Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, kas cilvēka organismā veic virkni nozīmīgu funkciju. Ja kādu no hormoniem organisms ražo pastiprināti vai tieši otrādi – tā ir pārmēru maz –, rodas hormonālais disbalanss, kas būtiski ietekmē mūsu pašsajūtu un veselību. Viens no vīrieša hormonālās sistēmas svarīgākajiem komponentiem, nenoliedzami, ir testosterons, tomēr nozīmīgu lomu ieņem arī citi hormoni, kas atstāj iespaidu kā uz vīrieša reproduktīvo veselību, tā uz pašsajūtu, aktivitātes līmeni un veselību kopumā. Kuri hormoni ir visbūtiskākie vīrieša veselībai un kā atpazīt to disbalansu, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

„Kad runājam par hormoniem, kas regulē vīrieša hormonālo sistēmu, kā pirmo parasti pieminam testosteronu – svarīgāko vīrišķo dzimumhormonu, kas atbildīgs ne vien par vīrieša auglību un dzimumtieksmi, bet arī par kaulu un muskuļu masas uzturēšanu un citām ķermeņa funkcijām. Tomēr, lai vīrieša hormonālā sistēma būtu balansā, no svara ir vēl vairāki citi hormoni, kas savstarpēji veido sarežģītu mijiedarbību. Lai gan tie abiem dzimumiem ir kopīgi, sievietes un vīrieša ķermenī tiem ir atšķirīgs apjoms un nozīme. Tāpat jāņem vērā, ka vīriešu hormonālā sistēma mēneša laikā piedzīvo ievērojami mazākas svārstības nekā sievietēm, tomēr vīrišķo hormonu līdzsvars ir nozīmīgs gan vīrieša veselībai un labklājībai, gan vēlmei būt aktīvam ikdienā,” skaidro farmaceite.

Kas tad īsti ir hormoni? Tās ir bioloģiski aktīvas vielas, ko organismā izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un orgānu audi. Hormoni darbojas kā organisma galvenie ķīmisko signālu vēstneši – nonākot asinsritē, tie pārvietojas uz citu organisma daļu, tādā veidā nododot vajadzīgo informāciju un aizsākot ķīmiskās reakcijas. Hormoni ir kā tiešā ziņu apmaiņa organismā, kas var notikt divos atšķirīgos veidos – divu endokrīno dziedzeru starpā, proti, viens no tiem izdala hormonus un liek otram mainīt izstrādāto hormonu apjomu, vai starp endokrīno dziedzeri un mērķa orgānu.

Vīrieša hormonālās sistēmas balansu ietekmē vairāki faktori, tostarp vecums un svars, ikdienas ieradumi, piemēram, izvēlētais uzturs un fizisko aktivitāšu daudzums, kā arī veselības problēmas, piemēram, cukura diabēts, aknu saslimšanas, nieru darbības traucējumi un citas. Tāpat hormonālo disbalansu veicina kaitīgie ieradumi, kā smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Atkarībā no tā, kurš no hormoniem ir paaugstināts vai pazemināts, tas var ietekmēt citu hormonu sintēzi, kā rezultātā iespējams novērot noteiktus simptomus un veselības problēmas.

8 svarīgākie hormoni vīrieša organismā

Testosterons ir būtiskākais vīriešu dzimumhormons, kas organismā galvenokārt tiek ražots sēkliniekos, un šo procesu regulē smadzeņu hipofīze – iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas galvas smadzeņu pamatnē un regulē endokrīno-hormonālo sistēmu. Tāpat nelielu daļu testosterona izstrādā virsnieres. Testosterons ir androgēns, dabisks vai sintētisks hormons, un starp tā pamatfunkcijām ir reproduktīvās sistēmas regulācija un skeleta muskuļu masas pieauguma stimulēšana. Gadījumā, ja vīrieša testosterona līmenis ir pazemināts, iespējams novērot traucējumus dzimumdzīvē – libido pazemināšanos, nespēju izjust orgasmu, potences traucējumus, neauglību un citus. Tāpat tiek traucēts uzturvielu metabolisms jeb vielmaiņa, tauku sadegšana norit lēnāk, kā rezultātā, taukiem uzkrājoties vēderplēvē, vīrietim var parādīties liekais svars vēdera apvidū. Pazemināts testosterons kavē sarkano asinsķermenīšu veidošanos kaulu smadzenēs, palielinot anēmijas risku, veicina osteoporozi (kaulu trauslumu) un ir saistīts ar dzīvildzi – optimāls testosterona līmenis samazina holesterīnu, tādējādi samazinot kardiovaskulāros riskus.

Folikulu stimulējošais hormons FSH – lai gan šis hormons biežāk tiek pieminēts saistībā ar sieviešu veselību, tam ir svarīga nozīme arī vīriešu organismā. Testosterons ir atbildīgs par FSH ražošanu, savukārt tas atbild par spermatozoīdu veidošanos, nosakot gan to daudzumu, gan kvalitāti. Ja FSH hormons netiek izstrādāts pietiekamā apjomā, rodas auglības problēmas.

