Krūtis - ilgi un laimīgi
Vai tu mīli savu tuvāko? Sevi? Savas krūtis? Un dzīvi? Ja tev ir starp piecdesmit un septiņdesmit, šķiet, ne sevišķi. Ja mīlētu, vai tad krūtis pārbaudīt ietu tikai katra piektā no tām, kuras valsts aicina un par kuru izmeklēšanu gatava maksāt?!
Dr. DAINA GREIŠKALNA
* Radioloģe Latvijas Onkoloģijas centrā un medicīnas sabiedrībā ARS.
* Viena no nedaudzajiem Latvijas radiologiem, kas specializējušies tieši krūts radioloģijā - izmeklē tās gan ar ultrasonoskopijas, gan rentgena metodi.
* Priecājas, ka arī jaunākā māsa - bijusī Latvijas sieviešu basketbola izlases kapteine Gunta Baško - kopā ar citām izcilām basketbolistēm uzrunāja tevi akcijā Pārbaudies, lai dzīvotu!
* Divu bērnudārza vecuma bērnu mamma.
* Regulāri kopā ar vīru spēlē skvošu un reizi nedēļā nodarbojas ar ārstniecisko fizkultūru fizioterapeita vadībā.
Dr. DAIGA BARANOVSKA
* Ginekoloģe medicīnas sabiedrībā ARS un ārstu praksē Quartus.
* Divu bērnu - piecgadīgā Kristapa un pusotra gada vecās Katrīnas - mamma. Starp citu, Katrīna vēl ēd no mammas krūts.
* Pēc meitas piedzimšanas beidzot atsākusi nodarboties ar aerobiku sporta klubā. Kolektīvu darbošanos trenera vadībā izvēlējusies, jo vientulīgai skriešanai vai tikpat vientulīgām nodarbībām trenažieru zālē nespēj sevi motivēt.
– Reizēm šķiet, ka tad, kad krūtis nevajag bērniņa zīdīšanai un varbūt arī vīrieša priekam, sievietes tās it kā aizmirst.
Daiga Baranovska: - Diemžēl nereti tā arī ir. Jo vecāka kļūst sieviete, jo mazāk uzmanības sev pievērš. Liekas - man jau nekas nesāp, nekāda otrā jaunība ar asiņošanu nav sākusies, grūtniecība iestāties vairs nevar, arī seksa nav - nu, ko tad es tur piecdesmit, sešdesmit, septiņdesmit vai astoņdesmit gados iešu pie ginekologa. Taču dzīve jau nav beigusies. Tikai mainījušās prioritātes. Pēc četrdesmit un piecdesmit galvenās rūpes un galvenās bažas, no ārsta viedokļa raugoties, ir tieši par onkoloģiskām slimībām. Jo vecāks cilvēks kļūst, jo risks saslimt ar vēzi tomēr pieaug. Tas attiecas uz visām orgānu sistēmām, ne tikai ginekoloģisko. Turklāt mēs visi itin labi zinām, ka vēzis sākumā nesāp un tad, kad sāk likt sevi manīt, visbiežāk tā jau vairs nav pirmā stadija. Tieši tāpēc vajadzīga profilaktiskā skrīningmamogrāfija - arī tad, ja nav nekādu sūdzību.
Krūtis ir ērts orgāns arī paškontrolei vai pašizmeklēšanai. Cilvēkam ir diezgan grūti saprast, kas īsti notiek ar viņa sirds asinsvadiem, cik laba un pareiza ir nieru vai aizkuņģa dziedzera anatomija un vai tur nav kādi bumbuļi izveidojušies. Bet krūtis, tāpat kā ādu, mēs itin labi varam apskatīt spogulī un iztaustīt ar roku.
