Latvijā veikta Baltijā pirmā muguras smadzeņu stimulācijas operācija
2010. gada 20. decembrī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā notika Latvijā un Baltijā pirmā muguras smadzeņu stimulācijas operācija, kas ir viena no efektīvākajām pasaulē plaši lietotajām metodēm hronisko sāpju ārstēšanā pie noteiktām indikācijām.
Operācijas laikā pacientei ar ilgstošu pēctraumatisko sāpju sindromu tika veikta muguras smadzeņu stimulatora implantācija. Muguras smadzeņu stimulācija ir metode, ar kuras palīdzību muguras smadzenēm tiek pievadīti zemas voltāžas elektriski impulsi, kas tajās nomāc sāpju sajūtu pārvadīšanu (veic sāpju modulāciju).
2011. gada 7. februārī plkst. 14.00 Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā notiks preses konference, kurā piedalīsies arī paciente, kurai tika veikta šī Latvijai unikālā operācija.
Pacientei hroniskas spēcīgas sāpes bija vairāk nekā 8 gadus – jau no 16 gadu vecuma, kad meitene cieta autoavārijā. Lai varētu izturēt mokošas sāpes labajā kājā, viņa saņēma narkotiskus sāpju remdinošus līdzekļus.
Preses konferencē piedalīsies:
Dr. Vitolds Jurkevičs, TOS valdes priekšsēdētājs
Dr. Iveta Golubovska, anestezioloģe, algoloģe (sāpju speciālists), pacientes ārste
Dr. Aleksejs Mišcuks, anesteziologs, algologs, pacientes ārsts
Dr. Sarmīte Skaida, narkoloģe
Paciente L.S. 25 g.v.
Pasākumā uzzināsiet pirmās smadzeņu stimulācijas operācijas rezultātus pacientes un ārstu skatījumā, tiks aplūkota sāpju problēmas izplatība Latvijā, metodes piedāvātās iespējas un citi ar hroniskām sāpēm saistīti jautājumi.
Tikšanās vieta: Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas administrācijas korpuss, 2. stāvs. Lūdzu, sekojiet norādes zīmēm.
Par hroniskām sāpēm
Hroniskās sāpes ir visas Eiropas problēma: 19% populācijas cieš no hroniskajām sāpēm. Apmēram 10% pacientu, kuri cieš no stiprām hroniskām sāpēm, kuras pilnīgi izmaina viņu dzīvi, var palīdzēt muguras smadzeņu stimulācijas (MSS) metode.
No hroniskām sāpēm Latvijā visbiežāk cieš sievietes (68%), vidējais šo pacientu vecums ir 59 gadi, tātad darbspējīgā vecumā. Visbiežāk sāpes ir ilgstošas, vidēji 10,5 gadus. Gandrīz 1/5 no visiem pacientiem vairāk nekā 20 gadus ir jāsadzīvo ar hroniskajām sāpēm.
Hroniskas sāpes rada ne tikai nopietnas sociālas, psiholoģiskas un ekonomiskas sekas katram sirdzējam, bet arī nopietnu slogu veselības aprūpes sistēmai. Hroniskas sāpes ievērojami pasliktina slimnieku dzīves kvalitāti: 61% hronisko sāpju Latvijas pacientu jūtas pastāvīgi noguruši, 43% - bezpalīdzīgi, 12% - diagnosticēta depresija un 25% bijušas pat suicidālas domas sāpju dēļ.
Pēc Latvijas Sāpju izpētes biedrības datiem, Latvijā varētu būt nepieciešamas 10 līdz 15 neirostimulatoru implantācijas gadā.
Laura Zvirbule
Divi gani – sabiedriskās attiecības