Luteinizējošais hormons LH – šo hormonu izstrādā hipofīze, un ar asinsrites palīdzību tas stimulē sēkliniekus, veicinot testosterona izstrādi. Ja luteinizējošais hormons nespēj pilnvērtīgi veikt savu funkciju, testosterona līmenis pazeminās, ietekmējot vīrieša dzimumdzīvi un veselību.

Prolaktīns – gluži tāpat kā LH hormonu arī prolaktīnu izstrādā hipofīze, un tam ir būtiska nozīme visas vīrieša endokrīnās sistēmas līdzsvara uzturēšanā, regulējot virkni dažādu ķermeņa funkciju. Ja prolaktīna līmenis ir paaugstināts, rodas nopietns hormonālais disbalanss, iespējams novērot erektīlo disfunkciju un pazeminātu dzimumtieksmi.

Estradiols ir steroīdais hormons, vispazīstamākais estrogēna veids. Par estrogēnu ierasts domāt kā par sieviešu hormonu un, kā zināms, tam ir būtiska loma kā sievietes menstruālajā ciklā, tā reprodukcijā, tomēr ievērojami mazākā daudzumā tas sastopams arī vīrieša organismā, rūpējoties par kopējās hormonālās sistēmas balansa regulēšanu. Estradiolu izstrādā vīrieša virsnieres un sēklinieki, testosteronam pārvēršoties par estradiolu, un tas atbild par libido, erektīlo funkciju un spermatozoīdu veidošanos.

Sekshormonu saistošais globulīns SHBG uzskatāms par olbaltumvielu, nevis hormonu, tomēr tam ir cieša saistība ar testosteronu un estrodiolu. SHBG tiek izstrādāts aknās, un tas palīdz transportēt hormonus pa visu ķermeni, tādā veidā ļaujot tiem pildīt savas noteiktās funkcijas. Ar SHBG palīdzību iespējams noteikt saistītā un nesaistītā testosterona līmeni, tā palīdzot diagnosticēt neauglības, zema libido vai erektīlās disfunkcijas cēloni.

Vairogdziedzeri stimulējošais hormons TSH tiek ražots hipofīzē, un tā galvenais uzdevums ir stimulēt vairogdziedzeri – tauriņa formas dziedzeri kaklā –, palīdzot tam izstrādāt hormonus tiroksīnu (T4) un trijoditironīnu (T3). Šie hormoni ir atbildīgi par organisma vielmaiņu, un vairogdziedzera darbības traucējumi var ietekmēt testosterona veidošanos.

Stresa hormons kortizols tiek ražots virsnierēs un atbild par ķermeņa reakciju, ko mēdz dēvēt par „cīnīties vai bēgt”, proti, stresa apstākļos ķermenis gatavojas fiziskai slodzei un mobilizē iekšējos resursus – paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, saspringst muskuļi, un tiek būtiski ietekmēta hormonu sintēze. Ja kortizola līmenis pastāvīgi ir paaugstināts, samazinās dzimumhormona testosterona līmenis, veicinot tās veselības problēmas, kas ar šo procesu saistītas.

Farmaceite atgādina, ka rūpes par vīrieša hormonālās sistēmas līdzsvaru ir ikdienas sastāvdaļa – jāatsakās no kaitīgajiem ieradumiem, laikus jāvēršas pie ārsta, lai diagnosticētu un ārstētu dažādas organisma saslimšanas, jāvelta gana daudz laika fiziskajām aktivitātēm un pilnvērtīgam miegam, kā arī jācenšas samazināt stresa faktori un jāievēro mērenība ēdienkartē. Talkā var nākt uztura bagātinātāji, piemēram, D vitamīns un cinks, kas paaugstina testosterona līmeni, kā arī dabīgie preparāti, piemēram, ingvera ekstrakts, kam ir labvēlīga iedarbība uz testosterona sintēzi. Tāpat iespējams lietot visaptverošu vitamīnu, minerālvielu un bioloģiski aktīvo uzturvielu, tostarp aminoskābju, kompleksu, kas izvēlēti tādās kombinācijās, kas pozitīvi ietekmē vīrieša reproduktīvo veselību. Piemērotāko preparātu, izvērtējot pacienta situāciju individuāli, palīdzēs atrast ārsts vai farmaceits.

„Svarīgi ņemt vērā, ka pievērst uzmanību viena noteikta hormona izmaiņu svārstībām nav objektīvi. Tikai aplūkojot kopējo ainu, iespējams atrast precīzu cēloni un atrisināt radušos problēmu. Lai gan par hormonālo disbalansu var liecināt virkne dažādu simptomu, precīzu diagnozi iespējams noteikt, vien veicot laboratoriskās analīzes. To ieteicams darīt reizi gadā,” piekodina farmaceite.