2001. gadā Latvijā bija apmēram 30 000 cukura diabēta slimnieku. Ar katru gadu šis skaits arvien strauji palielinās. 60–70 procentiem no šiem pacientiem ir diabētiskas pēdas deformācijas – veidojas čūlas, tās slikti dzīst, un, laikus ar šo problēmu necīnoties, pacienti var nonākt tik tālu, ka viņiem ir jāamputē kājas pirksti vai pat pēda. Pēdas ortopēdijas centrs izmanto CadCam sistēmu, lai cīnītos ar šo problēmu. Mūsu mediķu sasniegumus ir novērtējuši pasaules protezētāji ortozētāji.

   Diabētiskās pēdas problēmas. Cukura diabēta slimniekiem bojājas sīkie asinsvadi un nervi un līdz ar to kājas netiek pietiekami apasiņotas. Pie mazākās traumas, pie mazākā noberzuma var izveidoties čūlas, kājas pieņem īpatnēju formu, stāsta Iveta Spodriņa. Protezētāji un ortozētāji lieto dažādas metodes, lai atslogotu neiropātisko, diabētisko pēdu. Ir dažādi soļi, lai samazinātu iespēju veidoties šīm diabētiskajām, neiropātiskajām čūlām. Taču patlaban lietotās metodes pilnībā neatrisina visas problēmas, ar ko saskaras diabēta slimnieki. Diabētiskās pēdas mēdz kombinēties ar pēdas formas problēmām, izraisot dažādas pēdu deformācijas, t.sk. var rasties pirkstu deformācijas – tā dēvētie greizie pirksti u.c. Pēdas ortopēdijas centrs piedāvā CadCam sistēmu – proti, katram centra pacientam tiek izstrādāta individuāla zole, kas rūpējas, lai netiktu noslogota tā pēdas daļa, kur slimniekam ir čūla. Ja cilvēkam čūla ir priekšējā pēdas daļā, tad uztaisa zolīti, kur nav jābalstās uz šīs daļas. Tā vieta, kur ir čūla, netiek noslogota. Ja čūla ir, piemēram, papēdī, tad balstās vairāk uz pirkstgalu, bet papēdis apavam ir caurs – tā īsumā varētu raksturot šīs unikālās sistēmas galaproduktu. Sākotnējā fāzē pacientam veic trīsdimensiju datordiagnostiku, kurā tiek izmantots firmas PedCad svītru projektors un analizēšanas programma. Tā tiek radīts precīzs pēdas velves trīsdimensiju attēls – pamats precīzai zolītes un ortopēdiskā apava izgatavošanai. Šī informācija tiek ievadīta disketē, ko savukārt ievieto frēzmašīnā, un pēdējā precīzi atkārto speciālista konstruētās zoles līnijas. Kad zole ir izgatavota, apavā ievieto speciālus sensorus, kuri analizē izgatavotas zoles atbilstību esošās problēmas novēršanai, stāsta Iveta Spodriņa. Šī speciālā zole tiek ielikta apavā. Tas var nebūt speciāli pagatavots apavs, bet gan vienkārši pirkts veikalā. Vienīgais priekšnoteikums – tam jābūt dziļākam, lai tajā varētu ievietot individuāli gatavoto zoli. Atzīst par vienkāršu, bet efektīvu sistēmu. Trīsdimensiju mērīšanas metode diabētiskajām čūlām tiek izmantota kopš 2001. gada janvāra. Iegūtie mērījumu rezultāti liecina, ka čūlu platums ir no 15 līdz 30 milimetriem, dziļums – no 6 līdz 18 milimetriem un laukums – no 225 līdz 750 kvadrātmilimetriem. 19 no apsekotajiem pacientiem bija pēdas velves deformācijas – šie pacienti ejot min uz pēdas ārējās malas, lai pasargātu iekšējo malu. Diabētam ir raksturīgi, ka pēda zaudē velvi. Cukura diabēta slimnieki nejūt savas kājas – kurpe berž, bet viņi nejūt, tāpēc arī čūlas ļoti slikti dzīst. "15 mēnešu laikā tika izmeklēti 36 pacienti ar diabētiskām, neiropātiskām pēdām un čūlām, mēs ieguvām eksaktus datus par čūlas lielumu, dziļumu un atrašanās vietu un diabētiskās pēdas deformācijas veidu. Visi šie objektīvie dati palīdzēja izveidot precīzas individuālās ieliekamās zoles," stāsta I. Spodriņa.  