Kofeīns: atkarība vai nekaitīgs stimulants?
Ik dienu pasaulē tiek izdzerts aptuveni 1,6 miljardi kafijas tasīšu, liecina Starptautiskās Kafijas organizācijas dati. Ikrīta kafija lielai daļai cilvēku ir neatņemama dienas sastāvdaļa. Taču, vai mēs zinām, kā kofeīns darbojas un kādu ietekmi rada uz mūsu organismu?
Kas ir kofeīns un kā tas darbojas?
Galvenā kafijas sastāvdaļa ir kofeīns – dabisks savienojums, ko iegūst no vairāk nekā 60 dažādiem augiem, piemēram, kafijas pupiņām, tējas lapām un kakao sēklām.
Kofeīns uz cilvēka organismu darbojas kā stimulants. Tas aktivizē centrālo nervu sistēmu, bloķējot adenozīnu – mediatoru, kurš organismam rada nomierinošu efektu. Kofeīna iedarbībā noris neirāla stimulācija, kas atbrīvo adrenalīnu, paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, paplašina acu zīlītes, sasprindzina muskuļus un atbrīvo glikozi, kas nonāk asinsritē, tādējādi sniedzot enerģiju. Kofeīna stimulējošais efekts sākas aptuveni 15 minūtes pēc nonākšanas organismā un var ilgt līdz pat sešām stundām.
Kofeīns nav atrodams tikai kafijā – mēs to uzņemam, dzerot tēju, bezalkoholiskos un enerģijas dzērienus, kā arī lietojot dažādus medikamentus – pret saaukstēšanos, alerģiju vai sāpēm. Tāpat kofeīns mazās devās atrodams arī šokolādes sastāvā.
Iespējamie ieguvumi
Atsevišķi zinātnieki, balstoties uz veiktajiem pētījumiem, ir pārliecināti, ka, izdzerot 3– 4 kafijas tases dienā, uz pusi samazinās risks saslimt ar aknu un mutes vēzi. Tāpat tiek uzsvērts, ka kofeīnam ir pozitīva ietekme uz smadzeņu darbību un atmiņu – 200 mg kofeīna dienā uzlabo ilgtermiņa atmiņu.
Vairāki pētnieki uzskata, ka kofeīns aizsargā pret 2. tipa diabētu, Parkinsona slimību, sirds un asinsvadu slimībām un insultu.
Kofeīna negatīvais efekts
"Atšķirībā no daudzām psihoaktīvām vielām kofeīna lietošana ir sociāli pieņemama, un tas tiek plaši izmantots. Turklāt lielākā daļa kofeīna lietotāju to uzņem regulāri un tas šķietami nenodara it nekādu acīmredzamu kaitējumu. Tādējādi tiek stiprināts priekšstats par kofeīnu kā vielu, kuru ikviens var izmantot, neciešot nekādas negatīvas sekas," skaidro Džona Hopkinsa universitātes Medicīnas daļas pētnieks Stīvens Meredits (Steven Meredith)
Pierādīts, ka, patērējot vairāk nekā 500–600 mg kofeīna dienā, rodas bezmiegs, nervozitāte, aizkaitinājums, gremošanas traucējumi un paātrināta sirdsdarbība. No organisma kofeīns izdalās kopā ar lielu daudzumu šķidruma, tādējādi tā pastiprināta lietošana var novest pie dehidrācijas.
Pētījumi liecina, ka arī mērena kofeīna lietošana atstāj negatīvu ietekmi uz veselību. Izdevumā BMC Medicine publicētā pētījumā atklāts, ka 300 mg kofeīna dienā grūtniecības laikā paaugstina risku, ka mazulis piedzims ar pazeminātu svaru, savukārt Mayo Clinic Proceedings publicētā pētījumā ziņots, ka četras tasītes kafijas dienā paaugstina priekšlaicīgas nāves iespējamību.
Taču jāņem vērā, ka kofeīna iedarbība uz katru organismu var būt pilnīgi atšķirīga. Pierādīts, ka smēķētāju vielmaiņa kafiju var aptrādāt divreiz ātrāk nekā nesmēķētāju, bet zīdaiņu, grūtnieču un cilvēku ar aknu slimībām – lēnāk. Arī atsevišķi medikamenti palēnina šo procesu.
Kofeīna atkarība
Kofeīns aktivizē vairākus mehānismus, ko tāpat aktivizē arī dažādas psihotropās vielas. Pēc tā lietošanas paaugstinās labsajūta un sabiedriskums, cilvēks jūtas enerģisks un možs. Līdz ar to nelielai daļai cilvēku no tā rodas atkarība. Speciālisti uzsver, ka no kofeīna var veidoties fiziska atkarība – reizēs, kad kofeīns netiek patērēts vai tā uzņemšana tiek ierobežota, var rasties tādi simptomi kā galvassāpes, nogurums, miegainība, depresija, aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības, slikta dūša un vemšana. Taču lielākajai daļai cilvēku šie simptomi izzūd dažu dienu laikā.
