitai Latvijā.

Informatīvs skaidrojums organizāciju saīsinājumiem: 

Eiropas Vēža institūtu organizācija – OECI jeb Organisation of European Cancer Institutes, 

(Pasaules Veselības organizācijas) Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūra – IARC/WHO jeb International Agency for Research on Cancer of the World Health Organisation,

ERASMUS Universitātes Medicīnas centrs – EMC jeb Erasmus university Medical Center,

Eiropas komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts- DG REFORM jeb The Directorate-General for Structural Reform Support

Projekta norisi atbalsta Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instruments (TAI) un ir veikts sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu (DG REFORM).

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Tu mīli sauli, bet vai tā mīl tevi? Pārmērīgas sauļošanās ietekme uz ādu

Tu mīli sauli, bet vai tā mīl tevi? Pārmērīgas sauļošanās ietekme uz ādu

Arvien vairāk siltais laiks par sevi liek manīt, kas liek domāt par to, ka drīz jau varēsim sauļoties. Lai kā mums patiktu šis process, pārmērīga saules iedarbība ir būtisks faktors, kas izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanos jeb fotonovecošanos. Kā pasargāt sejas ādu no saules, zilās gaismas un apkārtējās vides piesārņojuma?

Aktuālie piedāvājumi

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips ir kļuvis īpaši iecienīts gan profesionālu sportistu, gan arī amatieru vidū. Tas ir praktiski nemanāms, tajā pašā laikā sniedz neatsveramu atbalstu, piedāvājot plašas iespējas gan traumu profilaksē, gan arī ārstēšanā. Uzlabo kustību brīvību kopā ar TONUS ELAST kinezioloģisko teipu! Konsultējies ar speciālistu, lai noskaidrotu, kā kinezioloģiskais teips var palīdzēt tavā ikdienā!

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika pēdējos gados ir kļuvusi populāra, un veiktie pētījumi un testi nepārtraukti pēta to efektivitāti un drošību. Tāpat arī tiek vērtēta kolagēna produktu ietekme uz ādas elastību, mitrināšanu un grumbu samazināšanos.

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Pēc smagas operācijas un ilgstošas rehabilitācijas Roberto Meloni ir atkal vesels, bet atzīst, ka daudzus mēnešus esot bijis ļoti norūpējies, vai spēs atkal normāli staigāt. Roberto stāsta par savu pieredzi, lietojot Latvijā ražotu produktu – Epsorīnu.

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: Acorus Balance Fiber – šķiedrvielu kompleksi tavai veselībai!

Testa rezultāti: Acorus Balance Fiber – šķiedrvielu kompleksi tavai veselībai!

Martā Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Dabas tēja" piedāvāja testēt "Acorus Balance Fiber" šķiedrvielu kompleksu.

Testa rezultāti: Līga Nature SPA Hialuronskābes serums intensīvai ādas mitrināšanai

Testa rezultāti: Līga Nature SPA Hialuronskābes serums intensīvai ādas mitrināšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Salons Līga" piedāvāja izmēģināt Hialuronskābes serumu ar dabīgu aktīvo vielu komponenti Pentavitin® intensīvai ādas mitrināšanai.

Testa rezultāti: “Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

Testa rezultāti: “Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

Aprīlī Medicine.lv sadarbīobā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvāja testēt uztura bagātinātāju “Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai.

Testa rezultāti: RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai "Liepa"

Testa rezultāti: RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar dabiskās kosmētikas zīmolu RUUTe® piedāvāja testēt sejas ādu attīrošo pieniņu "Liepa", kas domāts jebkuram sejas ādas tipam un ko var izmantot arī acu zonai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.

VC4 Baltijas vēnu klīnika, dr. Žoržs Žabūrs: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

VC4 Baltijas vēnu klīnika, dr. Žoržs Žabūrs: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Žoržs Žabūrs ir asinsvadu ķirurgs, asinsvadu ultrasonogrāfijas speciālists un flebologs. Pirmais Baltijā veicis vēnu operāciju, pielietojot hipnozi. Žoržs Žabūrs ir arī Latvijas Asinsvadu ķirurgu biedrības biedrs, Latvijas Flebologu biedrības biedrs, Eiropas Asinsvadu ķirurgu biedrības biedrs.