Kas jāzina par tetovējumiem? Skaidro dermatoloģe

Raksta autore: Anda Apine, dermatologs, venerologs

Cilvēki jau gadu tūkstošiem dažādās pasaules malās atšķirīgu kultūru ietekmē savu ķermeni ir centušies izrotāt ar dažādiem tetovējumiem, gan tādiem, kas paredzēti tikai īslaicīgai ādas izdaiļošanai, piemēram, kāzu rituālā līgavas ķermeni noklājot ar dabiskas augu izcelsmes mikstūru – hennas rakstiem, gan lai permanenti apzīmētu savu piederību kādai noteiktai sabiedrības grupai.

Pēdējo desmitu gadu laikā tetovēšanas mākslas popularitāte Rietumeiropā ir būtiski augusi, jo īpaši gados jaunāku cilvēku vidū, atsevišķās valstīs sasniedzot pat 25% (katram ceturtajam) iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kuru ķermeni rotā vismaz viens tetovējums.

Tetovējumi ir neatgriezeniska ķermeņa pārveidošana vai izrotāšana, ko parasti panāk, ar elektriski vadāmu adatu ievadot tinti pusotra līdz divu milimetru dziļumā ādā. Tetovējuma radīšanai ir pieejams plašs klāsts nepieciešamo instrumentu, lai sasniegtu vēlamo vizuālo rezultātu. Atsevišķas vai grupētas sīkas adatiņas ar diametru no 0,2 milimetriem caurdur ādu līdz pat 3000 reizēm minūtē, lai caur to radītajām sīkajām atverītēm ādā nogādātu tinti nepieciešamajā dziļumā. Daļa tintes paliek ādas virsējā slānī epidermā, kas ar laiku noārdās, tāpēc vērojama tetovējuma krāsas intensitātes samazināšanās neilgi pēc tetovējuma veikšanas. Tomēr lielākā daļa tintes paliek permanenti ādas papilārajā dermas slānī, jo tintes daļiņas ir tik lielas, ka cilvēka organisma imūnās reakcijas tās nespēj sašķelt un izvadīt no organisma.

Kas notiek tetovēšanas laikā un uzreiz pēc tās?

Kā jebkura veida ādas traumām pirmā ķermeņa reakcija ir apturēt radušos asiņošanu, veidojot recekli. Rodas ādas audu pietūkums (tūska), kam seko imūnsistēmas šūnu – neitrofilu un makrofāgu – migrācija uz brūces vietu, lai tur veiktu fagocitozi – vienkārši sakot, "apēstu" svešķermeņus, šūnu atliekas un mikrobus. Bojāto kolagēna šķiedru defekts papilārajā dermā pēc tam tiek izlabots, izmantojot fibroblastus (saistaudus), rezultātā veidojas rētaudi.

Ilgākā laika periodā tetovējuma tintes daļiņas var migrēt uz dziļākiem dermas slāņiem, tas ir, retikulāro dermu, kas padara tetovējumu gaišāku un neskaidrāku. Svarīgi zināt, ka pēc tetovēšanas tintes pigmenta daļiņas var iekļūt arī limfātiskajā sistēmā (arī limfmezglos) un iespējama pat to tālāka ceļošana pa organismu.

Tetovējumu iedalījums

• Profesionālie un amatieru – tintes ievadīšana ādā dekoratīvam, sociālam vai identifikācijas nolūkam. Mēdz būt arī funkcionāli tetovējumi, kas radīti ar kādu nozīmīgu nolūku, piemēram, uztetovēta cilvēka asins grupa vai uztetovēts personas vārds cilvēkiem ar Alcheimera slimību;

• Medicīniskie (mikropigmentācija) – tiek izmantoti dažādu anatomisku defektu korekcijai, piemēram, atjaunojot krūts areolas zīmējumu pēc mastektomijas operācijas krūts vēža pacientēm;

• Permanentais make-up – kosmētiska procedūra, kas atdarina dekoratīvās kosmētikas panākto efektu, veicot uzacu, acs plakstiņu vai lūpu līniju konturēšanu;

• Traumatiskie – sīku daļiņu nonākšana ādā pēc tās traumatizācijas nelaimes gadījuma laikā, piemēram, sīku asfalta daļiņu nonākšana ādā auto avārijas laikā;

• Hennas tetovējumi – īslaicīga ādas iekrāsošanas metode, ko veic ar augu mikstūras (to pagatavo no hennas koka lapām) palīdzību, to uzklājot uz ādas, matiem vai nagiem.

Vai tetovējumi ir droši?

Tetovēšanai izmantotā tintes mikstūra pamatā tiek veidota no sīkiem organiskiem pigmentiem, ūdens un izopropilalkohola, tomēr to pilnīgs sastāvs tiek glabāts stingrā ražotāju noslēpumā, par spīti tās iespējamai nokļūšanai organismā un dažādām komplikācijām.

