KURLUMS
dzirdes trūkums vai tāda tās pasliktināšanās, ka runas uztvere kļūst neiespējama. Pilnīgs kurlums sastopams reti, parasti cilvēks spēj uztvert ļoti stipras skaņas, arī skaļu balsi, bet vārdus nesaprot. Tāpēc diferencēta runas uztvere kurluma gadījumā nav iespējama, ar to kurlums atšķiras no vājdzirdības. Kurlums var būt piedzimts vai iegūts. Piedzimtā kurluma cēloņi var būt iekšējās auss attīstības traucējumi embrionālajā periodā, ja māte grūtniecības laikā pārcietusi infekcijas slimības (masaliņas, gripu, epidēmisko parotītu), kā arī lietojusi dažus toksiskus medikamentus (streptomicīnu, monomicīnu, hinīnu), sevišķi grūtniecības 2. un 3. mēnesī. Nozīme var būt arī iedzimtībai. Iegūts kurlums sastopams biežāk nekā piedzimts. Tā cēloņi var būt pārmaiņas iekšējā ausī un dzirdes nervā, kuras izveidojušās pēc vidusauss iekaisuma vai mazbērna vecumā pārciestām infekcijas slimībām (gripa, epidēmiskais parotīts, meningīts, masalas, skarlatīna), progresējoša dzirdes pavājināšanās sakarā ar otosklerozi, trokšņa un vibrāciju ilgstoša iedarbība, arī dažu medikamentu radīta intoksikācija (streptomicīns u.c.) un saindēšanās ar ķīmiskām vielām (arsēnu, svinu, dzīvsudrabu) u.c. Ja kurlums ir piedzimts vai iegūts agrā bērnībā, bērns nevar iemācīties arī runāt (skatīt kurlmēmums). Ja dzirde zaudēta vēlāk, jau iegūtās runas iemaņas nezūd, bet valoda kļūst monotona, rodas nepareiza balss modulācija un akcents. Sazināties ar valodas palīdzību kurlajiem ir daudz vieglāk, ja viņi apguvuši iemaņas uztvert runu ar redzi (nolasīt vārdus no runātāja lūpām). Ārstēšana parasti maz efektīva. Ja kurluma cēlonis ir otoskleroze vai vidusauss iekaisuma sekas, dzirdi var uzlabot ar ķirurģisku ārstēšanu. Profilakse. Novērst, kā arī laikus ārstēt slimības, kas var radīt dzirdes pavājināšanos. Piedzimta kurluma profilaksē galvenā nozīme ir grūtnieces
higiēnai. Nav ieteicamas laulības starp personām, kam kurlums ir piedzimts.
