Kas jāzina par kofeīnu?
Kofeīns ir viena no visvairāk pētītajām pārtikas vielu un dzērienu sastāvdaļām pasaulē, kas atrodama kafijā, tējā, limonādēs, šokolādē, kolas riekstos un atsevišķos medikamentos. Kofeīns ievērojami ietekmē organisma vielmaiņu, tostarp, stimulē centrālo nervu sistēmu. Kofeīns padara mūs modrākus un nodrošina papildu enerģiju.
Protams, patērētā kofeīna daudzumam vajadzētu sekot līdzi. Vairākumam no mums kofeīna daudzums, kuru satur divas līdz četras tases kafijas, nav kaitīgs. Kofeīnu saturoši produkti piemēroti regulārai lietošanai, ja tas tiek lietots ar mēru. Pārmērīga kofeīna uzņemšana var radīt nervozitāti un satraukumu vai citas problēmas.
Kofeīnu saturošu dzērienu patērēšana saprātīgā un mērenā daudzumā nav kaitīga. Kofeīns ir dažu gāzētu dzērienu neatņemama sastāvdaļa, kas rada to īpašo aromātu un sastāvu. Šos dzērienus patērētāji iecienījuši to atspirdzinošās un veldzējošās garšas dēļ.
Dr.Andis Brēmanis par kofeīnu:
"Kofeīns dabā ir sastopams vairākos augos. Tas atrodas gan tējas koka lapiņās, gan kafijas un kakao pupiņās. Dažkārt to izmanto arī kā piedevu atspirdzinošo dzērienu ražošanā. Protams, kofeīns tiek lietots arī kā medikaments.
Nelielās devās kofeīns dod tonizējošu efektu, uzlabojas garīgās un fiziskās darba spējas. Tātad kofeīnu saturošu dzērienu lietošana ikdienā ļauj mums justies mundrākiem, darbaspējīgākiem un dzīvespriecīgākiem. Protams, visām lietām ir savs mērs. Piemēram, divi, trīs āboli dienā ir ļoti ieteicami, bet 2-3 kg ik dienas, visticamāk, radīs nopietnus gremošanas traucējumus. Kofeīnam optimālais patēriņa apjoms ir mērāms miligramos. Apmēram 200-400 mg dienas laikā parasti dod mums interesējošo, tonizējošo efektu. Lielākās devās kofeīns var veicināt trauksmes sajūtu, sirdsklauves, sausumu mutē, pastiprinātu svīšanu, miega traucējumus un citas nevēlamas izpausmes. Tātad 2 līdz 3 krūzes kafijas problēmas neradīs. Protams kafiju vai tēju var pagatavot dažādu pēc stipruma, līdz ar to atšķirsies arī kofeīna daudzums. Parasti krūzē (200ml) kafijas ir 100 -135 mg kofeīna, savukārt viena glāze (250 ml) Coca-Cola satur 25 mg kofeīna. Pētījumos konstatēts, ka arī ilgstoša kofeīnu saturošu dzērienu lietošana ik dienas negatīvu iespaidu uz organisma neatstāj, protams, ievērojot to pašu mērenības principu."
Pieci svarīgi fakti par kofeīnu un tā ietekmi
1.Kofeīns dzērienos un pārtikā
Vispopulārākie kofeīnu saturošie produkti ir kafija, tēja, atsevišķas limonādes un šokolāde. Pārtikas produktos esošais kofeīna daudzums atšķiras atkarībā no porcijas izmēra, produkta veida un tā pagatavošanas metodēm. Tējā un kafijā esošo kofeīna saturu nosaka arī augi, no kuriem dzērieni pagatavoti.
Kofeīna saturs pārtikas produktos un dzērienos:
1 tase kafijas = 100 mg
1 tase tējas = 50 mg
1 parastās šokolādes batoniņš = 50 mg
1 glāze (250 ml) "Coca-Cola" = 25 mg
2.Dzērieni, kas satur kofeīnu, nodrošina šķidruma uzņemšanu
Dzērieni, kas satur kofeīnu un tiek patērēti mērenā daudzumā, nodrošina organismu ar ikdienā nepieciešamo šķidrumu. Medicīnas Institūta ekspertu grupa jautājumos par elektrolītu un ūdens standartdevām uzņemšanai uzturā apgalvo, ka: "lai gan dažos pētījumos noskaidrots, ka kofeīnu saturošiem dzērieniem un alkoholam ir diurētiska ietekme, pieejamie informācijas avoti liecina, ka šis efekts var būt pārejošas dabas un ka šādu dzērienu lietošana uzturā var palīdzēt uzņemt ikdienā nepieciešamo ūdens daudzumu, un tādējādi tie var tikt iekļauti kopējā ikdienas ūdens daudzuma uzņemšanā."[1]. Tādējādi diurētisko efektu noteikti kompensē ar dzērienu uzņemtais šķidruma daudzums.
3.Kofeīns nerada atkarību
Kofeīnam var būt centrālo nervu sistēmu viegli stimulējošs efekts atkarībā no uzņemtā kofeīna daudzuma. Lai gan kofeīns reizēm tiek raksturots kā "atkarību izraisošs", kofeīna saturošu produktu mērena lietošana uzturā ir nekaitīga, un to nevajadzētu pielīdzināt atkarību izraisošām vielām. Bieži vien cilvēki, kuri apgalvo, ka ir "atkarīgi" no kofeīna, mēdz šo terminu lietot brīvi runājot, sakot, ka ir "atkarīgi" no skriešanas, strādāšanas vai televizora skatīšanās.
Ja regulāra kofeīna uzņemšana tiek pēkšņi pārtraukta, atsevišķi cilvēki var izjust tādus vieglus simptomus kā galvassāpes, nogurumu vai miegainību. Šie simptomi parasti pāriet vienas vai pāris dienu laikā.
4.Kofeīns neizraisa osteoporozi, kā arī nepasliktina osteoporozes stāvokli
Osteoporoze ir kaulu slimība, kas saistīta ar kaulu blīvuma samazināšanos, un tās sekas ir trausli, viegli lūstoši kauli. Osteoporoze biežāk novērojama sievietēm. Riska faktori ietver nepietiekamu kalcija uzņemšanu, pārmērīgu proteīnu daudzumu uzturā, smēķēšanu, nepietiekamas fiziskās aktivitātes, smalku ķermeņa uzbūvi, zemu estrogēna līmeni un novecošanu. Nesenā pētījumā par sievietēm pēcmenopauzes periodā noskaidrots, ka kofeīna uzņemšana nav saistīta ar izmaiņām kaulu blīvumā. Vairākos citos nesen veiktos, padziļinātos pētījumos, pierādīts, ka kofeīna samērīga lietošana uzturā nepalielina sievietes risku saslimt ar osteoporozi.
5.Kofeīns neizraisa hronisku augstu asinsspiedienu
Kofeīns neizraisa hronisku hipertensiju vai pastāvīgu asinsspiediena paaugstināšanos. Atsevišķiem cilvēkiem ar augstu jutību pret kofeīnu asinsspiediens var nedaudz paaugstināties tūlītēji pēc kofeīna uzņemšanas, taču parasti šis efekts pāriet pāris stundu laikā. Pētījumos pierādīts, ka asinsspiediena pieaugums ir samērīgs un mazāks nekā tāds, kas rodas, kāpjot pa kāpnēm. Tomēr cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu par kofeīna saturošu produktu lietošanu uzturā jākonsultējas ar savu ārstu.
