Latvijas vēža pacientu aprūpē gaidāmas pārmaiņas
Latvijas iedzīvotājus sagaida uzlabots vēža skrīnings, personalizētāka medicīna, uzlabota piekļuve mērķterapijai, paliatīvajai aprūpei, un plašākas pacientu iespējas. Īpašā Eiropas Savienības finansētā projektā pēc atbilstošas izpētes ir atrasta virkne risinājumu izaicinājumiem vēža slimnieku aprūpē Latvijā. 8. – 9. martā projektā iesaistītie starptautiskie eksperti savas rekomendācijas prezentēja Latvijas veselības nozarē iesaistītajiem. Ieviešot šīs rekomendācijas, gaidāma vēža sloga mazināšanās Latvijā – labāki izdzīvotības rādītāji un labāka dzīves kvalitāte.
Kopš 2022. gada sākuma Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras (IARC/WHO), Eiropas Vēža institūtu organizācijas (OECI) un Erasmus Universitātes Medicīnas centra (EMC) eksperti vairākkārt viesojušies Latvijā, lai izstrādātu īpaši Latvijai paredzētus rīcības plānus, stratēģiskos ceļvežus un praktiskus norādījumus par to, kā uzlabot dažādu vēža aprūpes elementu efektivitāti. Eiropas Komisija ir definējusi cīņu pret vēzi par savu galveno prioritāti veselības jomā. Uzlabojumus vēža jomā par prioritāti ir uzstādījusi arī Latvijas Veselības ministrija.
Projektu “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā” Latvijā iniciējis un koordinē Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI). Vadoties pēc projektā iesaistīto starptautisko ekspertu ieteikuma, tika izveidota projekta Pārraudzības komiteja (Steering Committee). Tās sastāvā veselības ministres Līgas Meņģelsones vadībā strādājuši vairāku iesaistīto ministriju – Veselības, Izglītības un zinātnes, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un to pakļautības iestāžu, arī pacientu un citu institūciju pārstāvji. Tik daudzpusīga institucionālā iesaiste bijusi nepieciešama, jo visas šīs puses ir saistītas ar vēža aprūpes procesu uzlabošanu.
Projekta ekspertīze ir sadalīta trīs vienlīdz būtiskās jomās, kurās uzlabojumi ieviešami savstarpēji sasaistīti. Pirmkārt, Latvijā ir nepieciešams ieviest efektīvu populācijā balstītu vēža reģistru. Ar šī reģistra palīdzību tiek aprēķināti un analizēti dati, kas raksturo vēža slogu un palīdz pieņemt lēmumus saslimšanas kontrolei – noteikt prioritātes, resursu sadali un izvērtēt vēža pacientu aprūpes progresu. Reģistra izveidē un uzturēšanā jāievēro starptautiski standarti, kas ļauj iegūt rādītājus, kuri ir salīdzināmi starptautiskā līmenī. Būtisks priekšnoteikums labi funkcionējošam vēža reģistram ir medicīnas iestāžu un speciālistu, kuriem šie dati ir jāievada, pilnīga iesaiste, nodrošinot datu pilnvērtīgu ievadi. “Bez vēža reģistra ar vēža aprūpi saistītos procesus nav iespējams uzlabot – mēs gluži vienkārši nezinām, ko ir jāuzlabo. Tāpēc tieši laba reģistra izveide ir pirmais un būtiskākais solis visu turpmāko rekomendāciju ieviešanai,” skaidro projekta līdzpriekšsēdētājs Latvijā, LU KPMI direktors, prof. Mārcis Leja.
Otrkārt, Latvijā ir nepieciešams uzlabot vēža skrīninga efektivitāti. Iesaistītie starptautiskie eksperti norāda – pārdomāti organizēts vēža skrīninga ir izmaksu efektīvs. Arī šajā jomā nepieciešams nodrošināt sistemātisku, starptautiskiem standartiem atbilstošu skrīninga kvalitātes parametru reģistrāciju, turklāt tādā datu bāzē, kas ļautu šos datus sapludināt ar vēža reģistrā fiksētajiem. “Pateicoties Veselības ministrijas un tās pakļautības iestāžu – Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta – atsaucībai, jau šobrīd ir panākts būtisks progress šādas datu sistēmas plānošanā. Tagad mūsu uzdevums ir šādu reģistru izveidot un panākt, ka to izmanto visas iesaistītās organizācijas, pēc tam – sasniegt minimālos kvalitātes rādītājus, kas ir obligāts organizēta vēža skrīninga priekšnoteikums,” komentē prof. Mārcis Leja.
Treškārt, Latvijai ir jāveic mērķtiecīgi soļi ceļā uz Visaptveroša Vēža centra un Visaptveroša vēža tīkla izveidi, kas iekļautos arī attiecīgajā Eiropas Vēža centru tīklā. Šāds centrs būtu uz vispusīgu sadarbību orientēta institūcija, kurā pacienti varētu saņemt ne tikai augstākās kvalitātes vēža ārstniecību un aprūpi, bet kurā koncentrētos arī visu iesaistīto organizāciju – pētniecības institūtu, universitāšu, laboratoriju - vēža pētniecības un izglītības procesi. Paralēli šajā laikā uzsākts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ceļš uz starptautiski akreditēta Vēža centra izveidi, un tas galarezultātā varētu kalpot par Visaptveroša Vēža centra kodolu. Savukārt Visaptveroša vēža tīkla izveide nozīmētu to, ka vienlīdz kvalitatīvu vēža ārstēšanu pacienti saņemtu ne tikai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet arī Liepājā, Daugavpilī un citās Latvijas slimnīcās.
Foto: Projekta vadītājs, Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras zinātnieks Andrē Karvalju (Andre Carvalho); autors: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments
Kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem rekomendāciju ieviešanā Latvijā iesaistītie eksperti norāda pašlaik zemo organizāciju sadarbspēju, kas saistīta ar veselības datu pieejamību klīniskā līmenī. “Latvijā ir prasmīgi speciālisti. Pozitīvi vērtējama “zaļā koridora” sistēma, kurā simptomātiskie pacienti saņem ārstēšanu ārpus gaidīšanas rindas. Lai uzlabotu vēža aprūpes efektivitāti, ārkārtīgi būtiski ir uzlabot datu aprites sistēmu un integrēt visus izstrādāto rekomendāciju elementus. Lai projekta rezultāti būtu ilgtspējīgi, ir svarīga vietējo ieinteresēto pušu apņēmība. Mēs redzam, ka Latvijas politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji ir gatavi mūsu sagatavotās rekomendācijas ieviest praksē, tādēļ raugāmies uz pozitīvu turpmāko attīstību,” padarīto komentē projekta vadītājs Andrē Karvalju (Andre Carvalho, IARC/WHO).
Projekta gaitā, ekspertiem regulāri komunicējot ar Latvijas veselības nozares speciālistiem, ekspertu sniegto rekomendāciju ieviešana praksē jau ir sākusies. Eiropas Komisija turpinās sekot rekomendāciju ieviešanas gaitai Latvijā.
Informatīvs skaidrojums organizāciju saīsinājumiem:
Eiropas Vēža institūtu organizācija – OECI jeb Organisation of European Cancer Institutes,
(Pasaules Veselības organizācijas) Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūra – IARC/WHO jeb International Agency for Research on Cancer of the World Health Organisation,
ERASMUS Universitātes Medicīnas centrs – EMC jeb Erasmus university Medical Center,
Eiropas komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts- DG REFORM jeb The Directorate-General for Structural Reform Support
Projekta norisi atbalsta Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instruments (TAI) un ir veikts sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu (DG REFORM).