Eiropas Komisija komplikāciju riska mazināšanai veikusi plašus pētījumus, lai noteiktu šo vielu sastāvu un noteiktu stingrākus drošības pasākumus Eiropas Savienības robežās.

Šo pētījumu rezultātā noteikts, ka tintēs tiek izmantotas vairāk nekā 100 krāsvielas un konservanti. Tomēr lielākā daļa krāsvielu nav paredzētas kosmētiskai lietošanai vai to ievadīšanai organismā. Vairāk nekā 80% no tām ir organiskas vielas, un vairāk nekā 60% ir tā sauktie azopigmenti, no kuriem daži spēj veidot kancerogēnus aromātiskos amīnus, kuru atdalīšanos var veicināt saules ultravioletais starojums.

Runājot par tetovēšanas drošumu, nedrīkst aizmirst par tetovējumu veikšanas tehniku, apstākļiem un higiēnas normatīviem, kas jāievēro tetovēšanas salonos, lai izvairītos no iespējamiem komplikāciju riskiem.

Arī Latvijā kopš 2016. gada 1. janvāra ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.182 "Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem", tomēr šo noteikumu kontrole nav pietiekama.

Komplikācijas

Organisma reakcija uz tetovējumu ir absolūti individuāla un tāpēc nav prognozējama. Dažādas imūnas sistēmas reakcijas var rasties ādas traumatizācijas, infekcijas, alerģisku reakciju vai autoimūna procesa ierosināšanas rezultātā. Katriem diviem no trim cilvēkiem pēc tetovējuma veikšanas vērojamas tūlītējas lokālas komplikācijas, bet katram desmitajam var rasties ilgstošas vai neatgriezeniskas organisma reakcijas.

Tūlītējās īslaicīgās un ilgstošās tetovēšanas komplikācijas:

• ādas komplikācijas – krevele, nieze, tūska, asiņošana, pūšļi, strutas utt. – 67,5%,

• sistēmiskās komplikācijas – reibonis, nelabums, galvassāpes, drudzis, nogurums utt. – 7,3%,

• persistējošas jeb ilgstošas/paliekošas komplikācijas – rētas, intermitējoša tūska, viegls jutīgums, nieze, piepacelta āda, akne, papulas, izmainīta jušana, psiholoģiskas problēmas utt. – 9%.

Vēl itin bieži vērojamas nelabvēlīgas reakcijas, kas iespējamas tetovēšanas gadījumā:

• pastiprināta reakcija uz saules stariem jeb saules izraisītas sūdzības mēdz būt 15–23% tetovēto – tā ir fototoksiska reakcija, tūska, eritēma. Visbiežāk to novēro dzeltenas krāsas tetovējumiem, kuru sastāvā ir kadmija sulfīds (cadmium sulfide),

•  alerģiskas reakcijas, kuru izraisītājs meklējams visa tetovēšanas procesa gaitā – dezinfekcijas līdzekļi, zīmuļi, krāsa, marķieri, tetovēšanas tinte, lokāli anestēzijas līdzekļi, brūces pārsēji, reepitelizāciju veicinoši krēmi. Alerģijas gadījumā var novērot klasiskas alerģiskas reakcijas klīniskās izpausmes tetovējuma vietā, tādas kā ādas tūsku, limfocitāru infiltrāciju, apsārtumu, zvīņošanos un hiperkeratozi, niezi, čūlu veidošanos, limfadenopātiju (limfmezglu pietūkumu), kā arī izsitumu veidošanos pa visu ķermeni.
Vērojamas arī krusteniskas alerģiskas reakcijas, ko novēro pēc jauna tetovējuma veikšanas vienlaikus jaunajā un jau iepriekš esošā tetovējuma vietā, lietojot atbilstošas krāsas. Visbiežāk to novēro, lietojot azopigmentu (ķīmisko pigmentu) – sarkanās, dzeltenās, zaļās krāsas vietās,

• citu slimību paasinājums saistībā ar tā saukto Kebnera fenomenu – ādas traumatizācijas vietā notiek slimības aktivācija. Pēc tetovēšanas saasinās psoriāze, lichen planus jeb mezgliņēde, vitiligo (pigmentācijas traucējumi), slimības, kuru attīstību izraisa saules ietekme (fotoagravētas slimības – fotoalerģija), vīrusu eksantēma, vaskulīts (Henoha–Šēnleina purpura) un citas slimības,

•  papulonodulāras reakcijas – ādas traumatizācijas vietā, visbiežāk reaģējot uz sarkanās krāsas pigmentu, veidojas piepacelti, blīvi sārtas vai iedzeltenas krāsas audu infiltrāti,

•  granulomatozas reakcijas – ķermeņa reakcija uz svešķermeni audos, izraisot papulonodulārus (mezglveida) izsitumus, ko veido epiteloīdas šūnas, limfocīti, gigantiskās šūnas,

