medicine.lv skaitļos

Lietotāji online158
Aktīvie uzņēmumi12806
Nozares raksti1624
Ekspertu atbildes21477
LĀB organizētā veselības aprūpes finansēšanas darba grupa noslēgusi savu darbu un sagatavojusi ziņojumu : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

LĀB organizētā veselības aprūpes finansēšanas darba grupa noslēgusi savu darbu un sagatavojusi ziņojumu

Freepik.com/ freepik
Foto: Freepik.com/ freepik

Latvijas ārstu biedrības organizētā veselības aprūpes finansēšanas darba grupa, kurā piedalījās 45 eksperti (lielāko valsts un privāto ārstniecības iestāžu, kā arī farmācijas uzņēmumu vadītāji, veselības nozares un darba devēju profesionālo organizāciju pārstāvji, ekonomisti, finansisti, ārsti un politikas veidotāji), ir noslēgusi savu darbu un sagatavojusi ziņojumu.

Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir būtiski sliktāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvo visīsāko laiku Eiropas Savienībā un tas ir par 20 gadiem īsāks laiks nekā Eiropas Savienības valstīs ar vislabākajiem rādītājiem [1]. Latvijā iedzīvotāji divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā mirst no slimībām, kuras varētu novērst vai ārstēt [2].   

Kādēļ Latvija atrodas šādā situācijā?

Darba grupas pirmais uzdevums bija izvērtēt Latvijā esošo veselības aprūpes finansēšanas modeli, tā atbilstību labas veselības aprūpes nodrošināšanai visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Darba grupa pirmajā etapā koncentrējās uz finansējuma iegūšanu veselības aprūpei, neskarot citus jautājumus, kā piemēram, finanšu līdzekļu plūsma, administrēšana un pakalpojumu pirkšana.

Banner 280x280

Darba grupa uzklausīja ekspertu, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvja, darba grupas dalībnieku viedokļus.

Secinājumi

Latvijā veselības aprūpes finansējums šobrīd veidojas no vispārējiem valsts ieņēmumiem, pamatā nodokļu ieņēmumiem. Vienam nodoklim – sociālās apdrošināšanas nodoklim, ir īpaši iezīmēta daļa veselībai (1%). Šāds finansējuma iegūšanas modelis veselības aprūpei nodrošina visu Latvijas iedzīvotāju līdzdalību, jo katrs iedzīvotājs maksā dažāda veida nodokļus, piemēram, pievienotās vērtības, ienākuma, nekustamā īpašuma un citus nodokļus, šādi veidojot plašu un elastīgu veselības finansējuma bāzi. Nesamērīgi liels Latvijā ir pašu pacientu veikto tiešo maksājumu apjoms. Tiešos maksājumus veido gan pacientu pašu veiktā samaksa par veselības pakalpojumiem, gan arī valsts noteiktie līdzmaksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem un ārstniecības līdzekļiem t.sk. zālēm. 36,6% no veselības izdevumiem apmaksā iedzīvotāji no saviem līdzekļiem (Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 15,4%). Vislielāko daļu no visiem izdevumiem, kurus Latvijā sedz pacienti no saviem pašu līdzekļiem, veido izdevumi par ārstniecības līdzekļiem – zālēm un medicīniskām ierīcēm (apmēram 40% no pašu veiktiem maksājumiem)2. Iedzīvotāju pašu maksājumi būtu jāmazina, jo tas ir tiešs veselības aprūpes pieejamību ierobežojošs faktors noteiktai iedzīvotāju daļai. Tādējādi pašreizējais veselības aprūpes finansēšanas modelis Latvijā nosaka obligātu visu iedzīvotāju iesaisti un klasificējams kā obligātā valsts veselības apdrošināšanas sistēma.

