Keto diēta: Plusi un mīnusi
Vai esi domājis, ka varētu izmēģināt Keto diētu? Lai arī pēdējos gados tā tiek uzskatīta par īstu svara zaudēšanas brīnumu, šis ēšanas plāns faktiski ir medicīniska diēta, kas var būt saistīta ar nopietniem riskiem. Dažādi ēšanas plāni ar zemu ogļhidrātu daudzumu un olbaltumvielu daudzumu kā, piemēram, Paleo diēta vai Atkinsa diēta dažkārt tiek dēvētas arī par ketogēnām vai "keto" diētām.
Jāsaka gan, ka īstā ketogēna diēta ir citāda: atšķirībā no citiem uztura plāniem ar zemu ogļhidrātu saturu un fokusēšanos uz olbaltumvielām, Keto plāns koncentrējas uz tauku uzņemšanu, kas nodrošina pat 90% no ikdienā uzņemtajām kalorijām. Un tā nav diēta, ko izmēģināt kā eksperimentu.
Keto diēta galvenokārt tiek izmantota medicīnā, lai palīdzētu mazināt epilepsijas lēkmju biežumu bērniem. Tā gan ir pielietota arī svara zaudēšanas nolūkos, tomēr pētīti ir tikai īstermiņa rezultāti, turklāt – tie ir bijuši dažādi. Nav zināms, vai šī diēta darbojas ilgtermiņā, kā arī vai tā ir droša.
Kas ir Keto diēta?
Keto diēta ir diēta ar ļoti zemu ogļhidrātu saturu un ļoti augstu tauku saturu. Ogļhidrātu patēriņa samazināšanas iespaidā cilvēka ķermenis nokļūst vielmaiņas stāvoklī, ko sauc par ketozi – tas nozīmē, ka enerģijas iegūšanai tiek sadedzināti ķermenī esošie un diētas ietvaros uzņemtie tauki.
Keto diētas mērķis ir piespiest tavu ķermeni patērēt cita veida "degvielu". Tā vietā, lai paļautos uz cukuriem (glikozi), ko nodrošina ogļhidrāti (piemēram, graudaugos, pākšaugos, dārzeņos un augļos esošie), Keto diētas mērķis ir patērēt īpašas molekulas jeb ketonus – "degvielu", ko aknas saražo no uzkrātajiem taukiem.
Tauku dedzināšana varētu šķist ideāls veids, kā zaudēt liekos kilogramus, taču panākt, lai aknas saražotu ketonus, ir sarežģīti. Šim procesam nepieciešams, lai tu patērētu pēc iespējas mazāk ogļhidrātu – mazāk kā 20 līdz 50 gramu dienā (paturi prātā, ka vidēja lieluma banānā ir aptuveni 27 grami ogļhidrātu). Turklāt, parasti līdz ketozes stāvoklim iespējams nokļūt dažu dienu laikā, un, ēdot pārāk daudz olbaltumvielu, ketoze var tikt traucēta.
Ko drīkst ēst?
Keto diētā mazākos daudzumos ir atļauts lietot dažus produktus, kas satur veselīgos nepiesātinātos taukus – piemēram, riekstus (mandeles, valriekstus), sēklas, avokado, tofu un olīveļļu. Bet piesātinātos taukus no eļļām (palmu, kokosriekstu), speķa, sviesta un kakao sviesta var lietot lielos daudzumos.
Visi augļi ir bagāti ar ogļhidrātiem, taču nelielā daudzumā uzturā var lietot noteiktus augļus (parasti ogas). No dārzeņiem (kas arī ir bagāti ar ogļhidrātiem) drīkst ēst lapu zaļumus (piemēram, kāpostus un spinātus), ziedkāpostus, brokoļus, Briseles kāpostus, sparģeļus, papriku, sīpolus, ķiplokus, sēnes, gurķus, selerijas un vasaras ķirbjus.
Ar Keto diētu saistītie riski
Ar ketogēno diētu ir saistīti daudzi riski, un šī saraksta augšdaļā ir minams liels daudzums piesātināto tauku, proti, holesterīna līmeņa paaugstināšanās var novest pie dažādām sirds slimībām. Tāpat, ievērojot šo diētu, pastāv risks iedzīvoties uzturvielu deficītā (mikroelementu trūkums, ieskaitot selēnu, magniju, fosforu, kā arī B un C vitamīnu), aknu un nieru problēmās, aizcietējumos, kā arī garastāvokļa maiņās un apgrūtinātā domāšanā.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