Tas būtu jādara reizi mēnesī vai divos, ne biežāk, citādi pārmaiņas būs grūti pamanīt. Tā jau nav kā gripa - vakar aizgāji gulēt, no rīta 40 grādu temperatūra un slikti! Sievietēm, kurām ir regulārs menstruālais cikls, vislabāk krūšu dziedzeru veselību kontrolēt - vienalga, pašai vai doties pie ārsta vai uz kādiem izmeklējumiem – būtu no piektās līdz desmitajai menstruālā cikla dienai, rēķinot, ka pirmā asiņošanas diena ir cikla pirmā diena. Tad krūšu dziedzeru struktūra ir salīdzinoši vismierīgākā un ir visvieglāk saprast, ka tiešām izveidojies kas jauns, nevis tikai ar menstruālo ciklu saistīts piebriedums. Cikla otrajā pusē, kad palielinās progesterona koncentrācija, krūšu dziedzeri tomēr piebriest un kļūst graudaināki, daļai sieviešu krūtis kļūst sāpīgākas un jutīgākas. Un reizēm pat ārstam grūti atšķirt, vai tās ir tikai tādas cikliskas izmaiņas vai tiešām slimība. Ja mēnešreižu vairs nav, krūšu struktūra cikliski nemainās un vairs nav tik būtiski, kurā brīdī veic pārbaudi pati vai pie ārsta.
Būtu ideāli, ja sieviete, pamanot vismazākās pārmaiņas krūtīs - hei, pirms diviem trim mēnešiem nekā nebija, bet nu kaut kas parādījies -, nenobītos un steigtos pie ārsta.
– Kas varētu būt kaut kas?
D. B.: - Vajadzētu sākt ar apskati. Noģērb ķermeņa augšdaļu kailu, nostājies pie spoguļa pietiekami gaišā vietā - guļamistabā vai vannasistabā un pavēro, cik simetriskas vai asimetriskas ir krūtis. Cilvēks gan vispār ir ļoti asimetriska būtne. Viņam vienmēr ir vienā pusē auss bišķiņ augstāk, otrā - zemāk, viena pēda mazliet lielāka, otra - mazāka. Nevieni pāra orgāni, krūtis tajā skaitā, nav absolūti vienādi. Bet tad jau tu zini, ka tava labā krūts vienmēr bijusi maķenīt lielāka vai kreisajai galiņš drusku augstāk. Bet tev jāpievērš uzmanība asimetrijai, kas izveidojusies pēkšņi. Tu pamani, ka krūts, kas bija mazliet lielāka, nu ir daudz lielāka. Vai ka iepriekš bija viena krūts lielāka, bet tagad nezin kāpēc ir otrādi.
Papēti krūšu ādu. Vai uz tās nav parādījies kāds apsārtums, turklāt tam nav nekāda iemesla - nav iekodis ods, un pumpiņa nav sakasīta, nav uzsists zilums, kas lēnā garā kļūst dzeltens un uzsūcas... Tomēr ir kāds plankumiņš - sārtāks, violetāks vai zilganāks -, ko nevar loģiski izskaidrot. Var gadīties, pirmajā reizē, kad to pamani, šķiet: droši vien sasitu, tikai neatceros. Bet, ja pēc pāris nedēļām zilums vēl aizvien ir turpat, turklāt neizbalē, tas nav nekāds parasts zilums. Tas var būt pirmais un ļoti nopietnais simptoms, ka tur kaut kas nav kārtībā. Ja krūšu āda izskatās zilgansārta, bieza un poraina - līdzīga citrona miziņai -, tas ir ļoti nopietns signāls, ka uz pārbaudi jādodas steigšus, jo tieši šāda āda mēdz būt virs krūts vēža.
Un trešais - jānovērtē arī pats krūtsgals. Ja pēkšņi pamani, ka krūtsgals ievilcies uz iekšu, lai gan iepriekš nekad tā nav darījis, arī tas var būt slimības simptoms.
Nākamais solis - krūšu dziedzeri jāiztausta. Vispareizāk un labāk būtu to darīt dušā, kad āda ir saziepēta un mitra un roka pa ādu labāk slīd. Iztēlojies, ka krūti ar divām krusteniskām līnijām, kas novilktas caur krūts galiņu, sadala četrās daļās. Krūts dziedzera audus iztausti, sākot no paduses jeb krūts augšējā ārējā kvadrāta ar apļveida taustošām kustībām - vai kaut kas nav citādi, nekā esi pieradusi, vai nav jūtams kāds graudiņš, sabiezējums, bumbulītis.