Visaptveroša veselības aprūpes pieejamība katram iedzīvotājam ir viens no svarīgākajiem labas veselības aprūpes sistēmas aspektiem [3]. Latvijā valsts veselības aprūpes pakalpojumi pienākas katram valsts pilsonim un citām ar likumu noteiktām patstāvīgo iedzīvotāju grupām. Ja valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiktu ierobežota, balstoties uz noteiktu nodokļu samaksas faktu vai apjomu, vai jebkuru citu diskriminējošu pazīmi, paaugstinās nabadzības un sociālās atstumtības risks iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem neveselības gadījumā, kā arī veidojas papildu slogs veselības aprūpes sistēmai, jo pacienti, laikus nesaņemdami slimību profilaksi, ārstēšanu un aprūpi, biežāk saņem izmaksu ietilpīgākus pakalpojumus jau slimību vēlīnās stadijās neatliekamajā medicīniskā palīdzībā un stacionārā. Šo risku īpaši paaugstinātu likumisks pieļāvums atteikties no līdzdalības kopējā finansējuma sistēmā ar tiesībām veikt veselības pakalpojumu maksājumus tieši vai pirkt privātu apdrošināšanu būtu atteikšanās no obligātuma principa, pat to īpaši veicinātu. Jau šobrīd privātās apdrošināšanas īpatsvars ir būtiski lielāks (Latvijā 3,6% no visiem iedzīvotāju izdevumiem par veselības aprūpi2, Lietuvā 1,3% [4], Igaunijā 1,6% [5]) nekā citās valstīs un liecina par būtiski nepietiekamo valsts nodrošināto finansējumu. Privātus maksājumus var veikt turīgākā iedzīvotāju daļa, veicinot jau tā lielo nevienlīdzību veselības jomā Latvijā. Tikai 25% nabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju 2019. gadā vērtēja savu veselību kā labu [6]. Tāpat jāatceras, ka ierobežojumi veselības aprūpes pieejamībai kādai noteiktai iedzīvotāju grupai var sekmēt šīs grupas pacientu smagākas slimību izpausmes, kas var radīt apdraudējumu citiem iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā (infekciju u.c. slimību risks).

Darba grupa apzinās un izprot daļas sabiedrības un politiķu vēlmi caur izmaiņām veselības aprūpes finansēšanas modelī panākt uzlabojumus arī citās jomās, piemēram, veicināt nodokļu nomaksu. Atsevišķi darba grupas locekļi atbalsta ideju, ka ir nepieciešama valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar valsts obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu, kas varētu sekmēt darba devēju vēlmi maksāt nodokļus, celt atalgojuma līmeni. Aptuvenie aprēķini par fiskālajiem ieguvumiem un atsevišķu valstu negatīvā pieredze, piemēram, Bulgārija [7], Rumānija, Ungārija) liek šaubīties par potenciālajiem ieguvumiem, kuri neatsvērtu iepriekš minētos riskus un šādi veselības aprūpes sistēmas izmantošana nodokļu ienākumu sekmēšanai nebūtu atbalstāma [8].

 Kopsavilkums

  • Latvija nedrīkst atteikties no globāli starptautiski akceptēta visaptverošas veselības aprūpes sistēmas modeļa. Nepastāv racionāls pamats un nav saskatāmi būtiski ieguvumi, ja Latvijā tiek mainīti veselības aprūpei iegūstamo līdzekļu sagādes principi – valsts vispārējos nodokļos balstīta veselības apdrošināšana.
  • Latvijai jāpanāk politiska izšķiršanās un jāturpina darbs, lai sasniegtu Eiropas valstu vidējo līmeni tādos rādītājos kā valsts izdevumi veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta (IKP), valsts izdevumi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju (pirktspējas paritātes vai starptautiskos $; Latvijā valsts izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā bija 1417 ASV dolāri, kas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā Igaunijā (2346 ASV dolāri) un Lietuvā (2321 ASV dolārs) [9]), valsts kopējie izdevumi veselības aprūpei no visiem valdības izdevumiem, pacientu veiktie pašu izdevumi veselības aprūpes pakalpojumu segšanai (out-of-pocket (OOP) angliski, %).
  • Latvijas veselības aprūpes pilnveides un uzlabošanas process būtu balstāms uz veselības aprūpes darbinieku motivācijas sekmēšanu, darba apstākļu uzlabošanu ar sekojošu kvalitātes pilnveidi, orientāciju uz rezultātu, kā arī optimālu un racionālu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
  • Lai arī darba grupa nav detalizēti vērtējusi papildu finansējuma iegūšanu, tā nedrīkst palielināt iedzīvotāju nevienlīdzību, mazināt veselības aprūpes finansiālo pieejamību (angliski - affordability) vai paaugstināt nabadzībā nonākšanas risku neveselības dēļ, bet risināma politiskā līmenī kontekstā ar valsts izdevumu prioritāšu pārskatīšanu par labu iedzīvotāju veselībai un labbūtībai, valsts ekonomiskās attīstības veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu nodokļu politiku un atbildīgu iekasēšanu.
  • Veselības aprūpe ilgstoši aplami politiski ir uzskatīta par līdzekļus tērējošu nozari, kaut patiesībā tā nav. Veselības aprūpe ir tautsaimniecības nozare, tās galvenais klients ir nodokļu maksātājs un ir jāmaina attieksme - ieguldītie līdzekļi veselības aprūpē jāvērtē kā investīcija iedzīvotāju veselībā, kas ļautu novērst slimības, pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus, kā arī mazināt slimību izraisīto darba nespēju un invaliditāti, tādējādi ātrāk un veiksmīgāk atgriežot cilvēkus darba tirgū (2022. gadā Latvijā bija 197 397 personas ar invaliditāti [10]). Tas rada arī papildus slogu sociālajam budžetam, maksājot invaliditātes pensijas, slimības lapas, kā arī būtiski pasliktina mūsu uzņēmēju konkurenci, palielinot darbaspēka izmaksas un pastiprinot darbaspēka pieejamības problēmas.

