Kurzemes pašvaldības aicina VM rast risinājumu ģimenes ārstu un bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai
Rīga, 2.sept., LETA. Kurzemes pašvaldības aicina Veselības ministriju (VM) rast risinājumu ģimenes ārstu un bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka.
Šī gada 28.augustā Kuldīgā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļi vērtēja pirmajā pusgadā paveikto, kā arī tikās ar VM valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško un valsts sekretāra vietnieces veselības politikas jautājumos pienākumu izpildītāju Līgu Šernu, kuras informēja par veselības nozares aktualitātēm.
Plašākas diskusijas izvērtās, pārrunājot jautājumus par ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanu reģionā. Pašvaldību vadītāji, minot piemērus, izteica priekšlikumus problēmu risinājumiem, aicinot ministriju atbalstīt un atvieglot nosacījumus ģimenes ārstu praksēm, atbalstot arī izbraukuma ārstu prakses iespējamību.
Pēc Homkas teikta, VM pārstāves skaidroja, ka iespēju robežās problēmas tiek risinātas, tomēr nereti diskusijas ar nozares pārstāvjiem ieilgst.
Lejaskurzemes pašvaldības aicināja VM aktīvāk risināt problēmu bezmaksas bērnu zobārstniecības pieejamībai reģionā. Pašlaik tiekot meklēti risinājumi un mehānismi, kā Liepājas puses zobārstus ieinteresēt sniegt bērnu zobārstniecības valsts apmaksāto pakalpojumu, tomēr risinājuma vēl nav, atzinušas VM pārstāves.
Runājot par reģiona slimnīcu funkcijām un finansējuma sadali, ministrijas pārstāves iepazīstināja ar plānoto slimnīcu "3+3" modeli, kas paredz trīs lielās slimnīcas Rīgā un vēl trīs lielās slimnīcas reģionos - Liepājā, Daugavpilī un Vidzemē, kur par vietu vēl skaidrības nav.
"3+3" slimnīcu modelis paredz lielajās slimnīcās maksimāli plašu speciālistu un sniegto pakalpojumu klāstu, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumu un tehnoloģiju pieejamību, pārējās reģionu slimnīcās saglabājot ikdienā nepieciešamo speciālistu un pakalpojumu klāstu, nodrošinot tikai tos pakalpojumus, kurus tās var sniegt pietiekamā kvalitātē. VM ieskatā, tas veicinās slimnīcu darba efektivitāti un attīstību, piedāvājot pacientiem kvalitatīvu veselības aprūpi, sacīja Homka.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļi analizējot pirmajā pusgadā paveikto, atzinīgi novērtēja Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas darbību, tās nozīmi kopīgai reģiona attīstības stratēģijas veidošanai un īstenošanai, kā arī projektu sagatavošanu un vadību Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistei Kurzemē.
Kurzemes plānošanas reģions šī gada pirmajā pusgadā aktīvi strādājis ar vietējā un reģiona līmeņa attīstības plānošanas politikas jautājumiem, kā arī sniedzis priekšlikumus nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.
Līdzdarbojoties sabiedriskā transporta organizēšanā, veiktas izmaiņas 48 reģionālajos autobusu maršrutos, mainot kustības grafikus un atverot četrus jaunus reisus.
Turpināts arī darbs pie pieaugušo izglītības veicināšanas reģionā, organizējot pieaugušo izglītotāju apmācības un sanāksmes, un kultūras programmas koordinēšanas, kur šogad Kurzemes plānošanas reģions saņēma un izskatīja rekordlielu pieteikumu skaitu - 132, teica Homka.
Saimnieciskās darbības veicināšanā aktīvi darbojies Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs, turpinot sniegt informāciju un organizēt pasākumus gan topošajiem, gan esošajiem uzņēmējiem Kurzemē, kā arī uzņemot Norvēģijas delegāciju Latvijā, lai veicinātu turpmāku sadarbību uzņēmējdarbības atbalstam.
Šī gada pirmajā pusgadā turpinātas dažādas aktivitātes remigrācijas veicināšanai reģionā, tai skaitā sniedzot remigrantiem konsultācijas un gatavojot personalizētus piedāvājumus par atgriešanās iespējām Kurzemē.
Kopš remigrācijas aktivitāšu īstenošanas uzsākšanas 2018.gada martā, Kurzemē atgriezies 241 cilvēks jeb 89 ģimenes, kas visbiežāk apmetušās uz dzīvi Liepājā, Ventspilī, Saldū, Talsos, Kuldīgā un Grobiņā.
Papildu Kurzemes plānošanas reģions turpinājis 15 projektu īstenošanu dažādās ES fondu programmās ar kopējo finansējumu vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā. Projekti tiek īstenoti tādās Kurzemei nozīmīgās jomās kā tūrisms, atbalsts uzņēmējiem, vides aizsardzība, sociālā joma, pievilcīgas dzīves vides veidošana un citas, teica Homka.
Šogad Kurzemes attīstības veicināšanai uzsākti četri jauni projekti, savukārt dažādos ES fondu programmu konkursos dažādās programmās sagatavoti un iesniegti vēl 12 projekti, ar kopējo finansējuma summu 88 miljoni eiro.
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006.gada jūnijā ar mērķi - nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.
Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus - Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī divas republikas līmeņa pilsētas - Liepāju un Ventspili.
