Rīgas Stradiņa universitātes profesors un bērnu ķirurgs Aigars Pētersons stāsta par to, kas ir akūts apendicīts, kādi ir biežākie šīs akūtās vēdera dobuma saslimšanas simptomi bērniem un kādi ir stereotipi, kas joprojām valda Latvijas sabiedrībā par akūtu apendicītu bērniem.

Pētersons aicina nenodarboties ar bērna pašārstēšanu un uzsver, ka tikai atsevišķās situācijās nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, kad bērnam ir akūts apendicīts.

"Akūts apendicīts ir viena no biežākajām akūtajām vēdera dobuma saslimšanām bērniem. Jāsaka, tā ir biežākā ķirurģiskā saslimšana. Ar akūtu aklās zarnas piedēkļa iekaisumu slimo bērni visās vecuma grupās, taču visbiežāk slimo bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem, kad gandrīz katrs septītais zaudē savu aklās zarnas piedēkli operācijas rezultātā," stāsta profesors Aigars Pētersons.

Akūta apendicīta simptomi atšķiras maziem bērniem, respektīvi, līdz 3 gadu vecumam, un pusaudžiem. Maziem bērniem biežākie simptomi ir vēdersāpes, augsta ķermeņa temperatūra, kas var sasniegt 39 – 39,5 grādus, vemšana un caureja. Lielākiem bērniem ir vēdersāpes, ķermeņa temperatūra parasti 37,2 – 37,5 grādi, vemšana ir reta, biežāk ir slikta dūša, atteikšanās no ēdiena, un biežākie vēdera izejas traucējumi viņiem ir aizcietējums. Lielākiem bērniem nav raksturīga caureja.

"Protams, akūts apendicīts ir problēma, kas prasa neatliekamu ārsta konsultāciju!" uzsver bērnu ķirurgs.

"Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies akūta apendicīta diagnostikas secība un ārstēšanas taktika dažāda vecuma bērniem. Agrāk tika uzskatīts, ka visos gadījumos neatliekama ķirurģiska ārstēšana jāveic pirmo stundu laikā pēc slimnieka stacionēšanas slimnīcā, taču mūsdienās ķirurgs vispirms nosaka, vai slimniekam ir komplicēts vai nekomplicēts aklās zarnas piedēkļa iekaisums.

Ja piedēkļa iekaisums ir komplicēts, respektīvi, ja ir notikusi piedēkļa plīšana (perforācija) ar vēdera dobuma infekciju, slimnieks tiek operēts. Operāciju veic akūti pēc slimnieka sagatavošanas operācijai. Šeit nebūtu vietā teikt, ka operācija jāizdara stundas, divu vai četru stundu laikā. To nosaka tas, kādā veselības stāvoklī slimnieks tiek ievietots slimnīcā un cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai atjaunotu slimnieka svarīgās organisma funkcijas," par izmaiņām akūta apendicīta ārstēšanā stāsta Aigars Pētersons.

"Ja bērnam apendicīts nav komplicēts, mēs uzsākam antibakteriālu vai pretmikrobu ārstēšanu, respektīvi, bērnu ārstē ar antibiotikām. Šī pieredze nāk no Skandināvijas valstīm, kur jau vairāk nekā 10 gadu bērniem nodrošina antibakteriālu ārstēšanu, un šī ārstēšana nekomplicēta apendicīta gadījumos 75 % ir sekmīga. Protams, vecāki nereti jautā, vai 100 % gadījumu ar antibiotikām var izārstēt akūtu apendicītu. Vadošā nostādne ir tāda, ka līdz 15 % gadījumu var būt slimības atkārtošanās (recidīvs), kad piedāvājam bērnam veikt neatliekamu ķirurģisku ārstēšanu," turpina skaidrot profesors.

"Mēs esam anketējuši Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā slimo bērnu vecākus, kuri vēršas pie mums pēc palīdzības, kad bērnam ir sāpes vēderā vai ir gūti traumatiski bojājumi, uzdodot viņiem četrus līdz piecus jautājumus, kas saistīti ar bērna sāpēm vēderā un akūta apendicīta ārstēšanu.