Individuālās zolītes atslodze pasargā no čūlu progresijas un bojājumiem un novērš diabētisko, neiropātrisko čūlu atkārtošanos. Ģimenes ārsti ir kūtri. Šī sistēma ir atzīta par vienkāršu un efektīvu, taču ne jau visi Latvijas ģimenes ārsti, kuru aprūpē ir cukura diabēta slimnieki, ir par to dzirdējuši, lai gan, kā norāda Spodriņa, par CadCam ir lasīti referāti un bijušas publikācijas plašsaziņas līdzekļos. "Dažos gadījumos ārsti, ja arī ir dzirdējuši par šo sistēmu, tad veiksmīgi par to aizmirsuši, ja šī informācija viņiem tajā brīdī nav bijusi aktuāla," teic I. Spodriņa. Daļa ģimenes ārstu tomēr baidās sūtīt savu pacientus uz ortopēdijas centru. Dažos gadījumos ir vainojama nepārdomātā Latvijas veselības aprūpes sistēma – ārsts vienkārši baidās, ka, nosūtot pacientu uz centru, atkal radīsies pamatīgs robs budžetā. I. Spodriņa atgādina – ģimenes ārstam pacients uz centru jāsūta, līdzko konstatēts, ka viņam ir problēmas ar kājām. "Šis ir tas gadījums, kad par agru atsūtīt nevar," norāda Spodriņa. Proti, nevajagot gaidīt, kad cukura diabēta slimniekam izveidojas čūlas. Un nekādā gadījumā – līdz brīdim, kad pacienta problēmu vienīgais atrisinājums būs pirkstu vai pat pēdas amputācija. Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc CadCam sistēmas radītajām individuālajām zolēm ir ļoti liels. Tās atvieglo pacientu dzīvi iedzimtas un iegūtas posttraumatiskas pēdas deformācijas gadījumos, mazina soļa triecienu pacientiem pēc gūžas endoprotezēšanas, mugurkaula slimībām utt. Īpaši lielu interesi izrāda sportisti – uz Latvijas ortopēdijas centru pasūtīt individuālās zoles devies ne viens vien Latvijā slavens hokejists, futbolists un vieglatlēts. Tajos sporta veidos, kur visu izšķir sekundes desmitdaļas, ir ļoti būtiski, lai sportistam būtu individuāla zole. Latviešu triumfs Argentīnā. Pērn oktobrī Iveta Spodriņa kopā ar kolēģiem Gunu Krūmiņu un prof. Mārci Krūmiņu devās uz Argentīnas galvaspilsētu Buenosairesu, uz Latīņamerikas ISPO kongresu. ISPO – starptautiska organizācija, kas apvieno protezētājus un ortozētājus. Šajā kongresā trijotne no Latvijas prezentēja CadCam sistēmas izmantošanu kā vienu no diabētiskās pēdas ārstēšanas metodēm. Interese bija milzīga: tās rezultātā tobrīd, kad latvieši veica savu priekšlasījumu, organizētājiem nācās pat aizslēgt zāles durvis, jo krietnai daļai interesentu aptrūkās vietas. Lai arī CadCam ideja ir salīdzinoši vienkārša, to neizmanto daudzās valstīs. "To izmanto Japānā, Kanādā, ASV. Atšķirība ir tāda, ka mūsu zoles pacientam izmaksā apmēram 30 latu, dažreiz arī dārgāk, ja gadījums ir sarežģīts, taču, piemēram, ASV tas jau maksā 500 dolāru,» stāsta Spodriņa. Kongresā bija ieradušās tikai divas Eiropas valstu delegācijas – protezētāji ortozētāji no Lielbritānijas un Latvijas pārstāvji. "Mēs viņiem bijām īsta eksotika," atceras Spodriņa. Kongresa organizētāji pat speciāli meklējuši tādu retumu kā Latvijas valsts karogs. Un atraduši arī! Spodriņa ar gandarījumu atceras Argentīnā pavadīto laiku. Iepriekš viņai esot šķitis, ka daudzu miljonu pilsētā valdīs kņada, troksnis un viss notiks haotiskā steigā, bet tagad esot jāatzīst, ka Buenosairesā mīt ļoti pieklājīgi, klusi cilvēki. Varot tikai apbrīnot kārtību un tīrību, kas valda šajā Latīņamerikas valsts galvaspilsētā! Spodriņa sajūsminās arī par pašiem argentīniešiem – tie esot ļoti jauki un uzticīgi cilvēki. Piemēram, ierodoties viesnīcā, izrādījies, ka rēķins par viesnīcu jau samaksāts. Maksātāja, kādas firmas pārstāve, bijusi atstājusi tikai zīmīti: lai delegāti, ja vien viņiem esot laiks, ienākot pie viņas birojā. Viņiem tur parādoties, sieviete izrādījusi neviltotu prieku par tālo zemju pārstāvju ierašanos, un naudas lietas – tās bijušas tikai tā, starp citu. Spodriņa ar apbrīnu atceras argentīniešu tango dejotājus – šiem cilvēkiem esot iedzimta grācija un apbrīnojamas kustības, kuras baltieši tik vienkārši nevarot apgūt.  

                                                                                                                                                                                                                                     Līga Akmene