Foto: AFP/Scanpix
Bieži vien domājot par zobu plombas kvalitāti, mēs priecājamies tikai par to, ka zobs nesāp un plomba ilgi turas un nesagādā mums nekādas raizes. Ilgus gadus mums liekas, ka tas ir pats galvenais. Bet pēc kāda laika, apskatot savus zobus spogulī, pamanām, ka zobi vairs neizskatās tik skaisti.
Zobi ir padrupuši, iespējams, ar aplikumu un zobakmeni, vietām nodiluši, zobu starpās biežāk ieķeras ēdiena paliekas, paradās nepatīkama elpa, dažiem ēdot vai žāvājoties sāk "krakšķēt" žoklis. Kāpēc tas tā notiek? Kas jādara, lai zobi pēc iespējas ilgāk izskatītos "jauni", skaisti un veseli? Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tas tā notiek, ir plombu kvalitāte.
Ko tas nozīmē? Pirmkārt, ļoti svarīgi, lai plombējamais materiāls būtu kvalitatīvs – draudzīgs organismam, ilgi nenodiltu, būtu labi nopulēts, lai nepiesaistītu aplikumu un līdz ar to būtu vieglāk kopjams. Tas var būt labs gaismā cietējošs materiāls, sudraba, zelta vai keramiskās plombas. Bet vēl lielāka nozīme ir tam, kā ir ielikta šī plomba, cik labi tā pieguļ zoba malām, vai nekarājās virs smaganas, cik ciešs ir kontakts ar blakus zobu, vai pareizi un precīzi ir atjaunota zoba forma.
Kas var notikt, ja kāds no šiem punktiem nav ievērots?
1. Ja plomba slikti pieguļ zoba malām, zobs sāks bojāties zem plombas. No sākuma var parādīties jutīgums uz saldu, skābu, un, ja laikus nenomaina šo plombu, tad bojājums var aiziet līdz zoba nervam un tad parādās patiešām stipras zobu sāpes.
2. Ja plombas malas ir lielākas nekā zobam nepieciešams, veidojas plombas pārkares, zem tām ātri un viegli sakrājas daudz mīkstā aplikuma, kuru ir grūti iztīrīt. Aplikumā savukārt savairojas daudz baktēriju, kas veicina smaganu iekaisumu un arī kariesa attīstību. Smaganas reaģē ar pietūkumu, kņudināšanu un ar asiņošanu zobu tīrīšanas laikā, bet par kariesu bieži aizdomājas vien tikai tad, ja gabaliņš zoba nolūst vai tad, ja zobs kļūst jutīgs vai sāk sāpēt.
3. Ja nav pareizi atjaunots kontakts ar blakus zobu, veidojas sprauga starp zobiem, un ēšanas laikā tur iesprūst ēdiena gabaliņi. Ja tie paliek tur ilgāku laiku, tad atkal savairojas baktērijas, sāk asiņot un sāpēt smaganas un veidojas kariess vai smaganu kabata.
4. Kā jau bija minēts, nepieciešams arī atjaunot pareizu zoba formu. Dabā nekas nav lieks un nevajadzīgs. Tāpat arī katram zoba pauguram un bedrītei ir sava, ļoti svarīga, nozīme. Tā saucamie "nesošie" pauguri, kā izriet no nosaukuma, nes vislielāko slodzi ēšanas laikā un arī uztur sakodienu. Ja ar šiem pauguriem kaut kas notiek – nodilst, nolūst vai ja tie ir nepareizi atjaunoti plombēšanas rezultātā, – tad visa viņu slodze pāriet uz citiem, tam nepiemērotiem, pauguriem vai citām zobu daļām un arī uz citiem zobiem.
Ar laiku tas viss atstāj iespaidu uz deņiņu-apakšžokļa locītavu. Mēs to varam pamanīt, kad redzam jau vairākus nodilušus zobus, tie kļūst plakani, dažreiz kļūst jutīgi, nodrūp plombas; zobu augstums samazinās un sāk pastiprināti sprūst ēdiens starp zobiem, sāk "krakšķēt" locītavās, atverot vai aizverot muti, nevar ilgi noturēt muti vaļā, jo nogurst locītava. Dažiem cilvēkiem ir pat trokšņi ausīs, iespējamas "nezināmas izcelsmes" galvassāpes. Tas nozīmē, ka, ja kaut vienam zobam mutē ir neprecīzi atjaunota sākotnējā zoba forma, tad cieš ne tikai šis zobs, bet arī viss organisms. Un tas viss var būt vienas nepareizi ieliktas plombas dēļ.
Ja mēs rūpīgi paskatīsimies savā mutē – ko mēs tur ieraudzīsim? Vai zobārsts izstāsta un parāda, kā izskatās Jūsu zobi? Vai Jūs zināt, kā tiem jāizskatās? Kā tie jākopj un kā pārbaudīt, vai plombas kalpo labi?
Vislabāk un visvienkāršāk var pārbaudīt, ar mēli pārbraucot pāri zobiem. Jo mēle perfekti var visu sataustīt – aplikumu uz zobiem un zobakmeni, gan plombas negludo virsmu.Visām zobu virsmām jābūt pilnīgi gludām. Plombas pārkares starp zobiem varam pārbaudīt, tīrot zobus ar zobu diegiem, diegs aizķersies un pārplīsīs vai sadalīsies pa šķiedrām. Lielākus ēdiena gabaliņus diegs izņems, bet diemžēl nevarēs pilnīgi iztīrīt zobu starpas.
Lai zobi būtu labi iztīrīti no visām pusēm, palīgā būtu jāņem speciālās – interdentālās – zobu birstītes. Zobu starpas var būt dažādu izmēru, tāpēc ārstam tās jāpiemeklē katram pacientam individuāli un jāapmāca, kā pareizi tās lietot. Šīs birstītes perfekti iztīra visas virsmas no aplikuma, un, ja nav aplikuma, tad nav arī baktēriju, kas veicina kariesa attīstību, smaganu asiņošanu un sliktas elpas parādīšanos. Zobi paliek veseli ilgāku laiku, neveidojas zobakmens, un plombas kalpo daudz ilgāk. Tā ir "SOLO" – profilakse, ko veic apmācīti speciālisti mūsu klīnikā.
Kvalitatīvs zobārsta darbs un pašu centība ļauj padarīt tikšanos ar zobārstu retāku un daudz patīkamāku, un Jūsu smaids kalpos par Jūsu un arī mūsu vizītkarti.
Zobārste Tatjana Bodnare-Judina
Zobārstniecības klīnika "Zobu Paradīze"
Rīga, Avotu iela 43
Tālrunis: 25454038, 67268688, 26118886
Informācija ZL datubāzē