Pirmais jautājums, uz kuru lūdzām atbildēt, bija: "Kas veicina akūta apendicīta rašanos bērnam?". Iespējamie atbilžu varianti bija: 1. Norīti ķiršu kauliņi, saulespuķu sēkliņas vai citi svešķermeņi; 2. Gripa vai citas vīrusa saslimšanas; 3. Aizcietējums. Pareizā atbilde ir trešā – "aizcietējums", bet diemžēl 57 % vecāku atbildēja nepareizi – ka bērnam, piemēram, ēdot ķiršus ar visiem kauliņiem, attīstās akūta apendicīta iekaisums.

Otrais jautājums bija: "Vai akūtu vēdersāpju gadījumā vienmēr ir akceptējama pašārstēšanās vai ir jābrauc uz slimnīcu?" Šim jautājumam bija trīs iespējamās atbildes: 1. Nezinu, vai ir akceptējama pašārstēšanās; 2. Noliedzu pašārstēšanos; 3. Ir akceptējama pašārstēšanās. Diemžēl 18 % vecāku uzskata, ka akūtu vēdersāpju gadījumā ir akceptējama pašārstēšanās. 24 % atbild, ka nezina, kā būtu pareizi jārīkojas. Tātad gandrīz puse no mūsu sabiedrības nezina, kas būtu jādara, kad bērnam ir akūtas vēdersāpes. Pareizā atbilde ir: nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība un jāvēršas tuvākajā stacionārā. Pat ģimenes ārsta uzaicināšana mājās, kas var notikt tikai nākamajā diennaktī, nav pareizais risinājums.

Trešais jautājums bija: "Vai akūtu vēdersāpju gadījumā vienmēr ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība?" Iespējamās atbildes: 1. Jā; 2. Nē; 3. Nezinu. 61 % vecāku atbildēja pareizi, ka akūtu vēdersāpju gadījumā ir jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība. 39 %, kas aptuveni ir viena trešā daļa no mūsu sabiedrības, atbildēja nepareizi.

Ceturtais jautājums bija: "Vai visos gadījumos akūta apendicīta ārstēšana ir ķirurģiska?", uz kuru bija trīs iespējamās atbildes: 1. Jā; 2. Nē; 3. Nezinu. 85 % vecāku atbildēja nepareizi. Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka visos gadījumos akūts apendicīts ir jāārstē tikai ķirurģiski, kas nav īsti precīzi, jo pēdējo piecu līdz desmit gadu Eiropas un pasaules pieredze parāda, ka akūtu apendicītu bērniem ļoti veiksmīgi var izārstēt bez operācijas, nodrošinot intravenozi ūdens sāls šķīdumu, kā arī antibakteriālus līdzekļus.

Tiem vecākiem, kuri uzskatīja, ka ir iespējama tikai ķirurģiska palīdzība, ja bērnam ir akūts apendicīts, uzdevām piekto jautājumu: "Cik ilgā laikā pēc iestāšanās stacionārā būtu jāsniedz ķirurģiskā palīdzība?" un iespējamās atbildes: 1. Divu stundu laikā; 2. Sešu stundu laikā; 3. 24 stundu laikā. 81 % vecāku atbildēja, ka divu stundu laikā pēc nonākšanas stacionārā ir jāsniedz ķirurģiskā palīdzība. Te gribu uzsvērt, ka ļoti daudzās Eiropas valstīs akūto apendicītu nakts stundās neoperē. Ir pierādīts, ka, operējot bērnu nākamās dienas rītā, izārstēšanās rezultāts nemainās.

Ko var secināt no anketas rezultātiem? "Vecāki nav gatavi šodienas bērnu ķirurgu un pediatru ārstēšanas taktikai akūtu vēdersāpju gadījumos. Tātad – netiek savlaicīgi izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība, bieži vien bērns turpina atrasties mājās bez diagnozes un turpinās pašārstēšanās. Ar to droši vien var izskaidrot arī to, ka pēdējo divu gadu laikā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ir stipri pieaudzis novēloti stacionēto bērnu skaits, kuriem nereti konstatē vēdera dobuma komplikācijas akūta apendicīta situācijās."