Kad iztaustīti paši krūts dziedzeri, bedrītē starp paduses muskuļiem patausti, vai kāds paduses limfmezgls nav jūtams tik liels kā zirnis vai mazā pupiņa. Taču, ja tādu atrodi, uzreiz nevajag ļoti satraukties. Limfmezgli var reaģēt uz ļoti dažādām lietām, nav uzreiz jādomā par krūts vēzi. Pat iekaisums pie naga var būt pie vainas, ja paduses limfmezgls jūtams.
Nevar nelikties ne zinis - ak, tas jau tikai sīkums -, ja uz krūštura pamani mitrumu, kas izdalās no krūtsgala.
Tātad, ja pamani kādu no četrām nosauktajām pārmaiņām - citādi izskatās āda, jūt sabiezējumus krūts dziedzeros, palielinātus limfmezglus, izdalījumus -, noteikti jādodas pie ārsta.
– Vai tās vienmēr liecina par ko sliktu?
D. B.: - Ja ar sliktu saprotam ļaundabīgu jeb vēzi, tad ne. Ļoti bieži bumbulīši, kas krūtī izveidojas un var būt arī četrdesmit un piecdesmit gadu vecumā, lai gan sievietēm menopauzē ir retāk nekā reproduktīvajā vecumā, ir labdabīgi veidojumi, piemēram, fibroadenomas. Sāpes un sabiezējumi krūtīs var būt saistīti ar hormonu darbības traucējumiem. Vēl viens cēlonis, kuru visbiežāk esam pieraduši saistīt ar zīdīšanas periodu, ir krūts dziedzera iekaisums jeb mastīts. Taču, lai gan ne bieži, tomēr mastīts var veidoties arī jebkurā citā laikā. Un, visbeidzot, bumbuļi krūtīs var rasties arī dažādu, parasti labdabīgu, ādas vai zemādas audu slimību - lipomas, adenomu - dēļ. Tās nav krūts dziedzera slimības, vienkārši gadījušās tajā vietā, kur atrodas krūts dziedzeris. Labdabīgi taukaudu sabiezējumi jeb lipomas tikpat labi var izveidoties jebkurā vietā - uz sejas, uz muguras, uz vēdera, uz rokām un kājām... Un šad tad arī krūtīs, jo tur taukaudu ir pietiekami daudz. Sataustot šādu bumbulīti, tu pati nevari pateikt, kas īsti tas ir, un nereti arī ārsts, tikai paskatoties un pataustot, to nevar izdarīt, ir vajadzīgi papildu izmeklējumi.
Turklāt - un te mēs nonākam pie tā, kāpēc vajadzīga krūšu dziedzeru profilaktiskā izmeklēšana jeb skrīningmamogrāfija, - tā ļauj atklāt vēzi sievietēm, kuras krūtīs nav redzējušas un jutušas pilnīgi nekādas pārmaiņas!
– Kāpēc uz mamogrāfiju aicina tikai sievietes no 50 līdz 69 gadu vecumam?
Daina Greiškalna: - Krūts vēzis ir biežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs sievietēm, un statistika liecina, ka tieši šajā vecuma grupā - no 50 līdz 69 gadiem - ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē saslimstība ar krūts vēzi ir visaugstākā. Skrīningmamogrāfijā atklāj aptuveni katru desmito krūts vēzi. Skrīningmamogrāfija ir valsts apmaksāts krūts dziedzera izmeklējums, kad sievietei centralizēti tiek izsūtīts uzaicinājums veikt mamogrammu. Pārējās sievietes, arī pēc 70 gadu vecuma, uzmana ģimenes ārsts vai ginekologs, ja vien sieviete pie viņa aiziet.