Darba grupas sastāvs

  • Prof. Māris Taube, LĀB valdes loceklis un Veselības aprūpes finansēšanas darba grupas vadītājs
  • Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente, ģimenes ārste, darba grupas moderatore
  • Hosams Abu Meri, 14. Saeimas deputāts, ārsts
  • Ilva Aršauska, Latvijas Māsu asociācijas prezidente 
  • Valts Ābols, BKUS valdes priekšsēdētājs, Latvijas lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs
  • Svetlana Batare, Veselības ministrijas Nozares budžeta plānošanas departamenta direktores vietniece
  • Jānis Birks, Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs
  • Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
  • Prof. Ģirts Briģis, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs  
  • Juris Bundulis, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs
  • Reinis Ceplis, PSKUS padomes loceklis
  • Liene Cipule, Neatliekamā medicīniskās palīdzības  dienesta direktore
  • Modris Ciems, TOS valdes loceklis
  • Ingrīda Circene, 14. Saeimas deputāte, ārste, bijusī veselības ministre
  • Arta Deniņa, ārste rezidente ģimenes medicīnā
  • Ainis Dzalbs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts
  • Prof.  Andrejs Ērglis, LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, ārsts 
  • Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents   
  • Kārlis Ketners, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors
  • Boriss Kņigins, Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos              
  • Ilze Kreicberga, PKUS valdes priekšsēdētāja, ārste
  • Edgars Labsvīrs, “MEDTRONIC BV” veselības politikas un tirgus piekļuves vadītājs Baltijā
  • Stella Lapiņa, SIA “Centrālā Laboratorija” valdes priekšsēdētāja
  • Ģirts Lapiņš, 14. Saeimas deputāts
  • Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts
  • Uldis Mitenbergs, PVO pārstāvniecības Latvijā vadītājs
  • Dzintars Mozgis, SPKC Direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos
  • Rinalds Muciņš, PKUS valdes priekšsēdētājs 
  • Anda Nulle, LĀB valdes locekle, ārste
  • Daiga Pētersone, arodveselības un arodslimību ārste, veselības aprūpes vadības ārste
  • Ināra Pētersone, LDDK viceprezidente, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore   
  • Andis Pinkulis, RAKUS valdes loceklis
  • Prof. Haralds Plaudis, RAKUS valdes loceklis, ārsts
  • Ilze Pučkure, RAKUS ārstniecības direktore 
  • Māris Pūķis, Dr. phys., Dr. oec., Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks
  • Prof. Dace Rezeberga, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, VM galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā
  • Aigars Rostovskis, LTRK padomes priekšsēdētājs
  • Ilze Rudzīte, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos
  • Prof. Arnis Sauka, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Rīgas Ekonomikas augstskola - Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga)
  • Normunds Staņēvičs, RAKUS valdes priekšsēdētājs
  • Artūrs Šilovs, Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšsēdētājs, ārsts
  • Normunds Vaivads, veselības aprūpes vadības ārsts
  • Jānis Vanags, AS “Repharm” valdes loceklis  
  • Prof. Jānis Vētra, RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas katedras profesors
  • Ilze Viņķele, bijusī veselības ministre
[1] Eurostat,  https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20220613-1 (skatīts 2023. gada 9. jūnijā)
[2] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Latvia. Country Health Profile 2021, 2021
[3] McIntyre D., Kutzin J. Health financing country diagnostic: a foundation for national strategy development. Geneva: World Health Organization; 2016 (Health Financing Guidance No. 1). Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.
[4] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Lithuania. Country Health Profile 2021, 2021
[5] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Estonia. Country Health Profile 2021, 2021
6] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Latvia. Country Health Profile 2021, 2021
[7] Dimova A, Rohova M, Koeva S, Atanasova E, Koeva-Dimitrova L, Kostadinova T, Spranger A. Bulgaria: Health system review. Health Systems in Transition, 20(4): 1–256
[8] Jowett, Matthew. (2015). Raising revenues for health in support of UHC: strategic issues for policy makers. 10.13140/RG.2.2.21598.64326.
[9] OECD (2023), Health spending (indicator). doi: 10.1787/8643de7e-en (Accessed on 09 June 2023)
[10] Oficiālās statistikas portals. DATUBĀZE. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__VD__VDE/VDE050/table/tableViewLayout1/ (skatīts 2023. gada 10. Jūnijā)

