Rīga, 20.jūn., LETA. Reproduktīvās veselības ārstniecības iestādes, kurās tiek veikta medicīniskā apaugļošana, zinātnisku pierādījumu trūkuma dēļ neatbalsta olšūnu ziedošanas aizliegumu nedzemdējušām sievietēm, par kuru Saeima lems rīt, 21.jūnijā, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Visās aptaujātajās reproduktīvās veselības ārstniecības iestādēs - "iVF Riga", "Embrions", "My Clinic Riga" un "EGV" - medicīniskā apaugļošana tiek veikta tikai ar Latvijā ziedotām olšūnām. Ar klīniku "Jūsu ārsti" gan aģentūrai LETA nedēļas laikā neizdevās sazināties.

Neauglības ārstēšanas klīnikā "iVF Riga" olšūnas ziedo apmēram 100 sievietes gadā, un ziedojošo skaits esot nemainīgs, klīnikā "Embrions" gadā ziedo apmēram 17 sievietes, "EGV" - apmēram 60 sievietes, un šis skaits pēdējā laikā neesot pieaudzis. Vienlaikus klīnika "My Clinic Riga" ir jauna un medicīnisko apaugļošanu veic tikai kopš pagājušā gada decembra, tāpēc viņu statistika reālo situāciju neatspoguļojot.

Klīnikas "My Clinic Riga" Audu centra vadītāja Indra Arāja gan norādīja, ka kopumā olšūnu ziedojošo sieviešu skaitam ir vērojama tendence palielināties, kas saistīts ar ģimenes plānošanu un vidējās dzemdētājas vecuma pieaugumu, kā rezultātā nepieciešamība pēc olšūnu donoriem pieaugot.

Visas klīnikas neatbalsta plānoto aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, un iemesli, kāpēc iestādes neatbalsta aizliegumu, ir dažādi. Piemēram, klīnika "iVF Riga" ierobežojumu neatbalsta, jo nav zinātnisku un medicīnisku pierādītu iemeslu to atļaut tikai dzemdējušām sievietēm. Tāpat klīnikā norādīja, ka iemesli, kādēļ sievietes izvēlas kļūt par donorēm, ir dažādi, tostarp ir sievietes, kuras nevēlas radīt savus bērnus, bet vēlas palīdzēt neauglīgiem pāriem.

Klīnikas "Embrions" vadītāja Ginta Treija savukārt norādīja, ka aizliegums vispirms ir cilvēktiesību pārkāpums, jo katrs pats ir tiesīgs izdarīt izvēles. Vienlaikus Treija uzsvēra, ka svarīgs nosacījums pašām klīnikām ir nodrošināt, lai ārsts sievieti būtu informējis par visām iespējamām blaknēm un lai viņa būtu spējīga pieņemt izsvērtu lēmumu. Tāpat ļoti svarīgs faktors ir potenciālās donores psiholoģiskais novērtējums, uzsver Treija.

"My Clinic Riga" Audu centra vadītāja sacīja, ka klīnika iestājas par brīvu izvēli ziedot olšūnas. Turklāt arī Arāja norādīja, ka nav medicīnisku pierādījumu, ka olšūnu ziedošana var ietekmēt donores turpmāko auglību. "Procesa laikā ietvertie riski tiek kontrolēti un novērsti līdz minimumam, balstoties uz pasaules vadlīnijām," skaidroja Arāja.

Vienlaikus viņa norādīja, ka "My Clinic Riga" iekšējās vadlīnijās priekšroka tiek dota dzemdējušām sievietēm, bet tas nekādā veida nav saistīts ar aizliegumu vai tā atbalstīšanu.

Klīnikas "EGV" pārstāve Elita Plokste uzsvēra, ka olšūnu ziedošana ir atbildīgs process, uz ko sievietes nepiesakās vieglprātīgi. "Mēs kā klīnika veicam informatīvo darbu, lai sabiedrībai ir priekšstats par procesu, lai tās sievietes, kuras uzrunā iespēja palīdzēt, varētu pieteikties pašas," sacīja Plokste.

Vienlaikus viņa informēja, ka "EVG" ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc tā neatbalsta aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, tostarp neesot apstiprinājuma, ka olšūnu ziedošana negatīvi ietekmē sievietes veselību vai tās turpmāko auglību. Tāpat neesot pierādītas saistības starp olšūnu ziedošanu un saslimšanām ar olšūnu vai krūšu vēzi.

Plokste skaidroja, ka pērn Latvijā sievietes pirmo bērnu dzemdēja vidēji 27,6 gados un vidējais dzemdētājas vecums kopumā ir 30, gadi, kas nozīmē, ka laiks, lai varētu ziedot olšūnas citām, paliek pavisam īss. "Šie grozījumi, kas tiek virzīti bez medicīnisko pētījumu pamatojuma, ierobežo sieviešu iespējas ne tikai lemt par savu ķermeni un tā iespējām, bet arī liegs ievērojamam skaitam citu sieviešu saņemt medicīnisko palīdzību, kas mūsdienu pasaulē citkārt būtu pieejama," norāda klīnikas pārstāve.

Turklāt viņa uzsvēra, ka medicīniskā apaugļošana nepieciešama arvien lielākam iedzīvotāju skaitam, jo arvien vairāk pāru saskaras ar saslimšanām, kur tikai donoru materiāla izmantošana var sniegt iespēju kļūt par sievietei māti. Ierobežojot sieviešu tiesības kļūt par donorēm, tiek ierobežotas arī to sieviešu tiesības, kam šāda medicīniskā palīdzība ir nepieciešama, uzskata Plokste.

Viņa arī atgādināja, ka pirms medicīniskās pārbaudes, ko iziet ikviena donore, sākšanas vispirms tiek veikts informatīvais darbs, lai donore pilnībā izprastu procesu un arī savu atbildību, lai nav pārpratuma vai nesaprašanās iespējas. "Jau šobrīd ikviena donore var atteikt iespēju izmantot ziedotās olšūnas, ja laika gaitā pārdomā un ja tās vēl nav izmantotas - tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai lēmums ziedot ir pamatots un stabils," norāda klīnikas pārstāve.

Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai trešajā lasījumā nodeva likumprojektu par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz virkni izmaiņu, tostarp aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas.

Lēmums atbalstīt grozījumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā virzīšanu trešajā lasījumā tika pieņemts vienbalsīgi. Par likumprojektu Saeima balsos rīt, 21.jūnijā.

Marta sākumā komisija bija nolēmusi virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm, tomēr vēlāk komisija nolēma turpināt diskusijas šajā jautājumā.

Komisija jau iepriekš vairākkārt spriedusi par šo jautājumu, turklāt šo likumprojektu Saeima iepriekš vairākas reizes izslēdza no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Plāni aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas iepriekš raisījuši vairākas protesta akcijas pie parlamenta ēkas. Arī ceturtdien, kad deputāti lems par minēto likuma grozījumu pieņemšanu, pie Saeimas ēkas plānota protesta akcija. Piketa rīkotāji iepriekš pauda gatavību rīkot arī jaunus protestus, ja Saeima "pretrunīgo un nepamatoto aizliegumu" centīsies ieviest likumā.