Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vizīte Nacionālajā psihiskās veselības centrā: sadarbības iespējas un kopīgi izaicinājumi
Šodien, 2025. gada 8. jūlijā Nacionālajā psihiskās veselības centrā (NPVC) notika nozīmīga tikšanās ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjiem, lai stiprinātu savstarpējo sadarbību un pārrunātu aktuālos izaicinājumus psihiskās veselības aprūpē.
NPVC valdes priekšsēdētāja Dr. Sandra Pūce, sagaidot viesus, uzsvēra, ka psihiatrijas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas: "Paldies ģimenes ārstiem par kuplo pārstāvniecību šajā tikšanās reizē. Šīs sarunas mērķis ir dalīties ar aktualitātēm un apliecināt mūsu gatavību sadarboties. Psihiskās veselības aprūpe pēdējos gados, īpaši kopš COVID-19 pandēmijas, ir būtiski mainījusies – pieprasījums pēc ambulatorajiem pakalpojumiem ir strauji pieaudzis. Esam periodā, kuru mums visiem jāpārdzīvo kopā. Tikai ciešā sadarbībā ar ģimenes ārstiem mēs varam nodrošināt pacientiem nepieciešamo palīdzību un attīstīt veselības aprūpes sistēmu kvalitatīvā virzienā." Viņa arī norādīja, ka NPVC ir gatavs dalīties savā pieredzē un atvērt dialogu par to, ko iespējams pārņemt no ģimenes ārstiem.
Asociāciju pārstāvēja ģimenes ārsti no dažādiem Latvijas reģioniem – no Rīgas, bet arī Rūjienas, Dagdas, Jēkabpils, Liepājas un citiem. Pārstāvji pauda vēlmi kopīgi atrast risinājumus, kā efektīvāk palīdzēt pacientiem, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu laikā pieaugošo pieprasījumu pēc ambulatorās psihiatrijas pakalpojumiem.
NPVC klīnikas “Pārdaugava” vadītājs dr. Elmārs Tērauds informēja par aktuālāko: “Vislielākais pieprasījums ambulatorajā psihiatrijā šobrīd saistās ar tā dēvētajām “modernajām diagnozēm” – piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD) pieaugušajiem, transseksuāliem traucējumiem un robežstāvokļa personības traucējumiem. Šo pacientu skaits arvien pieaug, radot papildu slodzi gan ārstiem, gan sistēmai kopumā. Savukārt stacionārā aprūpē pieprasījums ir mainīgs – dažkārt iestādes ir pārpildītas, citreiz pieejamas brīvas vietas. Taču kopumā jūtam, ka sabiedrībā pieaug vēlme saņemt psihiskās veselības pakalpojumus valsts apmaksātā kārtībā.
Nacionālajam psihiskās veselības centram šobrīd ir trīs ambulatorās struktūrvienības, un inovāciju ieviešanā ir spērti nozīmīgi soļi. Viena no būtiskākajām pārmaiņām – māsas un ārstu palīgi aizvien aktīvāk tiek iesaistīti ārstniecībā, īpaši stabilo pacientu aprūpē. Viņi var konsultēt, kā arī izrakstīt noteiktus kompensējamos medikamentus, tādējādi atslogojot ārstus un uzlabojot pakalpojumu pieejamību. Tāpat esam ieviesuši dežūrtālruni, kura numurs ir pieejams mūsu mājaslapā. Tas ir instruments, ar kuru var sazināties gan ģimenes ārsti, gan pacientu tuvinieki, lai saņemtu atbalstu un nepieciešamo informāciju. Vēl viena nozīmīga iniciatīva – psihiskās veselības skrīnings sievietēm pēcdzemdību periodā, kuru īstenojam jau vairākus gadus. Diemžēl šī programma vēl nestrādā tik efektīvi, cik mēs vēlētos – kapacitāte ir ierobežota, un laicīga konsultāciju nodrošināšana nereti ir izaicinājums.
Sadarbība ar ģimenes ārstiem jau ilgstoši ir bijusi veiksmīga – piemēram, izstrādājot klīniskos algoritmus un protokolus, kas atvieglo primāro aprūpi un palīdz savlaicīgi identificēt pacientus ar psihiskās veselības traucējumiem. Mēs arī esam izdevuši praktisku rokasgrāmatu par seksuālās veselības traucējumu ārstēšanu. Veselības ministrijas mājaslapā ir pieejami vairāki vizuālie algoritmi, tostarp katrā sadaļā vismaz viens algoritms pielāgots primārās aprūpes vajadzībām – ar praktiskiem piemēriem, kritērijiem, medikamentu izvēli un ārstēšanas taktiku. Šobrīd NPVC Metodiskā daļa strādā pie šo algoritmu atjaunošanas un paplašināšanas.
