Foto: Stock.XCHNG

Dr. VLADISLAVS SEMEŅUKS
* Sertificēts ķirurgs, flebologs, proktologs un asinsvadu ultrasonodoplerogrāfijas metodes speciālists.
* Pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātē.
* Rūpējoties par savām vēnām, Vladislavs cenšas pēc iespējas vairāk staigāt un uz darba vietu piektajā stāvā nebrauc ar liftu, bet kāpj kājām.

Tavs darbs lielākoties norit sēdus vai stāvus, un vakarā konstatē, ka tavas glītās augstpapēžu kurpītes, kas no rīta bija brīvi uzvelkamas, pēkšņi sākušas spiest. Kājas uzpampušas kā bluķi un smagas kā svins. Ārsts saka: vainīgas vēnas.

– Bet katrai sievietei taču pēc darba ir mazliet uztūkušas un nogurušas kājas!
– Izteikts kāju pietūkums vakaros, spiedoša sajūta kājās, sāpes un pat krampji apakšstilbu muskuļos ir pirmās pazīmes, ka tavas vēnas sadumpojušās un prasa tām pievērst uzmanību. Nereti šiem simptomiem pievienojas arī pastiprināts vēnu zīmējums. Tiesa, bieži vēnu tīklojums nemaz nav redzams, taču nepatīkamās sajūtas kājās tomēr ir.

Kāpēc īsti pēc garas darbdienas vai ilgstošas ceļošanas pietūkst kājas, īpaši karstā laikā? Mūsu organismā ir divu veidu asinsvadi – artērijas un vēnas. Pa artērijām asinis no sirds plūst uz audiem, bet pa vēnām tās no audiem atgriežas atpakaļ sirdī, tādējādi, asinīm plūstot pa kāju vēnām, tās virzās pretēji gravitācijai. Vēnu asinsvados asins plūsmu nodrošina vēnu vārstuļi – tie rūpējas par to, lai asinis plūstu tikai augšupejošā virzienā. Ja vēnu vārstulis nefunkcionē, augšupejošās asinis gravitācijas spēka ietekmē sāk plūst uz leju, krājas un stiepj vēnu sieniņas, līdz ar to rodas varikozas vēnas, kāju pietūkums, smaguma sajūta.

– Un kas var izraisīt vēnu vārstuļa slinkumu?
– Asinis pa vēnām plūst no perifērijas uz augšu – no kājām uz sirdi, pārvarot zemes pievilkšanas jeb gravitācijas spēku. To pārvarēt palīdz muskuļu sūkņi. Kad tu kusties – ej vai skrien –, darbojas kāju muskuļi, kas palīdz asinis pumpēt uz augšu. Bet, ja ilgstoši sēdi vai stāvi, šie muskuļi, kas pilda arī tādas kā sūkņa funkcijas, netiek nodarbināti. Asinis augšup tiek pumpētas tikai ar sirdsdarbību un elpošanu. Nenotiek ritmiska muskuļu saraušanās un atbrīvošanās, un rodas venozais sastrēgums. Tādēļ arī dienas beigās ir piepampušas un šķietami smagas kājas. Vēnu problēmas parasti rodas, ja esi ilgstoši pakļauta statiskai slodzei– ilgam sēdošam vai stāvošam darbam. Pārdevēji, medicīnas māsas, pavāri, ķirurgi, banku darbinieki, datorspeciālisti... Viņi visi pakļauti vēnu problēmām, jo no nekustīguma kājās rodas venozo asiņu sastrēgums. Nereti man pacientes stāsta: no rīta viegli var uzvilkt apavus, bet pēc darba vakarā šķiet, ka kurpes kļuvušas par mazu. Tas jau ir signāls, ka ar steigu jāsāk par kājām rūpēties. Starp citu, vēl lielāku ļaunumu par stāvēšana nodara ilgstoša sēdēšana, jo stāvot tu vismaz esi spiesta mīņāties no vienas kājas uz otru – tas nodrošina kaut nelielu muskuļu darbību.

– Ja kājas dienas beigās nogurušas un smagas, kā tām palīdzēt?
– Vislielāko palīdzību kājām sniegsi tad, ja biežāk staigāsi, skriesi un brauksi ar velosipēdu. Kāpēc? Jo pārvarēt gravitācijas radīto ietekmi uz kāju vēnām palīdz ikru muskuļu darbināšana. Nereti dzirdu aizbildinājumus, ka tam neatliek laika. Taču ikviens darbdienas laikā ik pēc stundas vai divām var atlicināt laiku, lai pieceltos no sava darba krēsla un aizietu kaut vai līdz tualetei vai kafijas automātam. Ja ikdienā brauc ar automašīnu, vismaz stāvvietu izvēlies kādu gabaliņu no darba, lai ir iespēja mazliet paieties kājām. Piemēram, es katrreiz izvēlos uz piekto stāvu nevis uzbraukt ar liftu, bet uzkāpt kājām. Pat šāds nieks labi palīdz izvairīties no vēnu problēmām.

