Kašķis: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Kašķis ir infekcioza, niezi ierosinoša ādas slimība, ko izraisa ērcīte, saukta par Acarus siro jeb Sarcoptes scabei hominis. Kašķis ir lipīgs un inficēšanās ar to ir iespējama tieša kontakta ceļā, kā arī, ja lieto slimnieka veļu un priekšmetus. Slimība bieži ir izplatīta bērnu dārzos, skolās, pansionātos un citur. Nokļūstot uz ādas, ērcīte ieurbjas tās virskārtā un veido tajā ejas; tā rezultātā rodas intensīva nieze, kas var būt jo īpaši spēcīga naktīs. Kašķis viegli pakļaujas ārstēšanai.
Simptomi
Visizplatītākie kašķa simptomi ir stipra nieze, kas kļūst izteiktāka vakarā un jo īpaši – nakts laikā. Slimības gaitā uz ādas rodas vairāki sīki mezgliņi un pūslīši kniepadatas galviņas izmērā, kas atrodas apmēram divu līdz piecu milimetru attālumā cits no cita. Visbiežāk bojājumi parādās uz ādas pirkstu sānu virsmās, uz rokām un kājām, padušu priekšpusē, tāpat arī uz vēdera, sēžamviets, sievietēm ap krūtsgaliem, vīriešiem ap dzimumorgāniem. Maziem bērniem var būt bojāta arī plaukstu, pēdu, galvas un sejas āda.
Kasoties tiek bojāta ādas virskārta, ādā iekļūst strutas radošie mikroorganismi, kas pastāvīgi atrodas uz tās virsmas. Līdz ar to var rasties furunkuloze, streptodermija un citas ādas strutainās slimības. Ja kašķi neārstē, āda kļūst sārta un sabiezē un pārklājas sīkiem pūslīšiem, kuriem plīstot izdalās dzidrs, lipīgs šķidrums; tā, savukārt, ir grūti ārstējama kašķa komplikācija.
Ja kašķis jau reiz ir pārslimots, atkārtotas saslimšanas gadījumā simptomi var parādīties dažu dienu laikā pēc inficēšanās. Ja inficēšanās ar kašķi notiek pirmoreiz, var paiet sešas nedēļas, līdz parādās pirmie simptomi. Kašķis ir ļoti lipīgs, un var izplatīties, pat ja nekādu pazīmju vai simptomu vēl nav.
Cēloņi
Astoņkāju ērcīte, kas cilvēkiem izraisa kašķi, ir mikroskopiska. Ērces mātīte ieurbjas tieši zem ādas un izveido ejas, kur izdēj oliņas. No tām izšķiļas kāpuri, kas nokļūst uz ādas virsmas, kur tie pieaug un var izplatīties uz citiem ādas apgabaliem. Nieze rodas no ķermeņa alerģiskas reakcijas uz ērcēm, to oliņām un atkritumiem. Inficēšanos var veicināt ciešs fizisks kontakts un apģērba vai gultas piederumu kopīga lietošana ar inficēto personu.
Cilvēkiem var būt īslaicīga ādas reakcija, saskaroties ar dzīvnieku kašķa ērci. Dzīvnieku kašķa ērces (ar tām var inficēties no suņiem, kaķiem, zirgiem, putniem) ādā neveido ejas, bet to iekļūšanas vietās rodas sīki kniepadatas lieluma pūslīši, mezgliņi vai nātrenei līdzīgi izsitumi. Ir nieze. Slimība noris vieglā formā un var izzust pati no sevis, ja vairs nav saskares ar infekcijas avotu.
Ārstēšana
Ir svarīgi ievērot ādas higiēnu; inficēšanās vai tā riska gadījumā laikus jāapmeklē ārstniecības iestāde, stingri ievērojot visus ārsta norādījumus, lai neizplatītu slimību. Būtiski, lai vienlaikus ārstētos visi saslimušie ģimenes vai kolektīva locekļi, un tiktu dezinficētas drēbes.
Ārstēšana parasti tiek veikta ar sēra preparātiem (33% sēra ziedi), ko ieziež reizi dienā sešas dienas pēc kārtas, nemainot apģērbu un gultas veļu. Pēc tam nomazgājas vannā vai zem dušas un nomaina pilnīgi visu veļu, kā arī apģērbu. Inficētās drēbes novāra, bet pēc tam izgludina ar karstu gludekli. Apģērbs, ko nevar novārīt un gludināt, jāvēdina vismaz divas nedēļas, jo šajā laikā aiziet bojā ērces un to oliņas. Pastāv arī citas ārstēšanas metodes.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā visaigimenei.lv