Runājot par jaunākajām ārstēšanas iespējām – Latvijā ir pieejamas vairākas inovatīvas metodes, kas daudzviet Eiropā vēl nav plaši pieejamas. Piemēram, mēs NPVC nodrošinām esketamīna terapiju – ātras iedarbības antidepresantu, kas tiek lietots degunā pūšama aerosola veidā. Šī ārstēšana ir pieejama ar konsilija lēmumu valsts apmaksātā kārtībā un ir efektīva terapeitiski rezistentas depresijas ārstēšanā.
Mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai pacientam psihiskās veselības aprūpe Latvijā būtu ne tikai pieejama, bet arī efektīva un uz attīstību vērsta.”
NPVC Zinātniskā institūta vadītāja, Dr. Liene Sīle informēja par institūta darbu, kurš pastāv vien pusotru gadu, bet jau ir sasniedzis ievērojamus rezultātus: “Viena no mūsu būtiskākajām kompetencēm ir spēja piesaistīt finansējumu ārpus valsts veselības budžeta. Apzinoties, ka veselības nozares finansējums būtiski nepalielināsies, bet pacientu vajadzības turpina augt, mums ir izdevies Latvijā realizēt vairākus inovatīvus projektus. Esam īstenojuši vairāk nekā desmit projektus, kuros vara sniegt pacientiem atmaksātus psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus. Esam arī pionieri inovatīvu risinājumu izstrādē, piemēram, mākslīgā intelekta rīku izstrādē pacientu triažēšanai – sistēma palīdz noteikt pacienta veselības stāvokļa steidzamību, nodrošinot mērķtiecīgāku palīdzību.
Tāpat izstrādājam un īstenojam digitālas ārstēšanas metodes, piemēram, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) programmu depresijas ārstēšanai interneta vidē. Šajā modelī pacients saņem strukturētu terapiju ar psihologa atbalstu – katru nedēļu viņi sazinās, pārskata progresu, un rezultātā nav jāgaida mēnešiem ilgi, lai uzsāktu ārstēšanu. Vidēji šos pakalpojumus iespējams uzsākt nedēļas laikā. Institūta pārziņā ir arī populācijas veselības datu ieguve, kā arī metodisko centru funkciju stiprināšana. Mēs bijām pirmie, kas uzsāka šādu centru izveidi Latvijā, un joprojām īstenojam projektus gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Viena no mūsu svarīgākajām iniciatīvām ir saistīta ar psihiatrijas finansēšanas modeļa pārveidi Latvijā – šim darbam esam saņēmuši gan Ministru kabineta deleģējumu, gan attiecīgu finansējumu. Rudenī plānojam sākt pirmo ārstu palīgu apmācību specializācijā "psihiskā veselība", kas būs nozīmīgs solis kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanā.“
Dr. Sīle ir īpaši lepna par sadarbību ar Nacionālo Veselības dienestu un Veselības ministriju, kas ļāvusi Latvijā ieviest mūsdienīgas ārstniecības metodes. Piemēram: mobilās komandas izveidi pieaugušo psihiatrijā. Komanda sastāv no ārsta palīga un šofera, kuri dodas pie pacientiem uz mājām. Šis pakalpojums paredzēts pacientiem ar smagiem psihotiskiem traucējumiem, kuri bieži vien nespēj paši ierasties ārstniecības iestādē. Tiek izslēgti demences gadījumi, jo tiem ir cita aprūpes specifika. Komanda var sniegt nepieciešamo palīdzību – kontrolēt zāļu lietošanu, veikt injekcijas vai lemt par nepieciešamību atgriezt pacientu uz ārstēšanu stacionārā. Šis pakalpojums īpaši palīdz pacientiem, kuri savu psihiskā stāvokļa dēļ baidās iziet no mājas vai pārcieš akūtas epizodes. Šo pakalpojumu nozīmē psihiatrs, kurš strādā NPVC un pakalpojuma teritorija ir Rīga un līdz 60 km ārpus Rīgas.
Otrs būtisks projekts ir agrīnās intervences programma pacientiem, kuriem diagnosticēta pirmā psihotiskā epizode. Šis pakalpojums palīdz ne tikai pacientam, bet arī viņa tuviniekiem – ģimenes locekļiem tiek sniegts emocionāls un informatīvs atbalsts. Programmā iesaistītie koordinatori aktīvi uzrauga blakņu parādīšanos, ārstēšanas efektivitāti un palīdz uzturēt kontaktu ar aprūpes sistēmu.
Sākumā mums bija vīzija, ka pacientu uzņemšana un uzraudzība notiks divu nedēļu laikā – šobrīd redzam, ka programma ir pilnvērtīgi uzsākta un darbojas. Pagājušajā gadā no paredzamajiem ~120 gadījumiem Latvijā, 94 pacienti pabeidza programmu. Šis pakalpojums ir pieejams visā Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Strenčos un Rīgā.