Ja vien ir tāda iespēja, pēc ilgstošas sēdēšanas ik pa laiciņam vajadzētu sasliet kājas uz rakstāmgalda – tas veicinās asins plūsmu no apakšas uz augšu un mazinās venozā sastrēguma iespējamību. Starp citu, kāju vēnām var traucēt arī tavs ieradums sēdēt, pārliekot kāju pār kāju. Šādi tiek nospiesta paceles vēna un tā vairs nevar normāli funkcionēt. Tāpēc arī no šā ieraduma vajadzētu steigšus atbrīvoties.

Ja nekam citam neatliek laika vai nav iespēju, sēžot pie rakstāmgalda vai ilgstoši stāvot kājās, vajadzētu pārmaiņus pacilāties te uz papēžiem, te uz pirkstgaliem, tā kaut nedaudz nodarbinot ikru muskuļus un dzenot asinis no kājām uz augšu.

– Esmu dzirdējusi, ka labi palīdz kompresijas zeķes.
– Jā, uzskatu, ka kompresijas zeķes ir pats galvenais palīgs, ja ir vēnu problēmas. Kāpēc tās ir tik labas? Tās palīdz savilkties vēnu sieniņām, novērš to paplašināšanos un veicina normālu asins cirkulāciju. Zeķes veidotas tā, lai spiediens būtu pakāpenisks: vislielākais tas ir potīšu rajonā, bet virzienā uz augšu pakāpeniski samazinās. Līdz ar to gan tiek novērsts vēnu sieniņu un vārstuļu bojājums, gan tu sevi pasargāsi no nelāgajām sajūtām – sāpēm, smaguma kājās un tirpšanas vai krampjiem. Zeķes var nopirkt dažādās košās krāsās, un neviens pat nevarēs pateikt, ka tās ir ārstnieciskas. Diemžēl redzamo vēnu tīklojumu uz kājām zeķes gan nemazinās.

Kompresijas zeķes iedalās trijās klasēs – pirmā ir tā dēvētā profilaktiskā klase. Šīs zeķes pārdod bez ārsta rekomendācijas un receptes. Nenoliegšu, arī tās veicina normālu asins cirkulāciju un palīdz kājām labāk justies. Tomēr tās nav tik labas un efektīvas kā otrās vai trešās jeb ārstnieciskās klases zeķes. Tās gan izsniedz tikai pret ārsta recepti un parasti izgatavo pēc pasūtījuma.

– Ja problēma vēl nav tik izteikta un es tomēr izvēlos zeķes profilaksei, kā tās pareizi lietot?
– Galvenais princips – kompresijas zeķe jāuzvelk, nepieceļoties no gultas. Cilvēki tam iebilst, jo tas traucējot viņu rīta rituālam. Šādā gadījumā jārīkojas tā: izdari visu, kas nepieciešams, – apmeklē tualeti, noskalojies dušā, iztīri zobus... Bet pēc tam atgriezies gultā, dažas minūtes paguli. Vari arī kājas pacelt gaisā un mazliet pakratīt, veicinot asins atteci. Tad, turot kāju mazliet piepaceltu, uzvelc zeķi.

Atceries: ja zeķes vilksi tāpat kā parasti, kājas pirms tam nepaturot horizontāli vai mazliet paceltas, nekādu ārstniecisku efektu zeķes nesniegs.

– Bet vasarā ar kompresijas zeķēm ir karsti!
– Jā, sevišķi, ja tā ir tik karsta kā pagājusī. Nereti vasarā no rīta vēl ir pavēss, bet karstums parādās ap pusdienlaiku. Tad iesaku zeķes uzvilkt no rīta, piemēram, ejot uz darbu. Bet pēc pāris stundām, kad sāk kļūt karsti, tās novilkt. Dienās, kad ir vēsāks vai lietains, ar zeķēm var nostaigāt visu dienu.

Ja karstums ir teju vai neizturams, protams, sevi nav jāmoka un zeķes nav jānēsā. Bet tad jāievēro citi principi. Iesaku uzturēties ēnainās vietās, nevis tiešos saules staros un svelmē, jo vēnām ļoti nepatīk karstums. Ļoti labi, ja kājas ik pēc pāris stundām var noskalot ar vēsu ūdeni. Nu, kaut vai tualetes izlietnē...

