Latvijas ekoprodukts
Pašu dārzu bagātība. Kur tas laiks, kad paši visu izaudzējām savā dārziņā! Varēja tik pieskriet pie dobes, noraut gurķi, izraut burkānu un klāt saraut dilles.
Kur tad vēl pašu audzētās zemenes, avenes, upenes, jāņogas... Tas viss bija un ir dzīvības sulas pilns. Būtu grēks sūdzēties, ka šobrīd kaut kā trūktu, jo veikalu plaukti bagātīgi piekrauti ar krāsainiem un spīdīgiem, bet diemžēl ne aromātiskiem un garšīgiem, svešās zemēs audzētiem augļiem, dārzeņiem un ogām. Kāpēc cilvēki izvēlas šīs spilgtās butaforijas jeb kāpēc ir vērts ēst bioloģiskā saimniecībā audzētus produktus?
Dabīgā vērtība
Lai saprastu, kāpēc ir vērts pirkt Latvijā bioloģiskajās saimniecībās audzētus dabiskus produktus, jāzina, ka ir būtiska atšķirība šo augu izcelsmē no tās, ko ieved un audzē konvencionālajā saimniecībās. Ja runa ir par bioloģisko pārtiku, tad skaidrs, ka viss audzēts tīrā vidē un iegūto galaproduktu cilvēks var pilnvērtīgi izmantot. Proti – gurķis nav jāmizo, lai ēdot neuzņemtu dažādas veselībai kaitīgās vielas, kas galvenokārt sakrājas auga miziņā, vai ābols stipri jāberž, lai dabūtu nost spīdīgo un nedaudz lipīgo apvalciņu. Viss ir audzēts dabīgos apstākļos, neizmantojot lauksaimniecības ķimikālijas. Tāpēc ar dažādiem kaitēkļiem – gan slimībām, gan nezālēm, gan kukaiņiem – zemnieki cīnās ar dabiskām metodēm. Bieži tas ir dārgi un varbūt pat ne tik finansiāli izdevīgi. Kaitēkļu apkarošanai bioloģiskais lauksaimnieks izmanto dabīgos kaitēkļu ienaidniekus: viņš rūpējas, lai saimniecībā būtu daudz putnu būrīšu, mārīšu, zirnekļu, iegādājas trihodermīnu – nelielus kukainīšus, kas parazitē augļu koku kaitēkļos. Ja tas nelīdz, laukus apstrādā ar dabīgi iegūtiem līdzekļiem, kas šos kaitēkļus aizbaida. Kad attiecīgais augs izaudzis, tas satur daudz vitamīnu, minerālvielu un citas vērtīgās uzturvielas. Turklāt ir ar brīnišķīgu īstu smaržu. Savukārt intensīvās lauksaimniecības ražošanā galvenais mērķis ir izaudzēt pēc iespējas lielāku ražu maksimāli īsā laikā. Lai to panāktu, talkā tiek ņemtas cilvēkam ne īpaši draudzīgas metodes, galvenokārt dažādas ķīmiskas vielas, kas ne vien iznīcina kaitēkļus, bet arī stimulē augu augšanu. Rezultātā augi ir ar krietni mazāk izteiktu garšu un smaržu, taču ļoti skaisti, kas piesaista pircēja acis.
Ziemas krājumiem
Praktiski visi augļi, ogas un dārzeņi satur vitamīnus un minerālvielas, īpaši C vitamīnu, kas ir pirmais vairogs cīņā ar saaukstēšanās slimībām drēgnajā rudens un ziemas periodā. Vislabāk visu ēst svaigā veidā, taču cik tad ilgi? Nereti jau pēc pāris dienām daļa ražas ir apkaltusi, sažuvusi un ne pārāk garšīga. Tāpēc ir vairāki risinājumi!
Kaltēšana. Lai arī žāvēšanas procesā augos strauji samazinās C vitamīna daudzums, šis tomēr ir viens no labākajiem veidiem, kā vērtīgos produktus glabāt. Varētu teikt, ka šāds produkts ir minerālvielu koncentrāts, jo ūdens kaltētos produktos saglabājas vairs apmēram 20%. Līdz ar to šī vairs nav piemērota vide dažādiem mikroorganismiem. Kā vienīgo mīnusu varētu minēt to, ka produkti kļūst brūngani. Ziemas periodā ieteicams izmantot kaltētas ogas (zemenes, avenes, upenes, pīlādžus, aronijas, mellenes, brūklenes, dzērvenes), augļus (ābolus, bumbierus, rabarberus, plūmes, ķiršus) un dārzeņus (burkānus, bietes, sīpolus, ķiplokus), kā arī sēnes. To visu var ēst tāpat vien, pievienojot ikdienas tējai vai gatavojot maltīti – zupu, mērci, ķīseli utt.
Saldēšana. Galvenais ir iegūto ražu sasaldēt ātri, lai tajā pēc iespējas mazāk zustu tik svarīgais C vitamīns. Šādi var sagatavot gandrīz visas ogas un sēnes. Jāpiebilst, ka, tāpat kā kaltēšana, arī saldēšana ir vērtīgs glabāšanas veids dažādiem garšaugiem. Saldētus produktus ir nepieciešams atkausēt īsi pirms gatavošanas, lai nezustu to uzturvērtība.
Sulu iegūšana. Sulas ir labs produkts gan veselības profilaksē, gan ārstējoties. Taču vislabākās ir svaigi spiestās. Ziemai gatavotās sulās, pirmkārt, vairs nav vērtīgo balastvielu, kas ir svaigos, kaltētos vai saldētos augos. Otrkārt, lai dabīga sula uzglabātos ilgāk par pāris dienām, to līdz konkrētai temperatūrai nepieciešams karsēt, kas samazina vitamīnu daudzumu, un pievienot konservējošas vielas, parasti – cukuru. Būtisks mīnuss – atverot dabīgi iegūtu sulu, ir ļoti īss realizācijas termiņš. Taču, no otras puses, šis var būt kā lakmusa papīriņš – ja atvērta sula ilgi glabājas, tā ir bagāta ar dažādām piedevām – konservantiem, stabilizētājiem, krāsvielām, aromātvielām utt. Līdz ar to nebūt nav veselīgs produkts. Svarīgi zināt, ka dabīga sula parasti ir ar nogulsnēm vai duļķēm.
Ievārījumu gatavošana. Lai arī zapte ir gards produkts, tas nav īpaši veselīgs. Tomēr... gatavots no bioloģiskā saimniecībā audzētām ogām, ievārījums var būt ļoti aromātisks. Gatavošanās procesā – vārot un pievienojot konservējošo vielu cukuru – strauji noārdās ogās esošais C vitamīns. Ieteikums izvēlēties ievārījumus, kuru krāsa ir pēc iespējas tuvāka dabīgai ogu krāsai vai tādus, kuri gatavoti pēc speciālām, uzturvērtību saglabājošām metodēm!
Latvijas ekoprodukts, LBLA
fragments no raksta, kas bija publicēts žurnālā Veseība, 2007.gadā