Kriminālprocesā vērtēs gadījumu, kad mediķi noslepkavotam vīrietim bez saskaņošanas transplantācijas nolūkos izņēmuši nieres
Rīga, 5.nov., LETA. Valsts policija (VP) ir ierosinājusi kriminālprocesu par gadījumu, kad mediķi kādam noslepkavotam vīrietim transplantācijas nolūkos izņēmuši nieres, taču šīs darbības nav bijušas saskaņotas ar bojāgājušā tuvinieci, raksta "Latvijas Avīze".
Pret mediķiem vērsusies Ērika Krēsliņa māte Tamāra. Vīrieti 2015.gadā noslepkavoja pudeles brāļi, ietriecot galvā cirvi. 43 gadus vecais vīrietis mira slimnīcā pēc trīs komā pavadītām dienām. Rīgas rajona tiesā patlaban par šo slepkavību notiek tiesvedība.
Vairāk nekā divus gadus pēc slepkavības - 2017.gada augustā - Tamāra Krēsliņa tikai no krimināllietas materiāliem uzzinājusi, ka dēlam uzreiz pēc nāves iestāšanās izņemtas abas nieres. Māte ir pārliecināta, ka dēls nebija devis atļauju izņemt orgānus pēc nāves, arī viņai tāda atļauja neesot prasīta, tāpēc pēc Krēsliņas iesnieguma Valsts policijā ierosināja kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 139.panta "Par cilvēka audu un orgānu nelikumīgu izņemšanu".
"Ja tajās dažās dienās, kad Ēriks bija slimnīcā komā, man būtu pajautājuši, vai var paņemt kādu viņa orgānu, būtu atļāvusi," apgalvojusi viņa māte, taču viņa par to, ka no dēla izņemtas abas nieres un liesa, uzzinājusi, tikai lasot viņa veselības aprakstu krimināllietas materiālos par viņa slepkavību.
"Pusgadu domāju, ko darīt. Uzzināju, ka neesmu vienīgā, ar kuru tā noticis. Sanāca dusmas. Lai arī kāds tas mans dēls bija, tomēr cilvēks, nevis kaut kāds gaļas gabals, kurš kaut kur mētājas un kuram var kaut ko nogriezt. Kāpēc man nepajautāja? (...) Sapratu, ka daudziem ārstiem pacienti nav svarīgi. Svarīgākas ir citas lietas, arī nauda. Padomāju, ka varu kaut ko mainīt sistēmā," vēršanos policijā skaidrojusi Krēsliņa.
Sieviete vērsusies policijā, bet Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirknis sākumā atteicis ierosināt kriminālprocesu, jo nesaskatīja noziedzīgu nodarījumu. Tad sieviete sūdzējusies prokuratūrā un šā gada 26.septembrī saņēmusi paziņojumu, ka pēc prokuratūras spiediena policija tomēr sāks kriminālprocesu.
Policijas Vecākā inspektore R. Krilova Krēsliņai esot atbildējusi, ka gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, kur Ē.Krēsliņš atradās, gan Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kur notika transplantācija, veikusi datu pārbaudi Iedzīvotāju reģistrā un konstatējušas, ka Ē.Krēsliņš nav izteicis atļauju vai aizliegumu izmantot savu ķermeni, tā audus un orgānus pēc nāves. Inspektore atsaukusies uz likuma "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" 11. pantu, kurš nosaka, ka "miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai donora nāves gadījumā drīkst izdarīt, ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu izmantot audus un orgānus pēc nāves un ja šā cilvēka tuvākie piederīgie līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam nav rakstveidā informējuši ārstniecības iestādi par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto aizliegumu izmantot viņa audus un orgānus pēc nāves". Turklāt likums arī neparedzot mehānismu, kā tuvinieki tiek informēti par orgānu izņemšanu.
Tomēr Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokurore I.Zepa norādījusi, ka inspektore lēmumu pieņēmusi nepamatoti, pilnvērtīgi nepārbaudot un neizvērtējot lietas materiālus un ziņas.
Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Santa Tivaņenkova norādījusi, ka 2016. un 2017. gadā ar šiem jautājumiem daudz strādāts un bijušas karstas diskusijas ar speciālistiem. Tiesībsarga birojs sapratis, ka nepieciešams veikt virkni labojumu likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Neskaidrā regulējuma dēļ Latvija jau ir zaudējusi divās tiesvedībās Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ir izmaksājusi cietušajiem kompensācijas.