•  sistēmiskas sarkoidozes saasināšanās, kad tetovējums kļūst par slimības marķieri (esot šādām ādas izmaiņām, 29% gadījumu apstiprinās sarkoidozes diagnoze), – ja konstatē sarkoidozi, nepieciešama visa ķermeņa sīkāka izmeklēšana, veicot asins, plaušu un skeleta izmeklējumus,

•  infekcija. Jebkura ādas traumatizācija, kuras laikā tiek ietekmēta ādas caurejamība, rada apstākļus dažādu mikroorganismu nokļūšanai dziļākos ādas un zemādas audos. Biežākie infekciju izraisītāji ir normālais ādas mikrobioms, proti, Staphylococcus spp., Streptococci, Enterobacter. Infekcijas avots var būt arī inficēta tinte, tādā gadījumā infekcija ir tikai vienas krāsas robežās, bet citas krāsas zīmējumos infekcijas pazīmes nenovēro. Ādas reakcija infekcijas gadījumā nozīmē karstumu, pietūkumu, apsārtumu un sāpes. Dienu pēc tetovēšanas vērojams reģionāls limfmezglu pietūkums, pigmenta zudums, krāsas maiņa, neirosensoras sūdzības.

Vai jāveic pārbaudes pirms tetovējuma veikšanas?

Pirms tetovējumu veikšanas noteikti ieteicams konsultēties ar dermatologu vai ģimenes ārstu, lai izvērtētu organisma vispārējo stāvokli, kā arī izslēgtu dažādu hronisku slimību esamību (B un C vīrushepatītu, HIV infekciju), izvērtētu iespējamos risku un pasargātu ne tikai sevi, bet arī tetovēšanas meistaru no nevēlamām sekām.

Lai gan tieši alerģiskās reakcijas ir viena no biežākajām tetovējumu komplikācijām, tomēr tikai neliela daļa no to tintēs esošajiem ķīmiskajiem savienojumiem ir nosakāmi ar standarta kontaktalergēnu pārbaudēm (angliski patch test), proti, ārsts var noteikt, vai tinte izraisīs alerģisku reakciju. Katram no pigmentiem jeb krāsām iespējamas tieši tam raksturīgas blakusparādības.

Tetovēšanas tintēs atrodamas daudzas kancerogēnas, mutagēnas, reproduktīvo sistēmu toksiski ietekmējošas vielas, kas ir arī potenciālie alergēni. Pēc vienotās H317 klasifikācijas (konservanti un krāsvielas) tetovēšanas tintēs atrodas šādas bīstamas vielas: 4-chloro-3,5-xylenol, Methenamine, p-phenylenediamine, 1,2-benzisothiazol-3(2H)-one, Rosin, 2-octyl-2H-isothiazol-3-one, 3-iodo-2-propynyl butylcarbamate, Mixture, 3(2H)-isothiazolone, 5-chloro-2- methyl- un 2-methyl- 3(2H)-isothiazolone mikstūra.

Kā rūpēties par tetovējumu?

Lai samazinātu dažādu komplikāciju iespēju, ļoti svarīgas ir rūpes par tetovējumu, kas sākas jau tetovēšanas salonā.

Sekmīgai brūces dzīšanai būtiski apstākļi ir tās tīrība, mitrināšana un aizsargāšana pret dažādiem ārējiem kairinātājiem. Lielākoties sākotnēji tas tiek pārklāts ar polietilēna plēvi, lai īslaicīgi pasargātu no tālākas traumatizācijas no apģērba, kā arī – no infekcijas draudiem. Pēcāk ieteicams izmantot dažādus epitēlija atjaunošanos veicinošus krēmus un ziedes, kas vienlaikus nedaudz dezinficē un dziedē ādu, pēc iespējas biežāk uzklājot tos uz brūces (optimāli vismaz trīs reizes dienā). Svarīgi, lai brūce spētu "elpot", tāpēc nav ieteicams lietot vazelīnu saturošus līdzekļus vai mitrumu necaurlaidīgus pārsējus, kas var veicināt mikroorganismu vairošanos zem tā.

Terapijas risinājumi alerģisku reakciju gadījumā

Komplikācijas parasti ārstē atbilstoši to klīniskajām izpausmēm. Jāņem vērā, ka tinte ir ievadīta ādā, un ar lokāliem un sistēmiskiem līdzekļiem ne vienmēr iespējams risināt problēmu. Alerģisko un granulomatozo reakciju gadījumā organisma aizsargreakcija turpinās, kamēr svešķermenis atrodas audos, tāpēc ārstēšanas nolūkā nepieciešama visu tintes daļiņu evakuācija, ko panāk, ķirurģiski "atdalot" visu dermas daļu, kurā tās atrodas. Nevēlamu tetovējumu gadījumā iespējams veikt lāzerterapiju, kuras laikā tintes daļiņas tiek sašķeltas sīkākās vienībās, lai organisms tās spētu izvadīt no organisma, tomēr reti izdodas panākt 100% tetovējuma likvidāciju.

Raksta avots: http://arsts.lv/jaunumi/anda-apine-tetovejumi-no-lidz-z