Latvijā veikta Baltijā pirmā muguras smadzeņu stimulācijas operācija

2010. gada 20. decembrī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā notika Latvijā un Baltijā pirmā muguras smadzeņu stimulācijas operācija, kas ir viena no efektīvākajām pasaulē plaši lietotajām metodēm hronisko sāpju ārstēšanā pie noteiktām indikācijām.

Operācijas laikā pacientei ar ilgstošu pēctraumatisko sāpju sindromu tika veikta muguras smadzeņu stimulatora implantācija. Muguras smadzeņu stimulācija ir metode, ar kuras palīdzību muguras smadzenēm tiek pievadīti zemas voltāžas elektriski impulsi, kas tajās nomāc sāpju sajūtu pārvadīšanu (veic sāpju modulāciju).

2011. gada 7. februārī plkst. 14.00 Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā notiks preses konference, kurā piedalīsies arī paciente, kurai tika veikta šī Latvijai unikālā operācija.

Pacientei hroniskas spēcīgas sāpes bija vairāk nekā 8 gadus – jau no 16 gadu vecuma, kad meitene cieta autoavārijā. Lai varētu izturēt mokošas sāpes labajā kājā, viņa saņēma narkotiskus sāpju remdinošus līdzekļus.

Preses konferencē piedalīsies:
Dr. Vitolds Jurkevičs, TOS valdes priekšsēdētājs
Dr. Iveta Golubovska, anestezioloģe, algoloģe (sāpju speciālists), pacientes ārste
Dr. Aleksejs Mišcuks, anesteziologs, algologs, pacientes ārsts
Dr. Sarmīte Skaida, narkoloģe
Paciente L.S. 25 g.v.

Pasākumā uzzināsiet pirmās smadzeņu stimulācijas operācijas rezultātus pacientes un ārstu skatījumā, tiks aplūkota sāpju problēmas izplatība Latvijā, metodes piedāvātās iespējas un citi ar hroniskām sāpēm saistīti jautājumi.

Tikšanās vieta: Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas administrācijas korpuss, 2. stāvs. Lūdzu, sekojiet norādes zīmēm.

Par hroniskām sāpēm
Hroniskās sāpes ir visas Eiropas problēma: 19% populācijas cieš no hroniskajām sāpēm. Apmēram 10% pacientu, kuri cieš no stiprām hroniskām sāpēm, kuras pilnīgi izmaina viņu dzīvi, var palīdzēt muguras smadzeņu stimulācijas (MSS) metode.

No hroniskām sāpēm Latvijā visbiežāk cieš sievietes (68%), vidējais šo pacientu vecums ir 59 gadi, tātad darbspējīgā vecumā. Visbiežāk sāpes ir ilgstošas, vidēji 10,5 gadus. Gandrīz 1/5 no visiem pacientiem vairāk nekā 20 gadus ir jāsadzīvo ar hroniskajām sāpēm.

Hroniskas sāpes rada ne tikai nopietnas sociālas, psiholoģiskas un ekonomiskas sekas katram sirdzējam, bet arī nopietnu slogu veselības aprūpes sistēmai. Hroniskas sāpes ievērojami pasliktina slimnieku dzīves kvalitāti: 61% hronisko sāpju Latvijas pacientu jūtas pastāvīgi noguruši, 43% - bezpalīdzīgi, 12% - diagnosticēta depresija un 25% bijušas pat suicidālas domas sāpju dēļ.

Pēc Latvijas Sāpju izpētes biedrības datiem, Latvijā varētu būt nepieciešamas 10 līdz 15 neirostimulatoru implantācijas gadā.

Laura Zvirbule

Divi gani – sabiedriskās attiecības

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta.

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.