Liene Sīle: “Svarīgi uzsvērt: mēs negaidām, kad pacients pats izlems, ka viņam atkal nepieciešama palīdzība – mēs paši aktīvi sazināmies ar viņu, aicinām uz ārstēšanu, esam viņa pusē, kad viņš ir krīzē. Atsaucība ir augsta, un tas liecina par to, ka šis darbs ir vajadzīgs un jāturpina.”
Dr. Jeļena Vrubļevska, pārstāvot metodiskās vadības daļu, uzsvēra nepieciešamību pēc vienotas pieejas visās ārstniecības iestādēs: “Metodiskās vadības daļa ir daļa no Nacionālā psihiskās veselības centra zinātniskā institūta, un tā darbojas ciešā sadarbībā ar visām Latvijas slimnīcām. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt vienotu pieeju ārstniecības standartiem psihiskās veselības aprūpē, izmantojot pieredzi, ekspertīzi un profesionālo sadarbību visā valstī. Katra darba uzdevuma veikšanai mēs piesaistām ekspertus – ne tikai no Rīgas, bet no visas Latvijas. Mēs esam izveidojuši skaidru un caurspīdīgu ekspertu atlases sistēmu ar noteiktiem kritērijiem: prasības ietver gan pieredzi praksē, zinātniskas publikācijas, pārzināšanu par jaunākajiem starptautiskajiem risinājumiem, gan arī reputāciju un profesionālo aktivitāti. Šāda pieeja ļauj mums veidot kvalitatīvus, uz pierādījumiem balstītus materiālus. Pirms iesniegt gala produktus Veselības ministrijai, mēs tos vienmēr saskaņojam ar nozaru asociācijām un kolēģiem. Katrs izstrādātais materiāls noslēdzas ar skaidru praktisku nodevumu – dokumentu, vadlīnijām vai rīku ārstniecības darbiniekiem.
Viens no lieliskiem piemēriem ir recepšu algoritmu izstrāde māsām. Mūsu mērķis bija ne tikai sniegt juridisku pamatu darbībām, bet arī veicināt izpratni – kāpēc tiek izrakstīts konkrēts medikaments, kādas ir iespējamās blakusparādības un kā novērtēt pacienta psihisko stāvokli ikdienā. Šajās apmācībās piedalījās māsas no visas Latvijas, un atsaucība bija ļoti augsta. Apmācības notika hibrīdformātā, nodrošinot pieejamību dažādos reģionos.
Kopā ar kolēģiem esam izstrādājuši vienotus pacientu apskates protokolus psihiatriskajiem stacionāriem. Šobrīd šie protokoli tiek pilotēti visās slimnīcās, un rudenī plānojam tos pārrunāt, lai saskaņotu gala versiju ieviešanai praksē. Šajā darbā aktīvi iesaistījās arī māsas, īpaši no neiroloģiskajām un psihiskās veselības iestādēm, izrādot lielu ieinteresētību un profesionalitāti. Pacientu aprūpes dokumentācijas izstrādē tieši trīs māsas ir devušas būtisku ieguldījumu, par ko esam saņēmuši arī atzinīgus komentārus no kolēģiem."
Tikšanās noslēgumā Dr. Tērauds informēja, ka no šīs vasaras mainās interpretācija – psihiatrs kā tiešās pieejamības speciālists. Jā, tiešās pieejamības, bet ar nosacījumu, ka cilvēkam ir psihiska diagnoze. Dr. Tērauds: “Tādēļ pirmreizējām konsultācijām pie psihiatra mēs aicinām pacientus ierasties ar ģimenes ārsta norīkojumu. Bet, ja pacients jau iepriekš ir bijis psihiatra aprūpē, īpaši stacionārā, šis nosacījums nav tik strikti piemērojams. Tāpat mums ir lūgums ģimenes ārstiem – nu nepaslinkojiet, nosūtījuma formā mēs vēlētos redzēt nevis specifiskus psihiatrijas terminus, bet īsu, saprotamu aprakstu par pacienta līdzšinējo ārstēšanu, iespējamajiem riska faktoriem, dzīves krīzēm vai citām būtiskām mijiedarbībām, kas varētu ietekmēt viņa psihisko veselību. Vēlos arī atgādināt, ka ģimenes ārsti var un ir tiesīgi izrakstīt kompensējamos medikamentus noteiktām psihiskās veselības diagnozēm.”
Šī tikšanās bija nozīmīgs solis uz savstarpējas sapratnes un ilgtermiņa sadarbības stiprināšanu starp Nacionālo psihiskās veselības centru un ģimenes ārstiem. Abu pušu kopīgā vēlme uzlabot psihiskās veselības aprūpi Latvijā ļauj cerēt uz pozitīvām pārmaiņām gan pacientiem, gan ārstiem.