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Zobu dziļā fluorizācija ar papildu vērtību

Zobu dziļā fluorizācija ar papildu vērtību

Daudzi cilvēki cenšas saglabāt savu veselību un tāpēc nodarbojas ar sportu, izmanto ekoproduktus, pievērš lielu uzmanību veselīgam uzturam, lieto vitamīnus, bet tajā pašā laikā pilnīgi aizmirst, ka arī zobiem nepieciešama profilakse un rūpīga aprūpe. Kā saglabāt zobus bez plombēšanas, sakņu kanālu ārstēšanas un citām sarežģītām un dārgām procedūrām?

Aktuālie piedāvājumi

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips ir kļuvis īpaši iecienīts gan profesionālu sportistu, gan arī amatieru vidū. Tas ir praktiski nemanāms, tajā pašā laikā sniedz neatsveramu atbalstu, piedāvājot plašas iespējas gan traumu profilaksē, gan arī ārstēšanā. Uzlabo kustību brīvību kopā ar TONUS ELAST kinezioloģisko teipu! Konsultējies ar speciālistu, lai noskaidrotu, kā kinezioloģiskais teips var palīdzēt tavā ikdienā!

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika pēdējos gados ir kļuvusi populāra, un veiktie pētījumi un testi nepārtraukti pēta to efektivitāti un drošību. Tāpat arī tiek vērtēta kolagēna produktu ietekme uz ādas elastību, mitrināšanu un grumbu samazināšanos.

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Pēc smagas operācijas un ilgstošas rehabilitācijas Roberto Meloni ir atkal vesels, bet atzīst, ka daudzus mēnešus esot bijis ļoti norūpējies, vai spēs atkal normāli staigāt. Roberto stāsta par savu pieredzi, lietojot Latvijā ražotu produktu – Epsorīnu.

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: "Preimmu" – prebiotika spēcīgai imunitātei

Testa rezultāti:

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Valens Nutri" piedāvāja testēt "Preimmu" – prebiotiku spēcīgai imunitātei.

Testa rezultāti: MARUSHA matu toniks ar rozmarīnu matu mitrināšanai, atjaunošanai un aizsardzībai pret karstumu

Testa rezultāti: MARUSHA matu toniks ar rozmarīnu matu mitrināšanai, atjaunošanai un aizsardzībai pret karstumu

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar "MARUSHA Nord Ecosmetic" piedāvāja testēt dabīgo matu toniku ar rozmarīnu, keratīnu un zīda proteīniem.

ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

ho-fi® original Na+ hlorofilīns  – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Maijā Medicine.lv sadarbībā ar zīmolu everlab® piedāvā testēt ho-fi® original Na+ hlorofilīnu organisma restartam.

Testa rezultāti: "MarLie" šķiedrvielas efektīvai zarnu trakta darbībai

Testa rezultāti:

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Perfecto" piedāvāja testēt" MarLie" šķiedrvielas efektīvai zarnu trakta darbībai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.

VC4 Baltijas vēnu klīnika, dr. Žoržs Žabūrs: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

VC4 Baltijas vēnu klīnika, dr. Žoržs Žabūrs: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Žoržs Žabūrs ir asinsvadu ķirurgs, asinsvadu ultrasonogrāfijas speciālists un flebologs. Pirmais Baltijā veicis vēnu operāciju, pielietojot hipnozi. Žoržs Žabūrs ir arī Latvijas Asinsvadu ķirurgu biedrības biedrs, Latvijas Flebologu biedrības biedrs, Eiropas Asinsvadu ķirurgu biedrības biedrs.