Ķelle: Aizliegums ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm ir nesaprātīgs

Autore: Iveta Ķelle, biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja

Šo ceturtdien sabiedrības protestu pavadībā Saeima galīgajā lasījumā skatīs sabiedrībā daudz un plaši apspriestos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas ietver juristu, ārstu un citu ekspertu nopēlumu izpelnījušos aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Ir grūti saprast atsevišķu Saeimas deputātu stūrgalvību, virzot likumdošanas normu, kas pēc būtības neatrisina neko.

Jāatgādina, ka grozījumu ierosinātājs bija bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kura ideja bija paaugstināt olšūnu donores vecumu no 18 uz 25 gadiem. Deputāti no vecuma cenza nu ir atteikušies un vēlas noteikt nesaprātīgus ierobežojumus olšūnas ziedot nedzemdējušām sievietēm.

Sievietes aizvainojošs priekšlikums

Ir jāsaprot, ka šāds ierobežojums ne vien līdz sirds dziļumiem aizvaino sievieti, bet ir arī pretrunā ar Satversmi. Jau tagad ir skaidrs, ka šī norma tiks apstrīdēta Satversmes tiesā un, visticamāk, tiks atcelta. Neskatoties uz iedzīvotāju piketiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti ietiepīgi ir turpinājuši mīt iecienīto populisma taku, visticamāk, vēlēšanu tuvuma dēļ. Atskatoties vēsturē, ir jāatgādina par neskaitāmām ekspertu diskusijām vēl 2016. gada pavasarī, sabiedrības protestiem pie Saeimas, kuru rezultātā grozījumi tika iesniegti atkārtotai izvērtēšanai minētajā komisijā. Deputāti ir ignorējuši gan tiesībsarga, gan Saeimas Juridiskā biroja viedokļus par grozījumiem kā juridiski nepamatotiem un neatbilstošiem cilvēktiesību normām. Nav ņemts vērā, ka Veselības ministrija savu viedokli ir mainījusi un grozījumus ir atsaukusi, turklāt arī Labklājības ministrija neatbalsta šādus grozījumiem. Ja deputāti neuzticas ekspertiem un apšauba viņu teikto, kāpēc vēlētājiem būtu jāuzticas Saeimas politiķiem?

Grozījumu bezjēdzība

Likuma grozījumi viennozīmīgi ir baltiem diegiem šūti – pēc būtības tie nerisina neko. Publiskās debatēs deputāti atsaucas uz vēlmi neļaut nedzemdējušām sievietēm par atlīdzību ziedot savas olšūnas. Taču kas gan varētu traucēt šīm sievietēm doties uz jebkuru citu ES valsti? Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā šādi ierobežojumi varētu būt spēkā. Turklāt olšūnu iegūšana nav tik vienkārša kā spermas donora darbs. Ikviena sieviete saprot, cik nozīmīgs ir šis solis, un diez vai kaisīs savas olšūnas vējā.

Vēl viens arguments, kas nav līdz šim izskanējis – ir slimības, kuru ārstēšana ietekmē olšūnu kvalitāti. Olšūnu iesaldēšana pirms vēža ārstēšanas ir iespēja sievietei dzemdēt savu bērnu pēc izveseļošanās. Jāsaprot, ka onkoloģiskas saslimšanas skar arvien vairāk gados jaunu un nedzemdējušu sieviešu, kuras ārstēšanas rezultātā pilnībā izveseļojas. Kāpēc jāatņem iespēja tikt pie sava bērna šīm sievietēm, kas ir jau pārdzīvojušas smagu saslimšanu, un jādod tām otrs trieciens, iespējams, atstājot viņas bez sava bērna?

Nobeigumā aicinu ikvienu saprātīgi domājošu iedzīvotāju ceturtdien, 21. jūnijā, doties pie Saeimas, lai atgādinātu deputātiem par iecerēto grozījumu absurdumu, kā arī atbalstītu tos, kuri balsos par šīs ieceres noraidīšanu.