Liela daļa, apmēram 35 procenti, ļaundabīgo krūts audzēju tiek atklāti trešajā un ceturtajā stadijā, kad ārstēšana ir dārga, ilga un reizēm arī nesekmīga. Ir bijis gadījums, kad savu mammu gados pie ārsta atved meita, kas netīšām pamanījusi uz blūzes traipu - audzējs jau sulo. Grūti teikt, kas rada šādu situāciju - drīzāk nezināšana vai bailes.
Tāpēc vajadzīgs skrīnings - lai laikus pamanītu izmaiņas mamogrammā, kas var liecināt par sākotnēju ļaundabīgu procesu, t. i., mazo vēžu noķeršana. Krūts vēža skrīninga programma ir relatīvi jauna, uzaicinājuma vēstules tiek izsūtītas vien trešo gadu, diemžēl arī no aicinātajām sievietēm skrīningu izmanto nedaudzas - Latvijā aptuveni 20 procentu. Bet, piemēram, Zviedrijā - vairāk nekā 90 procentu.
– Kāpēc mēs tā baidāmies no mamogrāfijas?
D. G.: - Mamogrāfijas laikā krūts tiek saspiesta starp divām plāksnītēm - šī sajūta var būt diezgan nepatīkama, reizēm sievietes saka: pēc izmeklējuma krūtis ilgi sāpēja. Krūtis ir hormonāli aktīvs orgāns, kas reaģē uz menstruālā cikla fāzēm, arī uz stresu, uz sievietes sajūtām un emocijām. Tādēļ, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas, ieteicams mamogrāfiju veikt cikla sākumā, t. i., līdz 14. cikla dienai, tāpat arī citus krūts dziedzera izmeklējumus. Ja mēnešreizes jau beigušās, izmeklējumus var veikt jebkurā dienā. Nozīme ir arī krūts pareizai pozicionēšanai izmeklējuma laikā, t. i., darbiņam, ko veic laborants.
Veicot mamogrāfiju, mūsdienās izmanto automātiskās kompresijas plates, kas krūti saspiež ne vairāk, kā nepieciešams laba attēla iegūšanai. Mamogrāfijas izmeklējums nav kaitīgs ne krūtij, ne sievietei pašai.
– Ja ļoti bail no mamogrāfijas, varbūt var - kaut par maksu - veikt sonogrāfiju? Tā tomēr nesāp.
D. B.: - Ultrasonogrāfija un mamogrāfija nav viens un tas pats. Šīs metodes krūts dziedzera izmeklēšanā viena otru neizslēdz. Drīzāk tieši otrādi – viena otru papildina. Jo ir lietas, ko sonogrāfiski var redzēt ļoti labi un mamogrāfiski nevar novērtēt. Un otrādi.
– Piemēram?
D. B.: - Jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā, kurām krūts dziedzera struktūra ir blīva, it īpaši, ja krūtis nav lielas, izvēles metode gan profilaktiskai izmeklēšanai, gan diagnostikai noteikti būs ultrasonogrāfija, jo mamogrāfijas laikā tomēr krūts dziedzeri tiek mazliet saspiesti, un, ja krūtis ir mazas, saspiež tā, ka attēls var zaudēt kvalitāti. Arī jaunām sievietēm, ja krūtis ir lielas, reizēm jākombinē gan sonogrāfija, gan mamogrāfija, jo sonogrāfijas īpatnība ir tāda - jo dziļāk skaņai jāiet, jo izmeklējuma kvalitāte ir vājāka, un ļoti lielām krūtīm dziļākās krūts dziedzera daļas ir diezgan grūti novērtēt sonoskopiski. Bet mamogrāfiski to var izdarīt. Savukārt sievietēm pēc piecdesmit gadu vecuma, kad pamatrūpe ir onkoloģiskā riska novērtēšana un vēža skrīnings, mamogrāfija pilnīgi noteikti ir pirmās izvēles metode, jo vismazākos mikrokalcinātus, kas var veidoties onkoloģiskos procesos un ko ultrasonoskopiski vispār nevar ieraudzīt, mamogrāfijā redz ļoti labi. Un tas ir pamatmērķis šai izmeklēšanai - saprast, ir vēzis vai tā nav.