– Esmu dzirdējusi, ka nogurušām kājām labi palīdz kontrastduša.
– Kontrastduša – kāju apskalošana pārmaiņus ar vēsu un siltu ūdeni – izraisa kapilāru saraušanos un paplašināšanos, kas veicina kapilāru tonusu un līdz ar to uzlabo asinsriti. Ar nosacījumu, ka to dara pareizi. Jāsāk ar mazāko kontrastu – ūdens temperatūras svārstībām nevajadzētu pārsniegt desmit grādu robežu. Ar katru dienu kontrastu var mazliet palielināt. Galējā aukstā ūdens temperatūra varētu būt astoņpadsmit grādu, siltā – aptuveni četrdesmit. Lielāku kontrastu gan nevajadzētu, jo tad procedūra vairs nebūs patīkama. Vislabāk, ja kāju apskalošana notiek tādās kā palielās vanniņās, kurās vari arī nedaudz pastaigāt. Ja šādu iespēju nav, līdzēs arī kāju apskalošana ar dušu. Taču arī tad vajadzētu stāvēt kājās un apskalošanas brīdī uz vietas soļot vai vismaz atraut papēžus no grīdas un imitēt soļošanu. Kāpēc tā jādara? Šīs kustības liek strādāt ikru muskuļiem, kas veicina asins pumpēšanu uz augšu, līdz ar to procedūrai ir dubultiedarbība. Kājas vēlams apskalot visā garumā, bet pietiks arī, ja laistīsi tikai līdz ceļgaliem. Atceries, ka kontrastduša jāsāk ar siltā ūdens strūklu, kājas mazliet jāizsilda un tad jāpāriet uz vēsāku. Bet procedūra jābeidz ar vēsa ūdens strūklu.

– Un kāju krēmi? Vai palīdzēs
– Kāju krēmi labi noņem uztūkumu. Krēmos ir komponenti, kas iztvaikojot izraisa ādas temperatūras samazināšanos. Tas rada ādas kapilāru nelielu saraušanos un viegluma sajūtu kājās. Arī pietūkums mazinās. Lai gan reklāmās redzami daudz dažādu krēmu, efektivitāte parasti ir diezgan līdzīga gan dārgākajiem, gan lētākajiem.

Vecākās paaudzes cilvēki man nereti stāstījuši, ka tāds pats efekts ir, ja ierīvē kājas ar ceriņziediem, kas aplieti ar spirtu. Vai, piemēram, ar kastaņiem spirtā. Vai efekts ir augos? Nē! Galveno efektu sniedz spirts. Spirts izgarojot rada vēsuma efektu. Līdzīgi darbojas arī ābolu etiķis, kas labi izgaro un rada vēsuma un viegluma sajūtu, līdz ar to samazina arī uztūkumu.

Tomēr neviens krēms vai zeķe neaizstās kustības. Jācenšas darbdienas beigās kompensēt ilgstošo sēdēšanu vai stāvēšanu ar pastaigu. Ja ne citādi, tad kaut vai pastaigājot pa veikaliem. Cilvēkiem, kas aizbildinās ar laika trūkumu, mājas lietošanai iesaku iegādāties vai nu velotrenažieri, vai – lētāku variantu – steperi, uz kura vakarā pasoļot.

Starp citu, šāda slodze nepieciešama arī cilvēkiem, kas ir ļoti sportiski – spēlē tenisu, basketbolu, aizraujas ar dejošanu... Kāpēc? Lai nodrošinātu pareizu asins plūsmu vēnās, ikru muskuļi jānodarbina ritmiski (kā braucot ar velosipēdu vai kāpjot pa trepēm). Bet šajās nodarbībās slodze uz kājām ir saraustīta – ar izlēcieniem un piepešu svara pārnešanu te uz vienu, te otru kāju. Tas vēnām par labu diemžēl nenāk, tāpēc tām jānodrošina ritmiska slodze staigājot vai kā citādi.

Arī tiem, kas regulāri apmeklē trenažieru zāli, iesaku visus spēka vingrojumus iespēju robežās pildīt guļus. Ja šos vingrojumus veicam sēdus, stāvus vai pietupjoties, vēnas ir maksimāli saspringtas un tiek traucēta asinsrite.

– Šovasar modē ir kurpes ar ļoti augstu papēdi. Bet tie kaitējot kājām...
– Kā vīrietis varu teikt: man ļoti patīk augsto papēžu mode – sievietes gaita šādos apavos kļūst sievišķīgāka un vijīgāka. Diemžēl kā ārstam man jāsaka: šādi apavi nav veselīgi. Ikdienas apavu papēžu augstumam nevajadzētu pārsniegt četrus centimetrus. Tomēr varu piedāvāt kompromisu – vairākas reizes dienā maini apavus, variējot ar to papēžu augstumu. Piemēram, uz darbu dodies zempapēžu apavos, uz tikšanos pārvelc augstpapēžu kurpes, bet vēlāk atkal uzvelc zempapēžu apavus. Kāpēc tā? Jo staigājot kāju ikru muskuļi masē dziļās vēnas, veicinot asiņu plūšanu uz augšu, bet, ikdienā valkājot augstpapēžu apavus, ikru muskuļi visu laiku atrodas nostieptā pozā, tāpēc nekāda dziļo vēnu masēšana neizdodas, rodas venozais sastrēgums.

Agnese Meiere