Skaistas krūtis uztrauc daudzas sievietes. Taču ir gadījumi, kad, neskatoties uz ārējo skaistumu, var attīstīties iekšējas organisma patoloģijas, nelieliem krūts dziedzeru darbības traucējumiem pāraugot nopietnākās veselības problēmās. Tāpēc ārsti-mamologi regulāri atgādina – sievietes nedrīkst ignorēt jebkādas izmaiņas, kas saistītas ar krūšu veselību un izskatu, un gaidīt, kad simptomi kļūs vēl izteiktāki vai parādīsies sāpes.

Viens no izplatītākajiem (aptuveni 60% sieviešu dzīves laikā) krūts dziedzeru darbības traucējumiem ir mastopātija – labdabīga piena dziedzeru saslimšana, kuras attīstība saistīta ar hormonālo disbalansu.

Simptomi

Mastopātijas simptomi ne vienmēr ir izteikti, saslimšana ilgi var tikt nepamanīta. Kā galvenās mastopātijas pazīmes var minēt:

• Pastāvīgas vai periodiskas sāpes krūtīs pirms vai pēc menstruācijām;
• Krūtīs sataustāmi nelieli sacietējumi, mezgli;
• Izdalījumi no krūšu galiem;
• Krūšu pietūkums;
• Diskomforts.

Mastopātija nav bīstama, taču tās izraisītie simptomi var būtiski pazemināt dzīves kvalitāti. Kaut arī simptomi ir līdzīgi, taču krūts dziedzeru iekaisums nav saistīts ar vēža attīstību. Tomēr jāpiebilst, ka šīm krūšu saslimšanām var būt kopīgi cēloņi.

Cēloņi

Krūts dziedzeru iekaisuma cēloņi nav līdz galam izpētīti. Droši ir zināmi tikai daži faktori, kas veicina mastopātijas attīstību.

• Dzimumhormonu vai vairogdziedzera hormonu līmeņa paaugstināšanās vai pazemināšanās;
• Olnīcu disfunkcija;
• Novēlota grūtniecība;
• Iedzimtība;
• Neapmierinošas, nestabilas seksuālās attiecības vai to neesamība;
• Ķirurģisks vai spontāns aborts;
• Palielināts svars vai aptaukošanās;
• Cukura diabēts;
• Regulārs stress;
• Ginekoloģiskas saslimšanas, kuru pamatā ir hormonālie traucējumi, piemēram, endometrioze, amenoreja (menstruāciju trūkums), neauglība, dzemdes mioma un citas;
• Nepiemērota, pārāk cieša un neērta krūštura valkāšana;
• Novēlota menopauzes iestāšanās (sievietēm vecumā pēc 55 gadiem);
• Nepiemērotu medikamentu (īpaši pretapaugļošanās tablešu) lietošana;
• Aknu saslimšanas.

Ārstēšana

Mastopātiju ārstē ar medikamentiem, kas regulē menstruālo ciklu vai nepieciešamības gadījumā arī vairogdziedzera darbību, hormonāliem preparātiem, vitamīniem un zālēm, kas veicina normālu aknu darbību. Tāpat pacientēm parasti iesaka ievērot īpašu diētu, atturēties no stipras kafijas vai tējas, šokolādes, alkohola un smēķēšanas. Uzturā ieteicams lietot vairāk augu valsts produktus – augļus, dārzeņus, jūras produktus. Jāizvairās arī no solārija apmeklējumiem, pirtīm un ilgstošas uzturēšanās saulē.

Profilakse

Lai novērstu mastopātijas attīstības risku, katrai sievietei vajadzētu mācēt atpazīt tās simptomus un pareizi, regulāri un rūpīgi pārbaudīt savas krūtis – vismaz reizi mēnesī tās iztaustot. Ja tiek pamanītas kaut mazākās izmaiņas, nekavējoties jāvēršas pie ārsta-ginekologa.