Antibiotikas, zināmas arī kā antibakteriālas zāles, ir medikamenti, kas iznīcina baktērijas vai palēnina to augšanu. Pie antibiotikām skaitāma virkne spēcīgu zāļu, ko izmanto baktēriju izraisītu slimību ārstēšanai. Jāņem vērā, ka tās nevar ārstēt vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanos, gripu un lielāko daļu klepus, ko izraisa vīrusi. Penicilīnu, pirmo dabisko antibiotiku, atklāja Aleksandrs Flemings (Alexander Fleming) 1928. gadā.

Šis raksts palīdzēs saprast to, kas ir antibiotikas, kā tās darbojas, to iespējamās blakusparādības, un ko nozīmē rezistence pret antibiotikām.

Kas ir antibiotikas?

Antibiotikas ir spēcīgi medikamenti, kas palīdz organismam cīnīties ar noteiktām infekcijām un, pareizi lietojot, tās var glābt dzīvību. Šī veida medikamenti vai nu aptur baktēriju vairošanos, vai iznīcina tās.

Pirms baktērijas var savairoties un izraisīt kādas slimības simptomus, normāli funkcionējoša cilvēka imūnsistēma tās var nogalināt. Baltie asins ķermenīši uzbrūk kaitīgām baktērijām un, pat ja tomēr simptomi parādās, imūnsistēma parasti tiek galā un cīnās ar infekciju.

Tomēr dažreiz kaitīgo baktēriju skaits ir tik liels, ka imūnsistēma nav spējīga cīnīties ar tām visām. Šādos gadījumos talkā nāk antibiotikas.

Antibakteriālā rezistence

Daži speciālisti medicīnas jomā ir izteikuši bažas par pārmērīgo antibiotiku lietošanu cilvēku vidū. Tie uzskata, ka šis pārmērīgais medikamentu patēriņš veicina arvien pieaugošo bakteriālo infekciju skaitu, kas kļūst rezistentas jeb noturīgas pret antibiotikām. To, starp citu, savulaik jau paredzējis pats Aleksandrs Flemings, sakot, ka: "Un tad pastāv risks, ka nezinošais cilvēks var viegli pārdozēt un, pakļaujot mikrobus tādām zāļu devām, kas nav letālas, padarīt tos rezistentus."

Arī baktērijas ir pakļautas DNS mutācijām, kas ir daļa no to dabiskās evolūcijas un ļauj tām pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un videi. Kad kāda baktērija kļūst noturīga pret medikamentiem, tā izdzīvo, kamēr citas iet bojā.

Baktērijas turklāt spēj nodot gēnus citām baktērijām – to sauc par gēnu horizontālo pārnesi (kāds organisms iegūst gēnus no cita organisma). Kaut arī faktiski šis process ir diezgan reti sastopams, baktērijas ir spējīgas pielāgoties, kas tām dod iespēju nokļūt saskarsmē ar citiem mikrobiem un nodot tiem mutācijas gēnus.

Kāda ir antibiotiku darbība?

Pastāv dažādi antibiotiku veidi, kas darbojas vienā no diviem veidiem. Baktericīdā antibiotika, piemēram, penicilīns, nogalina baktērijas. Šie medikamenti traucē baktēriju šūnu sienas vai tās šūnu satura veidošanos. Bakteriostatiska antibiotika kavē baktēriju vairošanos un attīstību.

Blakusparādības

Antibiotiku darbībai parasti novērojamas dažādas blakusparādības kā, piemēram, caureja, nelaba dūša, vemšana, izsitumi uz ādas, kuņģa darbības traucējumi; noteiktas antibiotikas vai šādu medikamentu ilgstoša lietošana var izraisīt arī mutes, gremošanas trakta un maksts sēnīšu infekcijas.

Retāk sastopamas antibiotiku blakusparādības ir nierakmeņu veidošanās, patoloģiska asins recēšana, paaugstināta jutība pret saules gaismu, asins slimības, kā arī kurlums.

Dažkārt cilvēkiem, īpaši gados vecākiem, var rasties zarnu iekaisums, kas var izraisīt smagu, asiņainu caureju. Retos gadījumos noteiktu antibiotiku lietošana var izraisīt arī zarnu iekaisumu.

Jāsaka, ka dažiem cilvēkiem var attīstīties arī alerģiska reakcija uz antibiotikām, īpaši penicilīnu. Blakusparādības var būt izsitumi, mēles un sejas pietūkums un apgrūtināta elpošana.