Kas jāzina par ārstniecisko pedikīru
Klasiskais jeb higiēniskais pedikīrs ir piemērots dermatoloģiski veselām pēdām. Ārstnieciskās pēdu aprūpes mērķis ir pareiza pēdu kopšana un atveseļošana. Šie divi pedikīra veidi būtiski atšķiras, jo klasiskajā pedikīrā dominē skaistumkopšana, bet ārstnieciskajā – atveseļošana.
Ārstniecisko pedikīru veic podologs, kas ir pēdu aprūpes speciālists ar medicīnisko izglītību. Pie podologa jāvēršas šādu dermatoloģisku problēmu gadījumā: ādas sabiezējumi, plaisas pēdas priekšējā daļā un papēžos, ieauguši nagi, nagu formas un krāsas izmaiņas, varžacis, kārpas, čūlas, ādas un nagu sēnītes u.c.
Podologs Velta Vasiļevska komentē biežāk sastopamas problēmas, kuru gadījumā pacientiem jāveic ārstnieciskais pedikīrs.
Pēdu ādas un papēžu plaisāšana
Biežākie iemesli papēžu plaisāšanai ir vielmaiņas vai asinsrites traucējumi, liekais svars, nepiemērota apavu valkāšana, staigāšana basām kājām, nepietiekama vai nepareiza, proti, pārāk agresīva pēdu ādas apstrāde. Podologs veic bojātās ādas apstrādi: noņem sabiezējumus un attīra plaisas, lai turpmākā ārstnieciskā krēma vai ziedes lietošana būtu efektīva.
Nagu sēnīte
Inficēšanās ar nagu sēnīti notiek, lietojot kopīgus dvieļus, apavus, zeķes vai apmeklējot mitras koplietošanas telpas, piemēram, pirtis, baseinus, dušas. Sēnītes attīstību ļoti sekmē mitri, sasvīduši apavi vai zeķes. Bieži sēnīšu infekcija pievienojas tiem, kam pastiprināti svīst pēdas vai ikdienā tiek valkāti slēgti un "neelpojoši" apavi.
Nagu sēnīte pati no sevis nekad nepāriet! Tāpēc tās ārstēšana jāuzsāk pēc iespējas ātrāk. Vispirms nepieciešama vizīte pie dermatologa un analīžu nodošana. Sēnīšu infekcijas klātbūtni apstiprina tikai laboratoriski, jo līdzīgas nagu izmaiņas var būt novērojamas arī citas saslimšanas, piemēram, nagu psoriāzes gadījumā. Ārstēšanas "zelta standarts" ir lokāli un/vai iekšķīgi lietojamie medikamenti, apvienojumā ar podoloģisko aprūpi, kas jāveic ne retāk kā reizi 4–6 nedēļās. Podologs atdalīs bojātās naga daļas, lai mazinātu atkārtotu infekcijas risku. Jāievēro personiskās higiēnas pasākumi, lai nenotiktu atkārtota inficēšanās un lai novērstu infekcijas izplatīšanos apkārtējā vidē.
Ieauguši nagi
Nagu ieaugšanu visbiežāk izraisa nepareiza to apgriešana, šauri vai augstpapēžu apavi, naga trauma, kā arī nagu deformācija, kas ar laiku veidojas ortopēdisku problēmu dēļ. Izliekta nagu forma mēdz būt arī iedzimta, un tad naga ieaugšanu sānu valnītī var veicināt kāds blakus faktors, piemēram, ar skriešanu saistīts sporta veids vai augstpapēžu apavu valkāšana. Tomēr visbiežāk nagi ieaug nepareizas apgriešanas dēļ. Nags traumē ādu, pievienojas infekcija, parādās apsārtums, pietūkums vai pat strutaini izdalījumi. Šādos gadījumos podologs izgriež ieaugušo naga fragmentu un veic brūces aprūpi.
Ja ir aizdomas par ieaugušu nagu, vislabāk ir necensties to izgriezt pašam, jo tas var veicināt iekaisuma attīstību. Īpaši jāuzmanās cukura diabēta pacientiem un citiem cilvēkiem ar traucētu perifēro asinsriti vai sliktu brūču dzīšanu.
Podologs Velta Vasiļevska
Tālrunis 29181777
arstnieciskaispedikirs.mozello.lv