D. G.: - Katra metode sniedz savu informāciju, kas pārklājas tikai daļēji, tādējādi katra krūts vērtējama individuāli, piemeklējot labāko pirmo metodi - mamogrāfiju vai ultrasonogrāfiju.
Ideālā variantā pirms krūts dziedzera ultrasonogrāfiskas izmeklēšanas arī radiologs krūti iztausta. Jo reizēm ir vietas, kuras var iztaustīt, bet attēlā redzamas tikai netiešas pazīmes, pēc kurām var spriest, ka viss nav labi un šī vieta jāizmeklē padziļināti.
Papildu informācijai, ja ir neskaidrības, gan ultraskaņas, gan rentgena kontrolē var veikt biopsijas, tas ir, paņemt no krūts nelielu daudzumu šūnu vai audu, ko izmeklē laboratorijā. Mamogrāfijas kontrolē veic biopsiju pacientēm, kurām krūtīs ir mikrokalcināti, t. i., mazas kalcija daļiņas, jo sākotnēji krūts vēzis var izskatīties tieši tā. Tāpat kā asinsvados, arī krūtīs kalcija daļiņas var nogulsnēties novecošanas procesu dēļ, bet dažkārt tās veidojas, arī ejot bojā vēža šūnām. Pēc attēla radiologs vērtē, vai šie mikrokalcināti ir labdabīgi, ļaundabīgi vai aizdomīgi. Lielākā daļa, apmēram 80 procentu, kalcinātu krūtīs ir labdabīgi, apmēram desmit procentu - ļaundabīgi, un atlikušie ir šaubīgi. Ļaundabīgajiem un aizdomīgajiem veic biopsiju un laboratorijā pārbauda, kādi īsti tie ir.
Krūtis var izmeklēt arī ar magnētiskās rezonanses metodi, ko veic vairākās vietās Latvijā, arī abās manās darbvietās.
– Vai arī tad, ja krūtī ir kosmētisks implants, drīkst veikt mamogrāfiju?
D. G.: - Iekšējais spiediens veselā implantā ir tik liels, ka mamogrāfā pārspiest to nevar. Un cita veida, kā ieraudzīt mazos, aizdomīgos kaļķīšus, nav. Sievietēm nevajadzētu baidīties nākt uz izmeklējumu pie ārsta un ārstam – viņas nosūtīt uz mamogrāfiju. Izmeklēšanu neskaidrību gadījumā vienmēr var papildināt ar ultrasonogrāfiju vai magnētiskās rezonanses izmeklēšanu.
– Kādus vārdus jūs rakstāt slēdzienā, ko saņem paciente, kad viss ir kārtībā?
D. G.: - Vai nu "ir normāla MG (mamogrāfijas) aina" vai "neredzu strukturālu patoloģiju". Mūsu valstī pastāv arī skrīninga mamogrāfijas rezultātu tā saucamā R klasifikācija no R1 līdz R5 - lai būtu vienkāršāk sistematizēt atbildes un izvēlēties tālāko taktiku. R1 - viss labi, R5 - audzējs, vajadzīga tālāka izmeklēšana un onkologa konsultācija.
Kā man saprast mamogrāfijas izmeklējuma atbildi?
Ja tajā rakstīts:
R1 - tas nozīmē, ka viss ir normāli.
R2 - pārmaiņas ir, taču tās ir labdabīgas. Piemēram, labdabīgi kalcināts limfmezgls vai krūts dziedzeraudu asimetrija, kas var būt diezgan bieži. Tālāka izmeklēšana nav vajadzīga.
R3 - pēc attēla īsti nevar pateikt, kas tas ir, tomēr pēc īpašām pazīmēm var sacīt: lielāka iespēja, ka pārmaiņas ir labdabīgas.
R4 - lielāka varbūtība, ka tas ir audzējs, jo tiešas vai netiešas pazīmes liecina, ka pārmaiņas ir ļaundabīgas.
R5 - nav šaubu, ka redzams audzējs.
Gunta Šenberga
Informācija ZL datubāzē
